03:45 18 Septembris 2019
Tiešraide
  • USD1.1026
  • RUB70.7241
SDG Klaipedos nafta

Lietuvā pastāstīja, kādēļ Baltijas gāzes tirgus tiek veidots bez tās

© Foto: Klaipedos Nafta
Baltijā
Saņemt īso saiti
48

Cenas politikas jautājums kļuva par lūzuma punktu Baltijas valstu un Somijas vienotā gāzes tirgus izveidošanas pārrunās, tāpēc Lietuva neparakstīja memorandu.

RĪGA, 20. novembris – Sputnik. Lietuvā paskaidroja, kāpēc valsts pagaidām nav pievienojusies memorandam par nolūkiem izveidot pēc vienotiem noteikumiem funkcionējošu gāzes tirgu no 2020. gada, kuru parakstīja Latvija, Igaunija un Somija. Jautājums ir cenas politikā, vēsta 15min.lt.

Lietuvas mērķis paliek nemainīgs – apvienot atsevišķus nacionālos gāzes tirgus reģionālajā gāzes tirgus zonā. Līdz šim brīdim daudzi darbi 2016. gada maijā apstiprinātā savstarpējā Baltijas valstu gāzes tirgus plāna ietvaros notika pēc grafika, taču ievilkās cenu politikas jautājuma pārrunas, paziņoja Lietuvas gāzes transporta kompānijas Amber Grid pārstāvis Danass Januļonis.

"Līdz 2020. gadam atlicis vairāk nekā gads, un mēs darām visu vienotas zonas izveidošanai ieplānotajā termiņā," piebilda viņš.

Lietuvas enerģētikas ministrs Žigimants Vaičūns arī apstiprināja, ka Lietuva joprojām meklē kompromisu vairākos aspektos.

"Nepiedalīšanās šajā posmā nenozīmē, ka mēs nepiedalīsimies visā Baltijas valstu vienotā gāzes tirgus izveidošanas procesā. Kopējam darbam jāturpinās arī turpmāk, taču šajā posmā, sadalot izdevumus infrastruktūrā un izdevīgumā, pēc tiem parametriem, kuri tika piedāvāti, mēs nevarējām piedalīties. Taču vienotā gāzes tirgus izveidošanas plāns līdz 2020. gadam paliek," pateica Vaičūns.

Iepriekš Sputnik Latvija ziņoja, ka oktobra vidū Igaunijas, Latvijas un Somijas gāzes transporta un sadales tīklu operatori – Elering, Conexus Baltic Grid, Gasum- parakstīja protokolu par nolūkiem izveidot pēc vienotiem noteikumiem funkcionējošu gāzes tirgu no 2020. gada. Saskaņā ar memorandu, no 2020. gada, kad tiks uzbūvēts gāzesvads starp Somiju un Igauniju Balticconnector (gāzesvadam jāļauj pārsūknēt starp Igaunijas un Somijas tīkliem līdz 7,2 miljoniem kubikmetru gāzes diennaktī), trīs valstis harmonizēs dabasgāzes importa, tranzīta un tarifikācijas noteikumus, savukārt līdz 2022. gadam izveidos vienotu gāzes zonu, kas paaugstinās tirgus caurskatāmību, teikts paziņojumā.

Jaunajos nosacījumos tirgus dalībniekiem Somijā, Latvijā un Igaunijā būs vienāda piekļuve visai gāzes transporta infrastruktūrai vienota tirgus ietvaros, brīvi pārsūknējot gāzi pāri valsts robežām bez papildus izdevumiem un birokrātijas. Tostarp, Igaunija un Latvija varēs glabāt rezerves apjomus pazemes gāzes krātuvē Latvijā (Inčukalnā), izmantojot tos tirgus cenu palielināšanās gadījumā un mīkstinot cenu svārstības tirgū, norāda Elering.

Memorands par vienotā gāzes tirgus izveidošanu paredz, ka sekojošajos posmos apspriešanai varētu pievienoties arī citas valstis. Lietuva to tā arī neparakstīja.

Atgādināsim, reģionālās gāzes infrastruktūras apspriešana sākās jau 2006. gadā, kad Baltijas valstis vienojās izvērtēt reģionālā SDG termināla celtniecību, taču valstis nepanāca konsensi, un Lietuva uzbūvēja Klaipēdā savu termināli. Par gāzes glabātuves kuģa īri valsts kontrolētais uzņēmums Klaipedos nafta ik gadu maksā apmēram 60 miljonus eiro. Lai gūtu iespēju pretendēt ES finanšu palīdzībai kuģa izpirkšanai no norvēģu uzņēmuma Hoegh LNG, Lietuva centās panākt, ka Klaipēdas terminālu Independence atzīst par reģionālo. Taču vienoties ar divām pārējām Baltijas valstīm šajā jautājumā neizdevās.

Pēc tam Lietuva piedāvāja Latvijai un Igaunijai noslēgt vienošanos, kura ietver objektus visās trijās valstīs – peldošo SDG termināli Klaipēdā, nākotnes Igaunijas sašķidrinātās dabasgāzes pārkraušanas terminālu un gāzes krātuvi Inčukalnā – un kopīgiem spēkiem panākt finansējumu no Eiropas Savienības.

Taču 2017. gada vasaras baigās Latvijas valdība nolēma pieprasīt papildus datus par vienošanos, ko Lietuvā izvērtēja kā negatīvu reakciju un procesa ievilkšanu. Lietuvas premjera padomnieks ārpolitikas jautājumos Deivids Matuļonis pēc tam paziņoja, ka Lietuva mēģinās vienoties tikai ar Igauniju par vienotu SDG tirgus līgumu. Taču igauņu premjers Jiri Ratass jau jūnijā paziņoja, ka Lietuvas Klaipēdas ostai īrētais peldošais termināls – tas ir "ātrs risinājums", kurš pieņemts gāzes piegāžu diversifikācijai, un atgādināja, ka, saskaņā ar Eirokomisijas pasūtīto pētījumu, par labāko vietu reģionālā SDG termināla izvietošanai ir Somu līča piekraste. Somija atteicās no tā celtniecības, tāpēc alternatīva atlika igauņu Mūgai vai Paldiskiem.

Beigās nedz Latvija, nedz Lietuva, nedz Igaunija nesaņēma naudu no Eiropas Savienības projektiem, kas saistīti ar SDG infrastruktūru.

Pēc temata

"Politiskā" gāze: godīgs tirgus Baltijas valstīm nesanāk
Latvijas GTS operators tiesājas par tiesībām strādāt ar "Gazprom"
Igaunija sākusi gāzesvada Balticconnector celtniecību ar Somiju
"Gazpromtrans": Baltijai atņems pēdējās naftas piles no Baltkrievijas

Galvenie temati