21:48 07 Decembris 2019
Tiešraide
  • USD1.1094
  • RUB70.7441
Inčukalna gāzes krātuve

Lietuva izolācijā: Latvija, Igaunija un Somija būvē vienotu gāzes tirgu

© Foto : baltnews.lv
Baltijā
Saņemt īso saiti
132

Lietuvu neapmierināja GTS operatoru izdevumu un peļņas sadalīšanas nosacījumi, kuri tika piedāvāti Baltijas valstu un Somijas vienota gāzes tirgus izveidošanas ietvaros.

RĪGA, 15. februāris – Sputnik. Latvija, Igaunija un Somija turpina vienota gāzes tirgus izveides darbu, joprojām bez Lietuvas. Somijas un divu Baltijas republiku GTS operatori panākuši vienošanos par kompensācijas mehānisma ieviešanu no 2020. gada, kurš ļaus izlīdzināt gāzes pārdevējiem GTS izmantošanas tarifus visā reģionā, raksta Dienas Bizness.

Vakar, 14. februārī, kompānijas Conexus Baltic Grid (Latvija), Elering (Igaunija) un Gasum Oy (Somija) parakstīja attiecīgu līgumu par kompensācijas mehānisma ITC (Inter transmission system operators compensation mechanism) ieviešanu operatoru starpā, kurš no 2020. gada ļaus izveidot Somijas, Igaunijas un Latvijas gāzes tirgu ar vienotu tarifu zonu gāzes transportēšanai.

"Šobrīd par pārvades sistēmu izmantošanu, šķērsojot ikvienas valsts teritoriju, ir jāmaksā katrā valstī apstiprināti tarifi. Jaunais starpoperatoru kompensācijas mehānisms mazinās administratīvo slogu darbībām vairumtirgū, nodrošinās lielāku un likvīdāku tirgu, kā arī novērsīs diskrimināciju attiecībā uz dabasgāzes piegādes ceļiem, veicinās tarifu caurspīdīgumu un paredzamību," paziņoja Kotāne.

Paralēli kompensācijas mehānismam tiek izstrādāta vienota IT platforma, kura atvieglos katra dabasgāzes tirgotāja darbību vienota tirgus zonā.

"Esmu gandarīta, ka Conexus piedalās šajā vēsturiskajā vienotā Baltijas un Somijas dabasgāzes tirgus veidošanas procesā, jo mēs šobrīd kaldinām reģiona gāzapgādes infrastruktūras nākotni, liekam pamatus tirgus stabilitātei un stiprinām enerģētisko neatkarību," uzsvēra Kotāne.

Conexus atzīmē, ka ITC līgums paredz vienotu tarifu ieviešanu ienākšanas punktos visās vienotas tarifu zonas robežās, "komercrobežu" atcelšanu valstu starpā, tostarp Igaunijas un Somijas zemūdens savienojuma Balticconnector un Inčukalna pazemes gāzes krātuves izmantošanu bez papildus maksas. ITC mehānisms operatoru starpā tāpat paredz savstarpējas mainīgo izdevumu kompensācijas nosacījumus un ienākumu sadalīšanas koordinēšanu GTS operatoru starpā.

Paredzēts, ka līgums nodrošinās lielāku tirgus likviditāti un paplašinās tirdzniecības iespējas gāzes transporta sistēmu lietotājiem visā tirgus teritorijā.

"Minētā vienošanās paredz ieejas un izejas tarifu sadalīšanas mehānismu starp pārvades sistēmas operatoriem, un bez tās reģionālais gāzes tirgus faktiski nevar funkcionēt.  Tāpēc  EM  pauž  gandarījumu,  ka  Latvijas, Igaunijas un Somijas pārvades sistēmas operatori ir atraduši kopsaucēju, vienojušies par principiem un straujiem soļiem virzās pretī reģionālā gāzes tirgus izveidošanai," paziņoja Latvijas Ekonomikas ministrijas Enerģijas tirgus un infrastruktūras departamenta direktors Edijs Šaicāns.

Viņš piebilda, Ekonomikas ministrijā cer turpināt konsultācijas ar Lietuvas kolēģiem, lai tuvākajā nākotne Lietuva varētu pievienoties līgumam.

Enerģētikas eksperts Edgars Vīgants arī uzskata, ka tas ir vēsturiski ļoti nozīmīgs notikums.

"Kā zināms, līdz šim kaimiņvalstīm savā starpā panākt jebkādu vienošanos, kas saistās ar gāzes pārvadi, bija sarežģīti. Tā ir ļoti laba ziņa, jo vienošanās Latvijai sniegs plašākas iespējas gan izmantot valstī esošo dabasgāzes infrastruktūru, gan ļaus kaut kādā mērā samazināt gāzes patērētāju izmaksas par tās uzturēšanu. Tas gāzes patērētājiem noteikti ir ieguvums," paziņoja Vīgants.

Enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš piebilda, ka jau daudzus gadus elektroenerģijas tirgū funkcionē līdzīgs mehānisms, kurš reglamentē savstarpējo kompensāciju mehānisma pamatprincipus sistēmas operatoru starpā un paredz kopīgu tarifu noteikšanas modeli, tāpēc GTS operatoru vienošanās neizraisa izbrīnu.

"Tas ir loģisks solis un nav nekas neparasts. Šādi mehānismi nepieciešami tādēļ, lai kompensētu izdevumus, kas rodas, pārvadot elektroenerģiju vai dabasgāzi no vienas valsts uz citu. Infrastruktūras izmantošanas izmaksas dažādās valstīs atšķiras, tāpēc šāda veida vienošanās padara pārvades izmaksas taisnīgākas un līdzsvarotākas," pateica Āboltiņš.

ITC līgums Elering un Conexus gadījumā stājas spēkā kopš parakstīšanas dienas, savukārt Gasum Oy – no brīža, kas tiks veiktas attiecīgas izmaiņas Somijas likumdošanā, kuras ļaus gāzes transporta sistēmas operatoram pievienoties šim līgumam juridiski.

Kompensācijas mehānisms ITC stāsies spēkā 2020. gada 1. janvārī.

Iepriekš Sputnik Latvija ziņoja, ka oktobra vidū Igaunijas, Latvijas un Somijas gāzes transporta un sadales tīklu operatori – Elering, Conexus Baltic Grid, Gasum- parakstīja protokolu par nolūkiem izveidot pēc vienotiem noteikumiem funkcionējošu gāzes tirgu no 2020. gada. Lietuva līgumam nepievienojās. "Šajā posmā, sadalot izdevumus infrastruktūrā un izdevīgumā, pēc tiem parametriem, kuri tika piedāvāti, mēs nevarējām piedalīties," pateica Lietuvas enerģētikas ministrs Žigimants Vaičūns.

Atgādināsim, reģionālās gāzes infrastruktūras apspriešana sākās jau 2006. gadā, kad Baltijas valstis vienojās izvērtēt reģionālā SDG termināla celtniecību, taču valstis nepanāca konsensi, un Lietuva uzbūvēja Klaipēdā savu termināli. Par gāzes glabātuves kuģa īri valsts kontrolētais uzņēmums Klaipedos nafta ik gadu maksā apmēram 60 miljonus eiro. Lai gūtu iespēju pretendēt ES finanšu palīdzībai kuģa izpirkšanai no norvēģu uzņēmuma Hoegh LNG, Lietuva centās panākt, ka Klaipēdas terminālu Independence atzīst par reģionālo. Taču vienoties ar divām pārējām Baltijas valstīm šajā jautājumā neizdevās.

Pēc tam Lietuva piedāvāja Latvijai un Igaunijai noslēgt vienošanos, kura ietver objektus visās trijās valstīs – peldošo SDG termināli Klaipēdā, nākotnes Igaunijas sašķidrinātās dabasgāzes pārkraušanas terminālu un gāzes krātuvi Inčukalnā – un kopīgiem spēkiem panākt finansējumu no Eiropas Savienības.

Taču 2017. gada vasaras baigās Latvijas valdība nolēma pieprasīt papildus datus par vienošanos, ko Lietuvā izvērtēja kā negatīvu reakciju un procesa ievilkšanu. Lietuvas premjera padomnieks ārpolitikas jautājumos Deivids Matuļonis pēc tam paziņoja, ka Lietuva mēģinās vienoties tikai ar Igauniju par vienotu SDG tirgus līgumu. Taču igauņu premjers Jiri Ratass jau jūnijā paziņoja, ka Lietuvas Klaipēdas ostai īrētais peldošais termināls – tas ir "ātrs risinājums", kurš pieņemts gāzes piegāžu diversifikācijai, un atgādināja, ka, saskaņā ar Eirokomisijas pasūtīto pētījumu, par labāko vietu reģionālā SDG termināla izvietošanai ir Somu līča piekraste. Somija atteicās no tā celtniecības, tāpēc alternatīva atlika igauņu Mūgai vai Paldiskiem.

Beigās nedz Latvija, nedz Lietuva, nedz Igaunija nesaņēma naudu no Eiropas Savienības projektiem, kas saistīti ar SDG infrastruktūru.

Pēc temata

Eiropas apendikss. Ukraina zaudējusi izvēles tiesības
Draudi, gāze un vara trubas: Ukrainas GTS gatavojas ļaunākajam
"Numurs neies cauri": Maskava minējusi noteikumus gāzes tranzītam cauri Ukrainai

Galvenie temati