https://sputniknewslv.com/20220509/eksperts-paskaidroja-kapec-polija-baidas-okupet-ukrainas-rietumus-21744129.html
Eksperts paskaidroja, kāpēc Polija baidās okupēt Ukrainas rietumus
Eksperts paskaidroja, kāpēc Polija baidās okupēt Ukrainas rietumus
Sputnik Latvija
Militārais eksperts atgādināja, ka NATO neaizsargās Poliju no Krievijas, ja Varšava izšķirsies par armijas ievešanu Ukrainā. 09.05.2022, Sputnik Latvija
2022-05-09T17:29+0300
2022-05-09T17:29+0300
2022-05-09T17:29+0300
pasaulē
nato
eiropa
polija
ukraina
krievija
bruņotie spēki
aizsardzība
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/446/48/4464877_0:0:3033:1706_1920x0_80_0_0_b9b1ed111c7aaf42e2c7032b2ebe715c.jpg
RĪGA, 9. maijs — Sputnik. Polija bīstas ievest bruņotos spēkus Rietumukrainas teritorijā, jo tamlīdzīgs solis neļaus iniciēt pantu par NATO kolektīvo aizsardzību un atstās Varšavu neaizsargātu no Krievijas atbildes, sarunā ar portālu "Ukraina.ru" konstatēja militārais eksperts Vladimirs Jevsejevs.Viņa ieskatā, Austrumeiropas valsts vadība vēlas pārņemt savā ziņā bijušās padomju republikas pierobežas rajonus, taču pagaidām nespēj to izdarīt."Patlaban pastāv risks (Varšavai – red.), ka Krievija, kā paziņoja Putins, atbildēs zibenīgi, un tas savalda gan Poliju, gan Rumāniju. (..) Runa nav par plaša mēroga karu ar NATO, jo Polijas spēku ievešana Ukrainā neļaus iniciēt NATO pantu par pašaizsardzību. Polija šajā gadā paliks viena pati. Krievija var sākt triecienus ar raķetēm "Kinzhal", ko nav iespējams apturēt. To pavadīs Polijas karavīru bojāeja bez jebkādas iespējas atbildēt. Polija no tā nopietni bīstas," Jevsejeva teikto citēja RIA Novosti.Speciālists atzīmēja, ka Polijas spēku ievešanu uzskata par iespējamu tikai pēc Ukrainas sabrukuma sākuma, kad centrālā valdība Kijevā pilnībā zaudēs valsts pārvaldes instrumentus.Aprīļa beigās Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta vadītājs Sergejs Nariškins atklāja, ka Polija plāno panākt militāri politisko kontroli pār "saviem vēsturiskajiem īpašumiem" Ukrainas rietumos. Pēc viņa vārdiem, Varšava cer, ka nostiprināšanās šajās teritorijās, ļoti ticams, novedīs pie valsts sairšanas, bet Polija saņems savā ziņā "miernešu" ieņemtās zemes.24. februārī Krievija sāka speciālu militāro operāciju Ukrainā. Valsts prezidents Vladimirs Putins paskaidroja, ka tā sākta ar mērķi aizsargāt cilvēkus, kuri astoņus gadus saskaras ar Kijevas režīma ņirgāšanos un genocīdu. Viņš uzsvēra, ka šiem nolūkiem plānota Ukrainas demilitarizācija un denacifikācija, nepieciešams tiesāt visus kara noziedzniekus, kuri atbildīgi par asiņainajiem noziegumiem pret Donbasa mierīgajiem iedzīvotājiem. Krievijas Aizsardzības ministrija uzsvēra, ka armija izmanto precīzo bruņojumu, turklāt vērš to vienīgi pret militāro infrastruktūru un armiju. Aizsardzības ministrs norādīja, ka operācijas galvenais mērķis ir Donbasa atbrīvošana.Intervija pilnā apjomā publicēta vietnē "Ukraina.ru".
https://sputniknewslv.com/20220507/polija-jau-karto-ar-asv-tiesibas-uz-lvovu-ukrainas-sadalisanas-scenariji-21717741.html
https://sputniknewslv.com/20220429/polija-plano-ienemt-savus-vesturiskos-ipasumus-ukraina-21633930.html
eiropa
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
2022
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
nato, eiropa, polija, ukraina, krievija, bruņotie spēki, aizsardzība
nato, eiropa, polija, ukraina, krievija, bruņotie spēki, aizsardzība
Eksperts paskaidroja, kāpēc Polija baidās okupēt Ukrainas rietumus
Militārais eksperts atgādināja, ka NATO neaizsargās Poliju no Krievijas, ja Varšava izšķirsies par armijas ievešanu Ukrainā.
RĪGA, 9. maijs — Sputnik. Polija bīstas ievest bruņotos spēkus Rietumukrainas teritorijā, jo tamlīdzīgs solis neļaus iniciēt pantu par NATO kolektīvo aizsardzību un atstās Varšavu neaizsargātu no Krievijas atbildes, sarunā ar portālu "Ukraina.ru"
konstatēja militārais eksperts Vladimirs Jevsejevs.
Viņa ieskatā, Austrumeiropas valsts vadība vēlas pārņemt savā ziņā bijušās padomju republikas pierobežas rajonus, taču pagaidām nespēj to izdarīt.
"Patlaban pastāv risks (Varšavai – red.), ka Krievija, kā paziņoja Putins, atbildēs zibenīgi, un tas savalda gan Poliju, gan Rumāniju. (..) Runa nav par plaša mēroga karu ar NATO, jo Polijas spēku ievešana Ukrainā neļaus iniciēt NATO pantu par pašaizsardzību. Polija šajā gadā paliks viena pati. Krievija var sākt triecienus ar raķetēm "Kinzhal", ko nav iespējams apturēt. To pavadīs Polijas karavīru bojāeja bez jebkādas iespējas atbildēt. Polija no tā nopietni bīstas," Jevsejeva teikto citēja
RIA Novosti.
Speciālists atzīmēja, ka Polijas spēku ievešanu uzskata par iespējamu tikai pēc Ukrainas sabrukuma sākuma, kad centrālā valdība Kijevā pilnībā zaudēs valsts pārvaldes instrumentus.
Aprīļa beigās Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta vadītājs Sergejs Nariškins
atklāja, ka Polija plāno panākt militāri politisko kontroli pār "saviem vēsturiskajiem īpašumiem" Ukrainas rietumos. Pēc viņa vārdiem, Varšava cer, ka nostiprināšanās šajās teritorijās, ļoti ticams, novedīs pie valsts sairšanas, bet Polija saņems savā ziņā "miernešu" ieņemtās zemes.
24. februārī Krievija sāka speciālu militāro operāciju Ukrainā. Valsts prezidents Vladimirs Putins paskaidroja, ka tā sākta ar mērķi aizsargāt cilvēkus, kuri astoņus gadus saskaras ar Kijevas režīma ņirgāšanos un genocīdu. Viņš uzsvēra, ka šiem nolūkiem plānota Ukrainas demilitarizācija un denacifikācija, nepieciešams tiesāt visus kara noziedzniekus, kuri atbildīgi par asiņainajiem noziegumiem pret Donbasa mierīgajiem iedzīvotājiem. Krievijas Aizsardzības ministrija uzsvēra, ka armija izmanto precīzo bruņojumu, turklāt vērš to vienīgi pret militāro infrastruktūru un armiju. Aizsardzības ministrs norādīja, ka operācijas galvenais mērķis ir Donbasa atbrīvošana.
Intervija pilnā apjomā publicēta vietnē "
Ukraina.ru".
