Amerikāņu dāsnums. Kā Ukraina norēķināsies par ASV militāro palīdzību
Sekot līdzi rakstam
Līdz ar militārās operācijas sākumu amerikāņi ievērojami paplašinājuši agrāko "atbalstu" Ukrainā. Militārā palīdzība – bruņojums, munīcija, iekārtas, infrastruktūra, izlūkošanas dati jau mērojami desmitiem miljardu vērtībā.
Gaidāma vēl viena pakotne, lielākā 20 gadu laikā. Kādu naudu Vašingtonai izmaksā Kijeva, portālā RIA Novosti aplēsa Jevgēņija Poļakova, Dmitrijs Jermakovs un Boriss Gī.
"Uzlabota atbilstība"
ASV investē "sadarbībā ar Ukrainu drošības jomā" – tā stāsta Valsts departaments. Tā valsts "demonstrē nemainīgu atbalstu valsts suverenitātei, teritoriālās vienotības un robežu aizsardzībai", kā arī ar mērķi uzlabot "operatīvo atbilstību" NATO.
Tagad tēriņi pamatīgi pieauguši. Martā Kongress apstiprināja ārkārtas izdevumus 13,6 miljardu dolāru apmērā "Ukrainas cīņai ar Krievijas iebrukumu". No šīs summas 6,9 miljardi nosūtīti pa "ārvalstu palīdzības tradicionālajiem kanāliem". Plānota Ukrainas drošības un ekonomikas pastiprināšana, nodrošinājums ar produktiem, veselības aprūpi un ārkārtas atbalsts bēgļiem. Piedevām – ieroču iegāde.
Vēl 3,5 miljardi novirzīti tieši bruņojuma piegādēm. Runa bija par PTRK "Javelin" un citām prettanku sistēmām, šaujamieročiem, dažāda kalibra munīciju un neletālajām iekārtām.
Bez tam 3 miljardi ienāks "militārās infrastruktūras izvēršanai un izlūkošanas datu nodrošināšanai". Bez tam runa ir par ASV armijas daļu pārvietošanu uz sabiedroto teritoriju Eiropā, karavīru un iekārtu pārvadāšanu, bruņoto spēku izmitināšanu, medicīniskās palīdzības un izlūkošanas datu sniegšanu reģionā, precizēja "The New York Times".
Visbeidzot Kongress piešķīris vairāk nekā 175,5 miljonus dolāru sankciju un eksporta kontroles pasākumu ievērošanai, ko ASV ieviesušas "Krievijas ekonomikas izolēšanai no starptautiskās finanšu sistēmas".
Interesanti, ka marta vidū Džo Baidena administrācija cerēja aprobežoties ar 800 miljoniem dolāru droniem, prettanku raķetēm "Javelin" un zenītraķetēm "Stinger". Taču plāni krasi mainījušies.
Ukraiņu kareivis ar ASV karogu uz formastērpa, Harkova
© AP Photo / Efrem Lukatsky
Nekā nav žēl
Aprīlī Baidens palūdza Kongresam vēl 33 miljardus. Tomēr jaunā pakete būs vēl lielāka – Pārstāvju palāta pieņēmusi likumprojektu, kas paredz piešķirt Ukrainai 40 miljardus dolāru. Dokuments apstiprināts ar lielu balsu pārsvaru.
Gaidāmo izdevumu precīza struktūra pagaidām netiek atklāta, zināms tikai tas, ka 6 miljardi tiks atvēlēti bruņojumam, izlūkošanas datiem, UBS karavīru apmācībām un citai militārai palīdzībai, 8,7 miljardi – dažādām tehniskām iekārtām. Vēl 3,9 miljardi paredzēti ES bruņotajiem spēkiem, tostarp – izlūkošanai un "karavīru darba apmaksai reģionā" – acīmredzot, runa ir par pierobežas spēkiem, jo Eiropas karavīru Ukrainā oficiāli nav. Var jau būt arī, ka ar to domāts algotņu "darbs".
Palīdzību civiliedzīvotājiem sadalīs Valsts departaments. Piemēram, 13,9 miljarus saņems Ekonomiskā atbalsta fonds, no turienes – Kijevas valdība, kam jāturpina funkcijas. 4,4 miljarsi – ārkārtas pārtikas palīdzībai Ukrainai un valstīm, kas atkarīgas no pārtikas produktu piegādes no Ukrainas. Bēgļu izmitināšanai, angļu valodas mācībām, traumatoloģijai un papildu pakalpojumiem sola piešķirt 900 miljonus.
155 mm haubices M777 pirms iekraušanas lidmašīnā – tās sūta uz Ukrainu no ASV GKS Mārča aviobāzes Kalifornijā
"The New York Times" atzīmēja, ka sācies neredzēta dāsnuma karuselis, lai arī Kongress skopojas ar izdevumiem pašu mājās. Piemēram, nodokļu atvieglojumu pagarināšanai trūcīgām ģimenēm un tālākiem pasākumiem cīņā ar pandēmiju. Gan republikāņi, gan demokrāti brīdina: tādi tēriņi padziļinās inflāciju un federālā budžeta deficītu.
12. maijā senators Rends Pols bloķēja likumprojektu, atsaucoties uz lielo valsts parādu un inflāciju. "Mēs necaram glābt Ukrainu, pie tam upurējot ASV ekonomiku," viņš paziņoja. Galīgo lēmumu pieņems maija nogalē, tomēr novērotāji ir pārliecināti – galu galā Senāts apstiprinās likumprojektu.
"Rends Pols ir vienīgais, kurš uzdrīkstējās iebilst pret projektu. Veto tiesību senatoriem nav, pārējie iniciatīvu atbalstīja. Tiesa, Pols pieprasa grozījumus tekstā un pēc to izdarīšanas dokuments uz nenoteiktu laiku atgriezīsies Pārstāvju palātā. Tomēr tādas izredzes ir ļoti mazas," atzīmēja Jurijs Roguļevs, Maskavas valsts universitātes ASV pētījumu fonda direktors.
Nosacīti – bez maksas
Visu šo militāro "sortimentu" vien nosacīti var saukt par palīdzību. Maija sākumā Baidens parakstīja likumu par lendlīzi Ukrainai.
Dokuments uz laiku anulē vairākas prasības, kas saistītas ar prezidenta pilnvarām aizsardzības iekārtu lendlīzes jautājumos, ja tās paredzētas Ukrainas valdībai vai citām Austrumeiropas valstīm, kas saskārušās ar Krievijas iebrukumu, stāsta Kongresa vietne. Likumprojektu jau janvārī iesniedza senators no Teksasas Džons Kornins.
Desanta barža ar amerikāņu vieglajiem tankiem МЗ "Stewart", ko piegādāja pēc lendlīzes principa. Foto no arhīva
© Sputnik / Александр Соколенко
Lendlīze tika plaši pielietota Otrā pasaules kara gados, kad amerikāņi apgādāja sabiedrotos ar ieročiem, stratēgiskajiem materiāliem un pārtiku. Piegādes notika uz Lielbritāniju, Franciju, Ķīnu, PSRS. Pēc būtības, šī palīdzība bija izšķiroša pašu ASV aizsardzībai. Tomēr tā nebija nesavtīga.
Rezultātā Lielbritānijas parāds sasniedza 31,4 miljardus dolāru, PSRS – 10,9 miljardus. PSRS pēc lendlīzes principa saņēma vairāk nekā 500 prettanku lielgabalus, 131 tūkstoti automātu, tūkstošiem lidmašīnu un tanku, 1,75 miljonus tonnu pārtikas un vairāk nekā 2 miljonus tonnu aviobenzīna. Pēc tam norēķinājās vairākus desmitus gadu.
Tankisti atpūšas pie ugunskura. Līdzās – tanks "Sherman", ko ASV piegādāja pēc lendlīzes principa. Foto no arhīva
© Sputnik / Сергей Баранов
"Lendlīze paredz divas formas. Izsniegšana pagaidu lietošanai, atgriešana vai neatgriezeniski zaudētā, piemēram, munīcijas apmaksa. Tātad tas ir kredīts ar procentiem. Pēc Otrā pasaules kara ASV norakstīja Lielbritānijas parādu, taču ne PSRS parādus. Pagaidām grūti teikt, vai amerikāņi būtu gatavi kaut ko norakstīt Kijevai," sprieda Jurijs Roguļevs.
Šarla de Golla Pagaidu valdība noslēdza ar amerikāņiem vienošanos par lendlīzi 1944. gada sākumā. Frančiem piegādāja pārtiku, naftu, militāro tehniku 3,2 miljardu dolāru apmērā. Žans Šovēls, Francijas vēstnieks ANO, vēlāk konstatēja, ka šī shēma "pārvērtusi mūs par nepateicīgiem ubagiem".
Kravas automašīnas "Studebaker" sagatavotas nosūtīšanai uz fronti. Foto no arhīva
© Sputnik / Борис Антонов
Militārās piegādes notika bez maksas, bet par civilajām piegādēm amerikāņi pieprasīja zeltu vai "cietu" valūtu. Vēsturnieks Žerārs Bosuā pētījumā "Amerikāņu ekonomiskā un militārā palīdzība Francijai, 1938.-1960.", ko publicēja Valsts pārvaldes un ekonomiskās attīstības institūts (IGPDE) atzīmēja: franči jebkurā brīdī varēja zaudēt rezerves (viņiem bija zelts 2 miljardu dolāru apmērā), ja nebūtu bijis pietiekami daudz skaidrās naudas.
Pagaidām nav skaidrs, kādu summu ASV militārais "dāsnums" izmaksās Ukrainai. Kijeva nedomā par to, ka parādu vajadzēs atmaksāt. Tur nopietni cer, ka Rietumi segs izdevumus no sava budžeta, no Krievijas oligarhu kontiem vai Maksavas iesaldētajiem aktīviem.
Tomēr diezin vai amerikāņi ļaus Kijevai norauties no āķa, neskatoties uz skaļajiem vārdiem, uzskata Deniss Denisovs, Miernešu iniciatīvu un konfliktoloģijas institūta direktors.
Viņš uzskata, ka agri vai vēlu Vašingtona pieprasīs kompensācijas par lendlīzi: iespējams, tā būs lauksaimniecības produkcijas piegāde par pazeminātu cenu, teritoriju piešķiršana armijas bāzu vajadzībām, rietumvalstu kompānijām izdevīgu projektu īstenošana.
Militārās palīdzības iekraušana Doveras aviobāzē, ASV
Militārās palīdzības iekraušana Doveras aviobāzē, ASV
Militārās palīdzības iekraušana Doveras aviobāzē, ASV
Militārās palīdzības iekraušana Doveras aviobāzē, ASV
Militārās palīdzības iekraušana Doveras aviobāzē, ASV
Militārās palīdzības iekraušana Doveras aviobāzē, ASV
Militārās palīdzības iekraušana Doveras aviobāzē, ASV
Militārās palīdzības iekraušana Doveras aviobāzē, ASV
