https://sputniknewslv.com/20220519/latvijas-am-cinas-ar-starptautiskajam-tiesibam-21866033.html
Latvijas ĀM cīnās ar starptautiskajām tiesībām
Latvijas ĀM cīnās ar starptautiskajām tiesībām
Sputnik Latvija
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs apsveica Somijas nodomu iestāties NATO un apsolīja: Rīga atbalstīs valsts dalību aliansē. 19.05.2022, Sputnik Latvija
2022-05-19T20:21+0300
2022-05-19T20:21+0300
2022-05-19T20:21+0300
viedoklis
latvija
ārlietu ministrija
edgars rinkēvičs
somija
nato
starptautiskās attiecības
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/367/13/3671361_0:0:1401:788_1920x0_80_0_0_6907a9ad2c9f395814e7da6040c044cf.jpg
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs apsveica Somijas nodomu iestāties NATO un apsolīja: Rīga atbalstīs valsts dalību aliansē. To diplomāts atklāja savā kontā sociālajos tīklos.Pie tam jāņem vērā, ka Somijas iestāšanās NATO neatbilst saistībām, ko valsts uzņēmusies 1947. gada Parīzes miera līguma ietvaros – to somiem nekavējoties atgādināja Krievijas ĀM.Lieta tāda, ka Parīzes miera līgums ierobežo Somijas Aizsardzības spēku funkcijas – tas paredz vienīgi Somijas teritorijas aizsardzību. Savukārt mijiedarbība ar NATO, kur nu vēl iestāšanās aliansē ir nepārprotams saistību pārkāpums.Visām Somijas atsaucēm uz valsts Ministru kabineta vienpusējo neleģitīmo paziņojumu 1990. gadā par to, ka Parīzes miera līgumā paredzētie militārie ierobežojumi ir novecojuši, nav absolūti nekāda juridiska svara. Gan 1990. gadā, gan tagad jebkādus grozījumus Līgumā iespējams iekļaut vienīgi ar ANO Drošības padomes piekrišanu.Tātad Rinkēvičs nolēmis atbalstīt Somijas valdības nepārprotami neleģitīmo lēmumu, kas neatbilst valsts starptautiskajām saistībām.Tiesa, tas gan nav nekas jauns – Rinkēvičs jau paradis veicināt starptautisko tiesību pārkāpumus – ministrs taču neiebilda pret Saeimas skandalozu lēmumu par to, ka tiek absolūti nelikumīgi apturēts Krievijas un Latvijas 1994. gadā noslēgtā līguma par KF militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību 13. pants. Minētais pants aizsargāja Rīgas Atbrīvotājiem veltīto monumentu. Vēl vairāk, "Jaunā Vienotība", kuras vadībā strādā arī Rinkēvičs, atbalstīja šo Konservatīvās partijas likumprojektu.Pie tam 2019. gadā Rinkēvičs pēc vandāliskā uzbrukuma Uzvaras piemineklim savā lapā sociālajos tīklos atgādināja, ka memoriāls ir Latvijas un Krievijas valdību līguma priekšmets – tā 13. pants paredz saistības abām valstīm – nodrošināt memoriālu un apbedījuma vietu uzturēšanu kārtībā un labiekārtošanu. Tātad, diplomāta ieskatā, vandālims nav pieļaujams, un tiesībsargam ir atbilstoši jāreaģē.Tajā pašā 2019. gadā Saeima apsprieda nacionālistu kārtējo petīciju par Uzvaras pieminekļa demontāžu, taču komisiju sēdē Latvijas ĀM pārstāvis uzsvēra, ka Latvijas un Krievijas līguma no 1994. gada 13. pants ir līguma par Krievijas bruņoto spēku izvešanu no Latvijas neatņemama sastāvdaļa un vienpusēja atteikšanās no šīs normas nozīmē "noteiktus riskus".Varbūt Latvijas ārlietu ministram tomēr nāktos paturēt prātā, ka viņš ir diplomāts? Ka pastāv starptautiskās tiesības? Būtu patiešām labi, ja šie mani jautājumi nepaliktu neatbildēti.
https://sputniknewslv.com/20220415/marija-zaharova-noraja-latvijas-arlietu-ministru-par-centieniem-apvainot-krieviju-21422698.html
https://sputniknewslv.com/20220301/latvija-publiceta-peticija-par-diplomatisko-attiecibu-sarausanu-ar-krieviju-20687989.html
https://sputniknewslv.com/20220125/latvijas-arlietu-ministrs-aicina-audzet-nato-spekus-austrumu-flanga-20142120.html
latvija
somija
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
2022
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
latvija, ārlietu ministrija, edgars rinkēvičs, somija, nato, starptautiskās attiecības
latvija, ārlietu ministrija, edgars rinkēvičs, somija, nato, starptautiskās attiecības
Latvijas ĀM cīnās ar starptautiskajām tiesībām
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs apsveica Somijas nodomu iestāties NATO un apsolīja: Rīga atbalstīs valsts dalību aliansē.
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs apsveica Somijas nodomu iestāties NATO un apsolīja: Rīga atbalstīs valsts dalību aliansē. To diplomāts atklāja savā kontā sociālajos tīklos.
Pie tam jāņem vērā, ka Somijas iestāšanās NATO neatbilst saistībām, ko valsts uzņēmusies 1947. gada Parīzes miera līguma ietvaros – to somiem nekavējoties atgādināja Krievijas ĀM.
Lieta tāda, ka Parīzes miera līgums ierobežo Somijas Aizsardzības spēku funkcijas – tas paredz vienīgi Somijas teritorijas aizsardzību. Savukārt mijiedarbība ar NATO, kur nu vēl iestāšanās aliansē ir nepārprotams saistību pārkāpums.
Visām Somijas
atsaucēm uz valsts Ministru kabineta vienpusējo neleģitīmo paziņojumu 1990. gadā par to, ka Parīzes miera līgumā paredzētie militārie ierobežojumi ir novecojuši, nav absolūti nekāda juridiska svara. Gan 1990. gadā, gan tagad jebkādus grozījumus Līgumā iespējams iekļaut vienīgi ar ANO Drošības padomes piekrišanu.
Tātad Rinkēvičs nolēmis atbalstīt Somijas valdības nepārprotami neleģitīmo lēmumu, kas neatbilst valsts starptautiskajām saistībām.
Tiesa, tas gan nav nekas jauns – Rinkēvičs jau paradis veicināt starptautisko tiesību pārkāpumus – ministrs taču neiebilda pret Saeimas skandalozu lēmumu par to, ka tiek absolūti nelikumīgi apturēts Krievijas un Latvijas 1994. gadā noslēgtā līguma par KF militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību 13. pants. Minētais pants aizsargāja Rīgas Atbrīvotājiem veltīto monumentu. Vēl vairāk, "Jaunā Vienotība", kuras vadībā strādā arī Rinkēvičs, atbalstīja šo Konservatīvās partijas likumprojektu.
Pie tam 2019. gadā Rinkēvičs pēc vandāliskā uzbrukuma Uzvaras piemineklim savā lapā sociālajos tīklos
atgādināja, ka memoriāls ir Latvijas un Krievijas valdību līguma priekšmets – tā 13. pants paredz saistības abām valstīm – nodrošināt memoriālu un apbedījuma vietu uzturēšanu kārtībā un labiekārtošanu. Tātad, diplomāta ieskatā, vandālims nav pieļaujams, un tiesībsargam ir atbilstoši jāreaģē.
Tajā pašā 2019. gadā Saeima apsprieda nacionālistu kārtējo petīciju par Uzvaras pieminekļa demontāžu, taču komisiju sēdē Latvijas ĀM pārstāvis uzsvēra, ka Latvijas un Krievijas
līguma no 1994. gada 13. pants ir līguma par Krievijas bruņoto spēku izvešanu no Latvijas neatņemama sastāvdaļa un vienpusēja atteikšanās no šīs normas nozīmē "noteiktus riskus".
Varbūt Latvijas ārlietu ministram tomēr nāktos paturēt prātā, ka viņš ir diplomāts? Ka pastāv starptautiskās tiesības? Būtu patiešām labi, ja šie mani jautājumi nepaliktu neatbildēti.
