02:22 10 Decembris 2019
Tiešraide
  • USD1.1075
  • RUB70.5731
Zvejas kuģis un kaijas. Foto no arhīva

Kas izzvejojis visas zivis Baltijas jūrā: ekologi apsūdz Vāciju

© Foto : /pixabay.com / BlackTobi
Baltijā
Saņemt īso saiti
76

Baltijas mencu skaits sarūk, un ekologi uzskata par nepamatotiem Vācijas argumentus par to, ka tai nepieciešams pārsniegt ieteicamās zvejas kvotas, lai pasargātu darba vietas.

RĪGA, 31. augusts — Sputnik. Interneta vietnē Our Fish publicētajā ziņojumā apsūdzēta Vācija par to, ka tā sistemātiski ignorē zinātnieku padomus jautājumos par zvejas kvotām un apdraud zivju krājumus Baltijas jūrā, raksta The Local.

Jūras krauklis
© Sputnik / Павел Лисицын

Šonedēļ visu Baltijas valstu un citu ES valstu pārstāvji tiksies Kopenhāgenā forumā BALTFISH, lai apspriestu pieeju zvejniecības kvotām Baltijas jūrā 2018. gadā.

"Vācijas valdība vairākkārt atbalstījusi Baltijas mencas pastiprinātu izzvejošanu, apgalvojot, ka tas saistīts ar sociālekonomiskajiem faktoriem," — stāsa Rebeka Habarda, ES zivju resursu saglabāšanai veltītā projekta Our Dish programmas direktore. — Taču cipari liecina par pretējo — ievērojot zinātnieku rekomendācijas, būtu iespējams ātrāk atjaunot zivju populāciju, taču lielāko peļņu pašreizējā kvotu sadalījumā saņem lielie trauleri, kuri nodara būtisku kaitējumu apkārtējai videi un sniedz nelielu ieguldījumu darba tirgū."

2013. gadā Eiropas Savienība reformēja savu zivsaimniecību politiku (CFP), tostarp nosprauda mērķi līdz 2020. gadam atjaunot zivu rezerves līdz stabilam līmenim. Iespēju to panākt nodrošināja stingras zvejas kvotas. Taču CFP ļauj valstīm atlikt šīs politikas ieviešanu, ja kvotas "nopietni apdraudēs zvejniecības flotes sociāli ekonomisko stabilitāti".

Ziņojumā norādīts, ka Vācija izmantojusi šo atrunu, lai saņemtu kvotas, kas pārsniedz zinātnieku ieteikto apjomu ES lauksaimniecības ministru ikgadējā slēgtajā apspriedē.

"Vairākus gadus Baltijas mencas rezerves svārstījās uz iznīcības robežas, taču Vācija konsekventi noteica lielākas kvotas, nekā ieteica zinātnieki," — uzsvērts ziņojumā.

Arguments par to, ka kvotu palielināšana nepieciešama, lai aizsargātu darba vietas, atzīts par nepamatotu.

"No divām Vācijas flotēm, kuras zvejo mencas Baltijas jūras rietumos, nelielajiem kuģiem, uz kuriem strādā 747 cilvēki, pieder tikai 35% kvotas, savukārt apkārtējai videi kaitīgajiem lielajiem trauleriem, kuri algo pieckārt mazāk darbinieku — 59% kvotu," — skaidroja Habarda.

"Ja Vācijas jaunā valdība noteiks zvejas kvotas stabilitāties līmenī un vispirms piešķirs tās nelieliem kuģiem, tā varēs labāk aizsargāt gan piekrastes sabiedrības ekonomiku, gan Baltijas ekoloģiju," — viņa piezīmēja.

Pēc temata

Latvijas zvejnieku liktenis tiks lemts Briselē
Dānijas politika apdraud Baltijas mencu
Baltijas jūra apdraud Latvijas piekrasti

Galvenie temati