RĪGA, 16. jūnijs – Sputnik. RIA Novosti publicē austriešu avīzes Die Presse raksta tulkojumu. Kopš svētdienas ukraiņi var doties uz Eiropu bez vīzas, taču daudzi no viņiem nevar atļauties izceļot no valsts naudas trūkuma dēļ.
Pēc 58 gadus vecas Kijevas skolotājas Olgas Stecenko vārdiem, kad Petro Porošenko paziņoja par vīzu atcelšanu, viņa tapāt kā daudzi citi ukraiņi, nolēma "pārbaudīt viņa vārdus" un devās uz pasu galdu.
Tur viņai nācās nostāvēt garā rindā, jo braucieniem uz Šengenas zonu ir nepieciešama jaunā biometriskā ārzemju pase. Pēc mēneša, tieši pirms bezvīzu režīma stāšanās spēkā, dokuments bija gatavs.
Pase viņai izmaksāja tūkstoti grivnu (31 eiro), kas ir ceturtā daļa no oficiālajiem skolotāja mēneša ienākumiem Ukrainā. Neskatoties uz to, Olga ir priecīga, ka saņēma pasi.
"Es esmu laimīga un apmierināta ar to, ka šis etaps ir aizmugurē. Tagad es varu apceļot visu Eiropu – teorētiski," — saka viņa.
"Kā tad praksē? Prakse rāda, ka vairums ukraiņu nevar atļauties ilgus braucienus, it īpaši uz dārgajām Rietumeiropas valstīm," — raksta Die Presse.
Izdevums atzīmē, ka ES valstis, baidoties no Ukrainas darba un parasto migrantu pieplūduma, nosaka nopietnas finansiālas barjeras šīs valsts ceļotājiem. Rumānija, Bulgārija un Grieķija robežkontroles punktos pieprasa apstiprinājumu par 50 eiro esamību katrai uzturēšanas dienai, Spānija – 70 eiro. Austrija nav uzstādījusi konkrētus tarifus, katrs gadījums tiek izskatīts atsevišķi, noskaidroja Die Presse Austrijas vēstniecībā Kijevā.
Kijevas bezspēcīgai valdībai bezvīzu režīma ieviešana izrādījusies viena no nedaudzajām veiksmīgajām iniciatīvām, it īpaši, ņemot vērā, ka pārrunas šajā jautājumā sākās vēl 2008. gadā. To reklamējošie plakāti rotā Kijevas un citu pilsētu galvenās ielas, piemēram, Pokrovskā, kas atrodas Donbasa teritorijā. Tomēr Krievija vietējiem iedzīvotājiem ir daudz tuvāka gan ģeogrāfijas, gan uzskatu ziņā.
Pokrovskā dzīvo 29 gadus vecais Nikolajs, kurš dienā remontē telefonus, un vakarā uzstājas ar repu, un viņam gribētos kādreiz aizbraukt uz Rietumiem. Taču atvaļinājums viņam paliek par sapni, turklāt nav svarīgi, kurā valstī, raksta Die Presse. Jaunajam tēvam nākas apmaksāt rēķinus par elektrību, ūdeni un gāzi pēc tarifiem, kuri ir paaugstināti sakarā ar ārvalstu kreditoru prasību.
"Runa nav par braucieniem, bet gan par izdzīvošanu," — skaidro Nikolajs.
17. maijā Eiroparlaments un ES Padome parakstīja dokumentu, kurš sniedz Ukrainai bezvīzu režīmu. 11. jūnijā tas stājās spēkā. Ukraiņi var ceļot uz Šengenas zonas valstīm, kā arī uz Norvēģiju, Lihtenšteinu, Islandi un Šveici ar uzturēšanās tiesībām līdz 90 dienām. Darba atļauju bezvīzu režīms neparedz.
