Politika

Baltijas ukrainizācijas draudi: migranti un represijas

© Sputnik / Sergey MelkonovLatvijas un Ukrainas karogi
Latvijas un Ukrainas karogi - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
"Slepkavība – parasta lieta, pazemojums - ikdiena": kas notiks, kad Baltijas valstis pārplūdinās migrantu lavīna no Ukrainas, un kā jaunās "ukraiņu kopienas" pārstāvji izrēķināsies ar vietējiem iedzīvotājiem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.

RĪGA, 26. oktobris — Sputnik. VII Baltijas tautiešu forumā Igoras pilsētiņā netālu no Sanktpēterburgas tiesībsargs no Tallinas Sergejs Seredenko iepazīstināja ar ziņojumu "Ukrainas baltiskošana, Baltijas ukrainizācija", kurā stāstīts par šausminošajām sekām, pie kādām var novest Ukrainas bezvīzu režīms ar ES, vēsta avīze "Segodņa".

Jāpiebilst, ka ziņojums tika sniegts Eiropas pētījumu institūta (EPI, sabiedriska organizācija, ko Latvijas specdienesti iekļāvuši Maskavas ietekmes aģentu sarakstā) jaunās grāmatas prezentācijas ietvaros. Pret EPI vadītāju Aleksandru Gapoņenko Latvijas IeM Drošības policija ierosinājusi vairākas krimināllietas.

Bēgļi Eiropā. Foto no arhīva - Sputnik Latvija
Polija gatava uzņemt bēgļus no Eiropas, taču ne no Tuvajiem Austrumiem

Ziņojumā norādīts, ka pēc iestāšanās ES Latvija, Lietuva un Igaunija ar prieku uzņēmās "Ukrainas mentoru" lomu — tā glaimoja viņu patmīlībai. Taču atausa diena, kad "skolnieks pārspēja savu skolotāju", un tagad iekšpolitisko metožu eksports ir devies pretējā virzienā — no pēcmaidana Ukrainas uz kaimiņvalstīm — Latviju, Lietuvu un Igauniju, sola ziņojuma autori. Viņi norāda, ka Baltijas valstu valdības ne tikai neuzskata "ukrainizāciju" par draudīgu aspektu, bet arī aktīvi veicina to. "Mūsu valstīm ir cieši sakari ar Ukrainu, mēs lobējam Ukrainu Eiropas Savienībā un dažādās starptautiskās organizācijās un nevēlamies saskatīt, pie kā mūs var novest šī draudzība," — uzsvērts ziņojumā.

Par "maidana varas" galveno kvalitatīvo atšķirību ziņojumā nosaukta "cilvēka dzīvības patvaļīgas atņemšanas aizlieguma atcelšana". Pēc ziņojuma autoru domām, politiskās slepkavības Ukrainā kļuvušas par ikdienu, cilvēka cieņas pazemojums — par normu, bet citādi domājošo apspiešana, represijas, politiskie cietumi un brīvās informācijas telpas iztīrīšana — par plaši izplatītu praksi.

Ziņojuma autori uzskata, ka, pateicoties iespējai brīvi iebraukt ES valstīs, ko ukraiņiem dāvā vīzu atcelšana, milzīgs skaits "labākas dzīves meklētāju" metīsies uz Baltiju, kur ir salīdzinoši augsts (no Ukainas viedokļa) dzīves un drošības līmenis, nav karadarbību un ir saprotama saziņas valoda — krievu valoda. Pakāpeniski ukraiņi atspiedīs malā vietējos iedzīvotājus, kuru skaits strauji sarūk, un ienesīs savus tikumus un kārtību, tostarp — arī banderisko ideoloģiju

Паспорт гражданина Украины - Sputnik Latvija
Die Presse: Eiropa ir ukraiņiem atvērta, taču tīri teorētiski

Līdz ar to ziņojumā migranti dalīti divās kategorijās: "zarobitčani" — parasti darba migranti, nelegāļi, kuri glābjas no nabadzības, bezdarba, korupcijas, pilsoņu konflikta šausmām, un Ukrainas austrumos organizētās "antiteroristiskās operācijas" (ATO) dalībnieki, banderiskās ideoloģijas sekotāji, kuri "vairs neprot strādāt, taču zina, kā pielādēt automātu".

"Zarobitčani" pretendēs uz darba vietām sociālo kāpņu lejasdaļā, kur pārsvarā nodarbināti krievvalodīgie baltieši, kas neizbēgami novedīs pie konfliktiem. Savukārt ATO dalībnieki piedāvās "jumtu" saviem tautiešiem, un Baltijas valstīs ātri sāksies kriminālās attiecību skaidrošanas.

Ziņojuma autori uzskata, ka tiesībsargājošās iestādes neko nevarēs panākt, jo viņiem "būs ar politiskiem lēmumiem saistītas rokas". Turklāt jaunpienākušie pilsoņi ātri ieviesīs korupciju,  un jaunās ukraiņu kopienas "banderiskās elites" legalizācijas jautājums Baltijā tiks atrisināts ļoti ātri.

"Prognoze par šīs jaunas kopienas attiecībām ar pašreizējām krievu kopienām Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, — karš līdz uzvarai. Jaunais izaicinājums Baltijas valstīm ir riskants, ņemot vērā tā mērogu: policijas spēkiem neizdosies tikt galā ar organizētajiem "bataljoniem"," — teikts ziņojumā.

Украинский паспорт - Sputnik Latvija
Bezvīzu režīms: mērķis ir atlaist vai paturēt?

To, cik lielā mērā piepildīsies ziņojumā minētā prognozē, būs iespējams vērot jau šoruden, kad beigsies pirmo ukraiņu migrantu "īslaicīgās uzturēšanās" laiks un lielākā daļa no viņiem dzimtenē neatgriezīsies. Pie tam jāņem vērā, ka situācijas attīstība lielā mērā būs atkarīga no tā, vai jaunos migrantus uzņems Rietumeiropā, valstīs, kuru dzīves līmenis viņiem daudz labāk ies pie sirds.

Interesanti, ka Krievijas Baltijas pētījumu asociācijas prezidents Nikolajs Meževičs, kurš piedalījās Seredenko ziņojumam veltītajā diskusijā, paziņoja, ka prognoze ir tuva patiesībai, taču drīzāk gan attiecas uz Poliju, nevis Baltijas valstīm.

Bezvīzu režīmu ar Eiropu Ukraina saņēma šī gada 11. jūlijā. Ukrainas pilsoņi var brīvi uzturēties ES 90 dienas sešu mēnešu laikā, taču viņiem nav tiesību strādāt vai mācīties. 

Ziņu lente
0