Latvijā

Eksperts: iedzīvotājiem vajadzētu sākt krāt naudiņu vecumdienām

CC BY-SA 2.0 / Hernán Piñera / SavingДенежные сбережения
Денежные сбережения - Sputnik Latvija, 1920, 22.04.2022
Sekot līdzi rakstam
Yandex newsTelegram
Ieteicams veidot uzkrājumus, lai vecumdienās būtu iespēja tērēt tikpat, cik darba gaitu laikā.
RĪGA, 22. aprīlis — Sputnik. Latvijas iedzīvotājiem jārēķinās, ka labākajā gadījumā nākotnē pensija būs puse no pēdējās darba algas, Latvijas Radio 5 pastāstīja finanšu analītiķis Valters Vestmanis.
Viņa ieskatā, Latvijā pensiju sistēmu vērtē skeptiski, vēl populārāk ir neveidot uzkrājumus vecumdienām, kā to dara Rietumeiropas valstīs.
Пенсионер считает деньги - Sputnik Latvija, 1920, 07.02.2022
Latvijā
Kāda ir lielākā pensija Latvijā un kā tādai nopelnīt
Vestmanis norādīja: sabiedrībā valda pārliecība, ka Rietumos ir ļoti lielas pensijas, taču uz pensijām jāskatās nevis absolūtos skaitļos, bet gan uz statistiskiem rādītājiem, kas parāda, cik liela ir pensija salīdzinājumā ar pēdējo darba algu.
"Eiropas vidējais rādītājs ir ap 65%, Latvijā ir kaut kur ap 50%. Tas nozīmē, ka Latvijas pensiju sistēma labākajā scenārijā līdz 50% no tavas pēdējās darba algas varētu nodrošināt. Tas ir optimistisks, pozitīvs scenārijs," Vestmanis norādīja.
"Tas nozīmē, ja visu dzīvi strādājāt un pēdējā alga ap 2000 ir bijusi, no pensijas jūs varētu sagaidīt 1000," viņš paskaidroja.
Tātad, lai, dzīvojot kā pensionāram, varētu atļauties tikpat, cik strādājot, jāveido iekrājumi, turklāt tas jādara laicīgi.
Analītiķis atgādināja, ka ir divu veidu pensiju sistēmas. Viena ir obligātā, kurā, saņemot algu, daļa no tās caur sociālajām iemaksām automātiski nonāk pensijas uzkrājumā.
Kaķis uz radiatora  - Sputnik Latvija, 1920, 13.01.2022
Latvijā
"Dzīvo, kā gribi, par tiem 22 eiro": cilvēkiem trūkst naudas apkures apmaksai
"Otra ir brīvprātīgā, kur tu krāj pats vai par tevi maksā darba devējs. Latvijā tas ir tā saucamais trešais pensiju līmenis, kur tu pats atliec kaut ko malā," skaidroja Vestmanis.
Viņš norādīja, ka Latvijā cilvēki šo iespēju pārsvarā neizmanto, kamēr Rietumeiropas valstīs tas ir pašsaprotami.
"Uz pensiju ir jāskatās nevis kā uz kaut ko, kas nodrošinās labas vecumdienas, bet ka tas ir pabalsts un tev vajag krāt pašam, ja tu gribi tādas vecumdienas, kādas gribas. Latvijā diemžēl paši nekrājam, cilvēki uz priekšu neskatās," vērtēja Vestmanis.
"Šīs ir lietas, ko vajag saprast, – ja gribi labas vecumdienas, tev par tām jāsāk domāt laicīgi," viņš piebilda un ieteica tiem, kuri vēlas vairāk saprast par to, kā strādā pensiju sistēma un kā veidot uzkrājumus, meklēt informāciju mājaslapā manapensija.lv.
"Pensijā, diemžēl vai par laimi, vidējais latvietis dzīvos ilgi, vismaz 17–18 gadus. Tad jārēķinās, ka vajadzēs kaut kādu naudu, no kā dzīvot. Jārēķinās, ka labākajā gadījumā pensija būs puse no pēdējās darba algas, un jādomā līdzi pašiem. Jo ātrāk pats sāksi skatīties līdzi un krāt, jo labāk," uzsvēra finanšu analītiķis.
Covid-19 pacients Daugavpils reģionālajā slimnīcā - Sputnik Latvija, 1920, 04.12.2021
Latvijā
Eksperts: puse no algas jāatliek vecumdienām
Saskaņā ar Eurostat datiem, vidējie ienākumi cilvēkiem vecumā no 65 gadiem ES veido apmēram 1400 eiro mēnesī, turklāt summā iekļauti arī uzkrājumi un īpašums. Latvijā vidējais ienākums sastāda apmēram 450 eiro.
Mājsaimniecība uzkrājumiem atvēl vien 6% no kopējā ienākuma, bet ES – vidēji 12%. Pētījumu dati liecina, ka tikai 13% iedzīvotāju regulāri veido uzkrājumus.
Bankas "Luminor" dati rāda: trešā daļa 3. pensiju līmeņa dalībnieku ir 40-50 gadus veci cilvēki. Otrā lielākā grupa – cilvēki vecumā no 50 līdz 60 gadiem, pēc tam seko 30-40 gadu vecuma grupa. Vismazāk uzkrājumus 3. pensiju līmeņa ietvaros veido cilvēki vecumā līdz 30 gadiem.
Ziņu lente
0