https://sputniknewslv.com/20220604/bediga-prognoze-lidz-gada-beigam-benzina-cenas-vel-pieaugs-21951624.html
Bēdīga prognoze. Līdz gada beigām benzīna cenas vēl pieaugs
Bēdīga prognoze. Līdz gada beigām benzīna cenas vēl pieaugs
Sputnik Latvija
Degvielas cenas iespējams samazināt, ja saruks nodokļi, taču nav domājams, ka Baltijas valstis par to izšķirsies, uzskata eksperts. 04.06.2022, Sputnik Latvija
2022-06-04T11:12+0300
2022-06-04T11:12+0300
2022-06-04T11:12+0300
latvijā
latvija
pasaulē
ekonomika
degviela
cenas
nafta
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/888/73/8887364_0:0:1400:788_1920x0_80_0_0_de3347d1e1ebd74ff3aafe0828a576d7.jpg
RĪGA, 4. jūnijs — Sputnik, Aleksejs Stefanovs. Pēdējās dienās degvielas cenas Baltijas valstīs pārspēj rekordus, pārkāpts psiholoģiskais slieksnis – 2 eiro par litru benzīna. Pirms iebraukt DUS, cilvēki lēš, cik litrus var atļauties.Kas notiks tālāk – gaidāma cenas augšupeja vai ir cerība uz kritumu? Sputnik Latvija korespondents apjautājās par to Krievijas Nacionālās enerģētikas direktora vietniekam Aleksandram Frolovam.Cenas sāka augt jau pirms Krievijas specoperācijas"Eiropas Savienība patlaban pūlas izlikties, ka stāv uz enerģētiskās krīzes sliekšņa, un pie tās vainojams – skaidrs, kas vainojams, viņa vārdu tagad labprāt sauc skaļi. Taču patiesībā enerģētiskā krīze pasaules mērogā sākās 2021. gada vidū, un virkne notikumu liecināja, ka tā sāksies jau pērnā gada pirmajā pusē," paskaidroja Aleksandrs Frolovs.Līdz ar krīzes iestāšanos sākās gāzes un vēlāk arī ogļu cenu pieaugums. Kāpēc ne naftas? Tāpēc, ka gāze un ogles konkurē elektroģenerācijas jomā, bet ar naftu šajā jomā konkurences nav, viņš norādīja."Nafta bija stabilitātes saliņa cenu dinamikas aspektā. Pašas par sevi senas auga līdz 2021. gada beigām. Pēc tam nāca klajā Baidens un paziņoja, ka iepludinās pasaules tirgū papildu apjomu – 50 miljonus barelu. Reakcijas nebija. Dažas dienas vēlāk sākās runas par jauno koronavīrusa štammu, omikronu. Pēc tam naftas cenas sāka kristies," atgādināja eksperts.2022. gada janvāra beigās un februārī naftas cenas stabili auga. Tagad tās pārsniedz 100 dolārus par barelu, tātad priekšnoteikumi cenu kritumam ES nav manāmi."Taču maija beigās un jūnijā mēs sasniedzām maksimālas cenas – apmēram 120 dolārus par barelu, un pēc sestās sankciju pakotnes parametru publikācijas cenu pieaugums nav vērojams. Tātad iespējams neliels kritums. Arī degvielas cenu kritums ES," uzskata eksperts.Viņš paskaidroja, ka ES ir viens no reģioniem ar augstākajām naftas produktu cenām. Benzīna un dīzeļdegvielas cenas Eiropā stabili ieņem līdera vietu starp desmit dārgākajām pasaules valstīm."Tagad daudzas valstis pārkāpušas 2 eiro atzīmi par litru. Tomēr nevaru teikt, ka šis psiholoģiskais slieksnis būtu tik svarīgs. Paskatieties uz Krievijas tirgu – pie mums degviela maksā 50-52 rubļus par litru. Psiholoģiskā atzīme, par ko daudzi runāja no 2018. gada – 50 rubļi par liktu, – ir pārkāpta. Pie kā tas noveda? Ne pie kā. Svarīgas ir nevis psiholoģiskās atzīmes, bet gan patērētāja kopējā izturēšanās – cenas un pircēja labklājības attiecība. Realitātē 50 rubļi ir panesama cena. Pilnas bākas cena augusi par 50 rubļiem. Tā nav šokējoša cena. Taču par ES pilsoņiem tā teikt nevar," paskaidroja Frolovs.Viņš piebilda, ka degvielas cenu pieaugums sāpīgi skar patērētāju naudas makus Eiropā.Var cerēt uz labāko, tomēr jāsagatavojas ļaunākajam"Patlaban novērojama cenu samazināšanās naftas tirgū. Ja šī tendence turpināsies, cenas atgriezīsies pie 100-110 dolāru rādītāja, degvielas cenas Eiropā var kristies. Taču krišanās nebūs globāla, 10 eirocentu robežās," uzskata eksperts.Viņš atzīmēja, ka tādā situācijā Eiropas pilsoņiem nāktos uzdot jautājumus savu valstu valdībām. ES valstis ir līderi degvielas cenu ziņā. Taču ne tāpēc, ka tā būtu nomale, kurp grūti piegādāt naftu – "pagriez naftas cauruļvada "Družba" krānu, un būs nafta. Tiesa, krānu pēc kāda laika plānots piegriezt, taču tas jau ir cits jautājums.""Degvielas cenas ir augstas nodokļu dēļ. Tas ir lielākais degvielas cenas elements, - paskaidroja Frolovs. – Produkta gala cenā nodokļi var veidot 60-70%. Katrā Eiropas valstī tie atšķiras, tāpēc vērojama cenu starpība. Polijā, kur nodokļi ir mazāki, situācija ir labāka. Tomēr ir Dānija, Somija, Norvēģija. Tur nodokļi ir augstāki. Norvēģijā tiek mērķtiecīgi organizēts spiediens pret patērētājiem ar iekšdedzes dzinējiem, lai viņi sāktu izmantot elektrotransprotu. Tagad tur periodiski vērojamas divas stundas ilgas rindas pie uzlādes stacijām, taču, stāsta, tas esot atrisināms uzdevums."Tātad, piemēram, Latvijā ir iespējams samazināt cenu patērētājam. Tomēr šiem nolūkiem valdībai jāatsakās no peļņas. Vai jūs esat redzējuši, ka valdība atteiktos no naudas, pat apstākļos, ja tā var atbalstīt savus iedzīvotājus? Tāpēc šajā posmā, stāsta eksperts, viņš netic cenas mehāniskai samazināšanai katrā atsevišķā ES dalībvalstī.Tālāk situācija kļūs sliktāka. Gada beigās ES var rasties akūts naftas deficīts un "cenas pasaules naftas tirgū var uzlidot līdz jebkādam rādītājam, jo diezin vai cenu kara apstākļos iespējams prognozēt, kāda būs naftas cena"."Ja nebūtu globālās enerģētiskās krīzes, ko padziļina politiskā krīze, ja ES sestās pakotnes ietvaros nebūtu radījusi sankcijas savai enerģētiskajai drošībai, domājams, naftas cenas svārstītos zemākā līmenī. un degvielas cenas Eiropas patērētājem būtu par 20-25 eirocentiem zemākas. Tomēr pašreizējā situācija nav skaidra. Nav zināms, kas notiks rīt. Tāpēc var cerēt uz labāko, tomēr vajadzētu gatavoties ļaunākajam," secināja Aleksandrs Frolovs.
https://sputniknewslv.com/20220524/toties-bez-krievijas-lietuva-gatavojas-gazes-cenu-pieaugumam-21892795.html
https://sputniknewslv.com/20220520/latvija-aug-inflacija-augstas-cenas-jau-apdraud-majsaimniecibu-maksatspeju-21871609.html
https://sputniknewslv.com/20220503/rudeni-vajag-gatavoties-noziedzibai-un-protestiem-raksta-latviesu-mediji-21675478.html
https://sputniknewslv.com/20220502/mediji-letu-produktu-un-degvielas-eiropas-savieniba-vairs-nebus-21660703.html
https://sputniknewslv.com/20220501/pasaule-nav-brivu-resursu-kas-notiks-ar-eiropu-pec-krievijas-naftas-un-gazes-embargo-21654780.html
latvija
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
2022
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
latvija, pasaulē, ekonomika, degviela, cenas, nafta
latvija, pasaulē, ekonomika, degviela, cenas, nafta
Bēdīga prognoze. Līdz gada beigām benzīna cenas vēl pieaugs
Degvielas cenas iespējams samazināt, ja saruks nodokļi, taču nav domājams, ka Baltijas valstis par to izšķirsies, uzskata eksperts.
RĪGA, 4. jūnijs — Sputnik, Aleksejs Stefanovs. Pēdējās dienās degvielas cenas Baltijas valstīs pārspēj rekordus, pārkāpts psiholoģiskais slieksnis – 2 eiro par litru benzīna. Pirms iebraukt DUS, cilvēki lēš, cik litrus var atļauties.
Kas notiks tālāk – gaidāma cenas augšupeja vai ir cerība uz kritumu? Sputnik Latvija korespondents apjautājās par to Krievijas Nacionālās enerģētikas direktora vietniekam Aleksandram Frolovam.
Cenas sāka augt jau pirms Krievijas specoperācijas
"Eiropas Savienība patlaban pūlas izlikties, ka stāv uz enerģētiskās krīzes sliekšņa, un pie tās vainojams – skaidrs, kas vainojams, viņa vārdu tagad labprāt sauc skaļi. Taču patiesībā enerģētiskā krīze pasaules mērogā sākās 2021. gada vidū, un virkne notikumu liecināja, ka tā sāksies jau pērnā gada pirmajā pusē," paskaidroja Aleksandrs Frolovs.
Līdz ar krīzes iestāšanos sākās gāzes un vēlāk arī ogļu cenu pieaugums. Kāpēc ne naftas? Tāpēc, ka gāze un ogles konkurē elektroģenerācijas jomā, bet ar naftu šajā jomā konkurences nav, viņš norādīja.
"Nafta bija stabilitātes saliņa cenu dinamikas aspektā. Pašas par sevi senas auga līdz 2021. gada beigām. Pēc tam nāca klajā Baidens un paziņoja, ka iepludinās pasaules tirgū papildu apjomu – 50 miljonus barelu. Reakcijas nebija. Dažas dienas vēlāk sākās runas par jauno koronavīrusa štammu, omikronu. Pēc tam naftas cenas sāka kristies," atgādināja eksperts.
2022. gada janvāra beigās un februārī naftas cenas stabili auga. Tagad tās pārsniedz 100 dolārus par barelu, tātad priekšnoteikumi cenu kritumam ES nav manāmi.
"Taču maija beigās un jūnijā mēs sasniedzām maksimālas cenas – apmēram 120 dolārus par barelu, un pēc sestās sankciju pakotnes parametru publikācijas cenu pieaugums nav vērojams. Tātad iespējams neliels kritums. Arī degvielas cenu kritums ES," uzskata eksperts.
Viņš paskaidroja, ka ES ir viens no reģioniem ar augstākajām naftas produktu cenām. Benzīna un dīzeļdegvielas cenas Eiropā stabili ieņem līdera vietu starp desmit dārgākajām pasaules valstīm.
"Tagad daudzas valstis pārkāpušas 2 eiro atzīmi par litru. Tomēr nevaru teikt, ka šis psiholoģiskais slieksnis būtu tik svarīgs. Paskatieties uz Krievijas tirgu – pie mums degviela maksā 50-52 rubļus par litru. Psiholoģiskā atzīme, par ko daudzi runāja no 2018. gada – 50 rubļi par liktu, – ir pārkāpta. Pie kā tas noveda? Ne pie kā. Svarīgas ir nevis psiholoģiskās atzīmes, bet gan patērētāja kopējā izturēšanās – cenas un pircēja labklājības attiecība. Realitātē 50 rubļi ir panesama cena. Pilnas bākas cena augusi par 50 rubļiem. Tā nav šokējoša cena. Taču par ES pilsoņiem tā teikt nevar," paskaidroja Frolovs.
Viņš piebilda, ka degvielas cenu pieaugums sāpīgi skar patērētāju naudas makus Eiropā.
Var cerēt uz labāko, tomēr jāsagatavojas ļaunākajam
"Patlaban novērojama cenu samazināšanās naftas tirgū. Ja šī tendence turpināsies, cenas atgriezīsies pie 100-110 dolāru rādītāja, degvielas cenas Eiropā var kristies. Taču krišanās nebūs globāla, 10 eirocentu robežās," uzskata eksperts.
Viņš atzīmēja, ka tādā situācijā Eiropas pilsoņiem nāktos uzdot jautājumus savu valstu valdībām. ES valstis ir līderi degvielas cenu ziņā. Taču ne tāpēc, ka tā būtu nomale, kurp grūti piegādāt naftu – "pagriez naftas cauruļvada "Družba" krānu, un būs nafta. Tiesa, krānu pēc kāda laika plānots piegriezt, taču tas jau ir cits jautājums."
"Degvielas cenas ir augstas nodokļu dēļ. Tas ir lielākais degvielas cenas elements, - paskaidroja Frolovs. – Produkta gala cenā nodokļi var veidot 60-70%. Katrā Eiropas valstī tie atšķiras, tāpēc vērojama cenu starpība. Polijā, kur nodokļi ir mazāki, situācija ir labāka. Tomēr ir Dānija, Somija, Norvēģija. Tur nodokļi ir augstāki. Norvēģijā tiek mērķtiecīgi organizēts spiediens pret patērētājiem ar iekšdedzes dzinējiem, lai viņi sāktu izmantot elektrotransprotu. Tagad tur periodiski vērojamas divas stundas ilgas rindas pie uzlādes stacijām, taču, stāsta, tas esot atrisināms uzdevums."
Tātad, piemēram, Latvijā ir iespējams samazināt cenu patērētājam. Tomēr šiem nolūkiem valdībai jāatsakās no peļņas. Vai jūs esat redzējuši, ka valdība atteiktos no naudas, pat apstākļos, ja tā var atbalstīt savus iedzīvotājus? Tāpēc šajā posmā, stāsta eksperts, viņš netic cenas mehāniskai samazināšanai katrā atsevišķā ES dalībvalstī.
Tālāk situācija kļūs sliktāka. Gada beigās ES var rasties akūts naftas deficīts un "cenas pasaules naftas tirgū var uzlidot līdz jebkādam rādītājam, jo diezin vai cenu kara apstākļos iespējams prognozēt, kāda būs naftas cena".
"Ja nebūtu globālās enerģētiskās krīzes, ko padziļina politiskā krīze, ja ES sestās pakotnes ietvaros nebūtu radījusi sankcijas savai enerģētiskajai drošībai, domājams, naftas cenas svārstītos zemākā līmenī. un degvielas cenas Eiropas patērētājem būtu par 20-25 eirocentiem zemākas. Tomēr pašreizējā situācija nav skaidra. Nav zināms, kas notiks rīt. Tāpēc var cerēt uz labāko, tomēr vajadzētu gatavoties ļaunākajam," secināja Aleksandrs Frolovs.
