RĪGA, 18. jūlijs — Sputnik. Amerikāņu žurnāliste Silvija Fotija pastāstīja, ka viņas vectēvs Jonass Noreika, ko viņa uzskatījusi par Lietuvas neatkarības cīnītāju un ko godina šajā Baltijas valstī, patiesībā izrādījies nacistu līdzskrējējs un vainojams ebreju slepkavībās. Viņa pārmeta Lietuvas varasvīriem centienus slēpt šos noziegumus, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz žurnālu Salon.
Fotija pastāstīja, ka pēc mirstošās mātes lūguma iecerējusi sagatavot grāmatu par vectēvu Jonasu Noreiku, kurš, pēc viņas domām, bijis cīnītājs pret padomju varu, nogalināts VDK cietumos. Ģimenē stāstīja, ka viņš esot bijis antikomunistiskās sacelšanās līderis un ne tikai vadījis apriņki valsts ziemeļrietumos nacistu okupācijas gados, bet arī cīnījies pret nacistiem.
2000. gadā Fotija ieradās Lietuvā. Viņu ļoti pārsteidza gods, kādu viņai izrādīja kā Noreikas tuviniecei. Dzimtenē Noreika pazīstams ar pseidonīmu "ģenerālis Vētra". Kopā ar Noreikas biedru žurnāliste un viņas brālis uzstādīja piemiņas plāksni pie Lietuvas Zinātņu akadēmijas bibliotējas fasādes. Žurnāliste atcerējās, ka visi dēvējuši viņas vectēvu par nacionālo varoni un lūguši sarakstīt grāmatu par viņu.
Par to, ka Noreika bijis līdzvainīgs ebreju slepkavībās amerikāniete pirmo reizi uzzināja no Šauļu ģimnāzijas direktora – mācību iestādei bija nolemts piešķirt viņas vectēva vārdu. Pie tam skolas direktors apliecināja, ka lēmumu atbalsta un viss pārējais esot "palicis pagātnē".
Tad žurnāliste sāka izmeklēšanu. Drīz vien viņa noskaidroja, ka par pagasta vecāko Noreiku iecēluši vācu okupanti. Atgriezusies mājās Čikāgā, žurnāliste atrada antisemītisku brošūru "Pacel galvu, lietuvieti!", ko uzrakstījis viņas vectēvs.
"Man rokas sāka drebēt. Es negribēju, lai man būtu tāds vectēvs – šīs brošūras autors," – atzina Fotija savā rakstā izdevumā Salon.
Tikai pēc daudziem gadiem žurnāliste atkal saņēmās un nolēma turpināt izmeklēšanu. 2013. gadā, ieradusies Lietuvā, viņa sāka darbu ar Holokausta speciālistu Simonu Dovidaviču. Izmeklēšanas gaitā noskaidrojās, ka Noreika pats savām rokām sankcionējis vairāk nekā desmit tūkstošu Lietuvas ebreju slepkavības, un pats kopā ar ģimeni ievācies "pēkšņi atbrīvotā", līdz šim ebrejiem piederējušā mājā.
Fotija atklāja, ka Lietuvas valdība slēpj republikas neatkarības cīnītāju – nacistu kolaboracionistu noziegumus. Žurnāliste iepazinās ar Lietuvā dzimušo Grantu Gočinu, kura tuvinieku noslepkavošanā Noreika piedalījās personīgi. Fotija pastāstīja, ka neskatoties uz visām Gočina pūlēm atmaskot lietuviešu kolaboracionistus un mediju atbalstu, viņam nav izdevies panākt Jonasam Noreikam veltītās piemiņas plāksnes novākšanu no Zinātņu akadēmijas bibliotēkas sienas.
"Ņemot vērā Lietuvas valdības milzīgo pretestību, nebūs viegli to pārliecināt atzīt savu lomu Holokaustā. Taču 200 tūkstošu Lietuvas zemē apbedīto ebreju dvēseles liek nokārtot rēķinus," – piebilda žurnāliste.
Lietuvas Ebreju kopienas dati liecina, ka 1941. gada augustā Noreika tika iecelts par Šauļu apriņka vecāko un "viņš licis ieslodzīt geto visus šajā reģionā dzīvojošos ebrejus un konfiscēt visus viņu īpašumus… faktiski viņš pavēlēja nodibināt geto, kurā vēlāk tika nošauti tūkstošiem ebreju vīriešu, sieviešu un bērnu". 1945. gadā Noreika organizēja tā saucamo Lietuvas Nacionālo padomi, kuras mērķis bija neatkarīgas republikas atjaunošana. 1946. gada novembrī viņš tika arestēts. Tiesa piesprieda viņam nāves sodu, kas tika izpildīts 1947. gada 26. februārī Viļņā, Valsts drošības ministrijas ēkā.
Kara laikā nacistu līdzskrējēji Lietuvā piedalījās vietējās ebreju kopienas iznīcināšanā – kopumā gājuši bojā vairāk nekā 200 tūkstoši cilvēku.
