https://sputniknewslv.com/20220521/netiri-noskrandusi-izbiedeti-ka-padevas-azovstal-garnizons-21876693.html
"Netīri, noskranduši, izbiedēti". Kā padevās "Azovstaļ" garnizons
"Netīri, noskranduši, izbiedēti". Kā padevās "Azovstaļ" garnizons
Sputnik Latvija
Metalurģijas kombinātā "Azovstaļ" Mariupolē bloķētie kaujinieki nolēmuši padoties gūstā. Nocietinājumus viņi turēja gandrīz trīs mēnešus. 21.05.2022, Sputnik Latvija
2022-05-21T12:58+0300
2022-05-21T12:58+0300
2022-05-21T12:58+0300
viedoklis
ukraina
bruņotie spēki
donbass
speciālā operācija
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e6/05/13/21867481_0:0:1920:1080_1920x0_80_0_0_031ab82370344aee9c59264dd320032e.jpg
Maija vidū viņu stāvoklis kļuva kritisks: izsīka pārtika, ūdens un medikamenti, bet ievainoto skaits pārsniedza sešus simtus. Par to, kā pirmā grupa ar balto karogu iznāca no katakombām, reportāžā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.Provokāciju risksPārrunu vadītāji no Krievijas puses ieradās Mariupolē 17. maijā apmēram 17:00. Pulcēšanās vieta – Austrumu mikrorajons. Ceļu bloķēja divi armijas "Tigr", tālāk palaida vienīgi oficiālo delegāciju. Žurnālisti palika gaidām pie improvizētā blokposteņa."Azovstaļ" virzienā devās desmit autobusi – pieci sanitārie "paziki" ievainotajiem un pieci "Ikarusi" – tiem, kuri spēj pārvietoties paši.Jaunākā informācija liecina, ka rūpnīcā paslēpušies 2026 cilvēki, 400 viņu vidū ir ievainoti, 55 – smagi ievainoti. 800 azovieši, pārējie – Nacionālā gvarde un kareivji no dažādām armijas brigādēm. Tas ir nopietns spēks. Tiesa, neviens nedomā ticēt viņu komandieriem uz vārda, tāpēc vairāki simti Krievijas gvardes speciālo uzdevumu vienības karavīru ir pilnā kaujas gatavībā – ja nu "garnizons" pēkšņi izšķirsies nerīkoties saskaņā ar scenāriju."16 gadus esmu dzenājis bandītus pa Ziemeļkaukāza kalniem, taču ukraiņu kareivji pat mani pārsteidza, - stāsta kalsns neliela auguma karavīrs Deniss. – Viņi dos handikapu pat trakākajiem teroristiem. Piesedzas ar civilajiem, spīdzina gūstekļus. Manuprāt, vajag viņus apārstēt, pabarot, kad padosies. Bet pēc tam tiesāt, un piespriest mūža ieslodzījumu kā Nurpaši Kulajevam, vienīgajam Beslanā izdzīvojušajam."Krievijas gvardi iesaka žurnālistiem bruņuvestes nenoņemt. No azoviešiem var sagaidīt jebkādas nelietības. Piemēram, netālu var slēpties mīnmetēja vienība, bet kādas pussagrautas augstceltnes bēniņos var sēdēt koriģētājs. Kad autobusi ar gūstekņiem brauks prom no pilsētas, viņi var atklāt uguni: neskatoties uz prezidenta Zeļenska populistiskajiem izteikumiem, ka "Ukrainai vajadzīgi dzīvi varoņi", nopratināšanās viņi var nopietni aptraipīt Kijevas reputāciju savas tautas un rietumu sabiedroto acīs. "Mēs neņirgāsimies"Autobusu kolonna bruņumašīnu un policijas mašīnu pavadībā Mariupoli pajau tumsā, ap desmitiem. Pirmajā dienā padevās 265 cilvēki, viņu vidū – 51 ievainots. Konvojs sadalījās divās daļās. "Ikarusi" pagriezās uz Jeļenovkas pusi, kur iekārtota improvizēta nometne karagūstekņiem."Paziki" devās uz Novoazovsku, kur ievainotos plānots izmeklēt, paēdināt, pašus smakgākos – operēt. Braucam pa pēdām. Stundu vēlāk autobusi apstājās vietējās rajona slimnīcas pagalmā. Iekāpu vienā no tiem. Degunā ieplūda sen nemazgātu ķermeņu un pūstošu ievainojumu smaka. Uz nestuvēm trīs stāvos guļ ukraiņu zaldāti. Izskats nožēlojams: novājējuši, bāli, netīri, utaini, ar nosmērētām marlēm apsaitēti. Acīs – bailes.Tie, kas guļ tuvāk, pa atvērtajām durvīm, pabailīgi novēro Doņeckas armijas kareivjus, slimnīcas apsargus. Taču nevienam ne prātā nenāk ņirgāties par gūstekņiem. Gluži pretēji, iedod padzerties."Viņi ir nolikuši ieročus, ievainoti, vairs nav bīstami, - skaidro 107. pulka kareivis ar iesauku "Niknais". – Atšķirībā no viņiem, mēs gūstekņiem ceļgalos nešaujam un ievainotos nekastrējam. Es nevienu neienīstu. Tas ir nopietns pretinieks, ko visa Rietumu pasaule astoņus gadus apbruņoja un mācīja karot. Viņi ir ļoti labi ekipēti. Vajadzēja viņus kaut jau 2014. gadā, tad viss būtu citādi."Uzvarētāju žēlsirdībaAutobusā iekāpj ārsti – apjautājas gūstekļiem par ievainojumu raksturu. Pārsvarā – mīnu sprādzienu traumas un šķembu ievainojumi ekstremitātēs. Diviem – amputācijas. Vienam kāja norauta līdz cirkšņiem, otram – mazliet zem ceļgala. Vissliktāk izskatās apdedzis kareivis. "Pagadījos zem liesmu metējiem," viņš saka ķirurgiem.Aiz mediķiem parādās cilvēki formastērpos. Viņi uzdod citādus jautājumus: vārdi, uzvārdi, iesaukas, dienesta pakāpes, komandieru uzvārdi, dienesta vieta. Sarunājas korekti, bez spiediena. Tikai it kā nevilšus painteresējas: "Vai ir gadījies redzēt spīdzināšanu? Vai "Azovstaļ" kāds tika izvarots? Vai jums deva pavēli šaut civiliedzīvotājus? Kas deva pavēli aizsargāties dzīvojamajās mājās?"107. pulka kareivji nomet bruņuvestes, pieslej pie sienas automātus un sāk nest laukā ievainotos no autobusa. Sanes otrajā stāvā, saliek brīvajās gultās. Trūkst vietu, tāpēc pēdējās nestuves jau noliek uz grīdas. Visus atkal apskata mediķi, dažiem injicē pretsāpju līdzekļus.Pēc "Azovstaļ" tumšajiem pagrabiem nonākuši gaišās, siltās palātās, gūstekņi manāmi nomierinās. Viņiem izdala vakariņas, tēju ar cepumiem un iebiezinātu pienu. Medmāsiņa, iedama pa gaiteni, noliecas pie viena ievainotā, sakārto segu uz kājām.No rīta daudzus no viņiem vedīs uz citām slimnīcām. Nogurušie doņeckieši no pavadoņiem, izmantojot īso atelpu, aizmieg turpat uz grīdas koridorā. Atšķirībā no gūstekņiem, viņu karš vēl nav beidzies.
https://sputniknewslv.com/20220518/ukrainu-kaujinieki-un-karaviri-no-azovstal-padodas-gusta-21847866.html
https://sputniknewslv.com/20220518/pirmie-gustekni-no-azovstal-kara-noziedznieki-stasies-tiesas-prieksa-21853762.html
donbass
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
2022
Andrejs Kocs
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/07/14/17647808_420:0:1500:1080_100x100_80_0_0_1b9550b4c2cfc7a414c29abec92a6323.jpg
Andrejs Kocs
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/07/14/17647808_420:0:1500:1080_100x100_80_0_0_1b9550b4c2cfc7a414c29abec92a6323.jpg
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
Andrejs Kocs
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/07/14/17647808_420:0:1500:1080_100x100_80_0_0_1b9550b4c2cfc7a414c29abec92a6323.jpg
ukraina, bruņotie spēki, donbass, speciālā operācija
ukraina, bruņotie spēki, donbass, speciālā operācija
"Netīri, noskranduši, izbiedēti". Kā padevās "Azovstaļ" garnizons
Metalurģijas kombinātā "Azovstaļ" Mariupolē bloķētie kaujinieki nolēmuši padoties gūstā. Nocietinājumus viņi turēja gandrīz trīs mēnešus.
Maija vidū viņu stāvoklis kļuva kritisks: izsīka pārtika, ūdens un medikamenti, bet ievainoto skaits pārsniedza sešus simtus. Par to, kā pirmā grupa ar balto karogu iznāca no katakombām, reportāžā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs. Pārrunu vadītāji no Krievijas puses ieradās Mariupolē 17. maijā apmēram 17:00. Pulcēšanās vieta – Austrumu mikrorajons. Ceļu bloķēja divi armijas "Tigr", tālāk palaida vienīgi oficiālo delegāciju. Žurnālisti palika gaidām pie improvizētā blokposteņa.
"Azovstaļ" virzienā devās desmit autobusi – pieci sanitārie "paziki" ievainotajiem un pieci "Ikarusi" – tiem, kuri spēj pārvietoties paši.
Jaunākā informācija liecina, ka rūpnīcā paslēpušies 2026 cilvēki, 400 viņu vidū ir ievainoti, 55 – smagi ievainoti. 800 azovieši, pārējie – Nacionālā gvarde un kareivji no dažādām armijas brigādēm. Tas ir nopietns spēks. Tiesa, neviens nedomā ticēt viņu komandieriem uz vārda, tāpēc vairāki simti Krievijas gvardes speciālo uzdevumu vienības karavīru ir pilnā kaujas gatavībā – ja nu "garnizons" pēkšņi izšķirsies nerīkoties saskaņā ar scenāriju.
"16 gadus esmu dzenājis bandītus pa Ziemeļkaukāza kalniem, taču ukraiņu kareivji pat mani pārsteidza, - stāsta kalsns neliela auguma karavīrs Deniss. – Viņi dos handikapu pat trakākajiem teroristiem. Piesedzas ar civilajiem, spīdzina gūstekļus. Manuprāt, vajag viņus apārstēt, pabarot, kad padosies. Bet pēc tam tiesāt, un piespriest mūža ieslodzījumu kā Nurpaši Kulajevam, vienīgajam Beslanā izdzīvojušajam."
Krievijas gvardi iesaka žurnālistiem bruņuvestes nenoņemt. No azoviešiem var sagaidīt jebkādas nelietības. Piemēram, netālu var slēpties mīnmetēja vienība, bet kādas pussagrautas augstceltnes bēniņos var sēdēt koriģētājs. Kad autobusi ar gūstekņiem brauks prom no pilsētas, viņi var atklāt uguni: neskatoties uz prezidenta Zeļenska populistiskajiem izteikumiem, ka "Ukrainai vajadzīgi dzīvi varoņi", nopratināšanās viņi var nopietni aptraipīt Kijevas reputāciju savas tautas un rietumu sabiedroto acīs. "Mēs neņirgāsimies"
Autobusu kolonna bruņumašīnu un policijas mašīnu pavadībā Mariupoli pajau tumsā, ap desmitiem. Pirmajā dienā padevās 265 cilvēki, viņu vidū – 51 ievainots. Konvojs sadalījās divās daļās. "Ikarusi" pagriezās uz Jeļenovkas pusi, kur iekārtota improvizēta nometne karagūstekņiem.
"Paziki" devās uz Novoazovsku, kur ievainotos plānots izmeklēt, paēdināt, pašus smakgākos – operēt. Braucam pa pēdām. Stundu vēlāk autobusi apstājās vietējās rajona slimnīcas pagalmā. Iekāpu vienā no tiem. Degunā ieplūda sen nemazgātu ķermeņu un pūstošu ievainojumu smaka. Uz nestuvēm trīs stāvos guļ ukraiņu zaldāti. Izskats nožēlojams: novājējuši, bāli, netīri, utaini, ar nosmērētām marlēm apsaitēti. Acīs – bailes.
Tie, kas guļ tuvāk, pa atvērtajām durvīm, pabailīgi novēro Doņeckas armijas kareivjus, slimnīcas apsargus. Taču nevienam ne prātā nenāk ņirgāties par gūstekņiem. Gluži pretēji, iedod padzerties.
"Viņi ir nolikuši ieročus, ievainoti, vairs nav bīstami, - skaidro 107. pulka kareivis ar iesauku "Niknais". – Atšķirībā no viņiem, mēs gūstekņiem ceļgalos nešaujam un ievainotos nekastrējam. Es nevienu neienīstu. Tas ir nopietns pretinieks, ko visa Rietumu pasaule astoņus gadus apbruņoja un mācīja karot. Viņi ir ļoti labi ekipēti. Vajadzēja viņus kaut jau 2014. gadā, tad viss būtu citādi."
Autobusā iekāpj ārsti – apjautājas gūstekļiem par ievainojumu raksturu. Pārsvarā – mīnu sprādzienu traumas un šķembu ievainojumi ekstremitātēs. Diviem – amputācijas. Vienam kāja norauta līdz cirkšņiem, otram – mazliet zem ceļgala. Vissliktāk izskatās apdedzis kareivis. "Pagadījos zem liesmu metējiem," viņš saka ķirurgiem.
Aiz mediķiem parādās cilvēki formastērpos. Viņi uzdod citādus jautājumus: vārdi, uzvārdi, iesaukas, dienesta pakāpes, komandieru uzvārdi, dienesta vieta. Sarunājas korekti, bez spiediena. Tikai it kā nevilšus painteresējas: "Vai ir gadījies redzēt spīdzināšanu? Vai "Azovstaļ" kāds tika izvarots? Vai jums deva pavēli šaut civiliedzīvotājus? Kas deva pavēli aizsargāties dzīvojamajās mājās?"
107. pulka kareivji nomet bruņuvestes, pieslej pie sienas automātus un sāk nest laukā ievainotos no autobusa. Sanes otrajā stāvā, saliek brīvajās gultās. Trūkst vietu, tāpēc pēdējās nestuves jau noliek uz grīdas. Visus atkal apskata mediķi, dažiem injicē pretsāpju līdzekļus.
Pēc "Azovstaļ" tumšajiem pagrabiem nonākuši gaišās, siltās palātās, gūstekņi manāmi nomierinās. Viņiem izdala vakariņas, tēju ar cepumiem un iebiezinātu pienu. Medmāsiņa, iedama pa gaiteni, noliecas pie viena ievainotā, sakārto segu uz kājām.
No rīta daudzus no viņiem vedīs uz citām slimnīcām. Nogurušie doņeckieši no pavadoņiem, izmantojot īso atelpu, aizmieg turpat uz grīdas koridorā. Atšķirībā no gūstekņiem, viņu karš vēl nav beidzies.
