https://sputniknewslv.com/20220417/piemineklis-aiz-restem-un-domu-policija-lindermans-stasta-par-jauno-realitati-21446653.html
Piemineklis aiz restēm un domu policija: Lindermans stāsta par jauno realitāti
Piemineklis aiz restēm un domu policija: Lindermans stāsta par jauno realitāti
Sputnik Latvija
Kā valdība piezagusies Uzvaras piemineklim un ko tagad iesākt krieviem? Jaunā totalitārisma ēra Latvijā – kāda tā ir? Vladimirs Lindermans apsprieda aktuālākos... 17.04.2022, Sputnik Latvija
2022-04-17T16:58+0300
2022-04-17T16:58+0300
2022-04-17T16:58+0300
latvijā
latvija
politika
uzvaras piemineklis
rīga
uzvaras diena
vladimirs lindermans
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e6/04/0b/21364092_0:107:2047:1258_1920x0_80_0_0_b70ef4b6f912d6d1e2c24bf08412fab6.jpg
RĪGA, 17. aprīlis – Sputnik. Rīgas varasvīri nožogojuši Rīgas atbrīvotājiem veltīto monumentu, aizbildinoties, ka tas it kā esot avārijas stāvoklī un apdraudot apkārtējos.Daudzus pieminekļa avārijas stāvoklis ļoti pārsteidza. Daudz dabiskāk Rīgas varai ir "iesēdināt" pieminekli aiz restēm plašās rusofobās kampaņas ietvaros, kas sākta Latvijā. Spriežot pēc visa, viņi neiedrošinājās rīkoties tik atklāti.Tomēr tas ir vēl viens solis pretī mērķim – nepieļaut plašu ziedu nolikšanu pie monumenta Uzvaras dienā, 9. maijā.Publicists Vladimirs Lindermans un žurnālists Mihails Gubins iknedēļas notikumu apskatā Sputnik Latvija apsprieda valstī dzīvojošajiem krieviem ļoti aso problēmu, kā arī citus aktuālus jautājumus.Neļaut salauzt tradīciju"Domāju, varasvīri risina vairākus uzdevumus. Pirmkārt, izmantojot situāciju, aizbildinoties ar speciālo operāciju Ukrainā, nožņaugt vietējo krievu dzīvi. Otrkārt – nepieļaut šogad ziedu nolikšanu, izjaukt cilvēku individuālus gājienus pie pieminekļa. Maksimālais uzdevums – sagatavot cilvēkus pieminekļa nojaukšanai. Proti, parādīt, ka piemineklim ir globālas tehniskas problēmas," paskaidroja Lindermans.Publicists pastāstīja, ka sarunājies ar cilvēkiem, kuri izprot pieminekļa tehniskās nianses, un pie tam spēj sniegt objektīvu vērtējumu. Speciālisti atklāja, ka piemineklim patiešām ir zināmas tehniskas problēmas, taču konstrukcija nevienu neapdraud. Vienkārši nepieciešams neliels remonts."Tas vienkārši ir politisks lēmums. Un vairāk biedē tas, ka gan latviešu, gan krievu sabiedrību uzvedina uz domas, ka piemineklis ir grausts, satrupējis un jānojauc," par valdības kursu stāsta publicists.Pie tam viņš atzīmēja, ka, iespējams, vēl izdosies panākt nožogojuma nojaukšanu – patlaban vairākas sabiedriskas organizācijas un partija "Latvijas Krievu savienība" pieprasa, lai tām iesniegtu ekspertīzi, kas norādītu uz pieminekļa radīto apdraudējumu.Lindermants uzskata, ka ne tikai pieminekļa nojaukšana, bet pat pārvietošana ir slikts variants. Viņa ieskatā, nevar tik viegli atteikties no vietas, kas tāpat savā ziņā ir pievilkšanas centrs.Viņš atzīmēja, ka uzbrukumi piemineklim un dažādi aizliegumi – tas ir mēģinājums salauzt tradīciju. Publicists uzsvēra, ka kolektīvā atmiņa iemiesojas materiālos objektos un rituālos, bet mūsdieinu pasaulē var būt vēl arī zibatmiņās un grāmatās. Piemineklis – tas ir gan rituāls, gan materiāls objekts. Ja tā nebūs, nolūzīs milzīgs piemiņas gabals. Tāpēc, ka darbību atkārtošanās ir ļoti svarīga.Vienlaikus pat Rīgas bijušais mērs, tagadējais Eiropas parlamenta deputāts Nils Ušakovs, kurš iepriekš uzskatīja, ka par Uzvaras dienas svētkiem nevar būt ne runas, paziņoja, ka cilvēkiem jādod iespēja nolikt ziedus pie pieminekļa Uzvaras parkā, bet papildu ierobežojumi var radīt lielāku spriedzi.Pie tam jāpiebilst, ka, saskaņā ar neseno partiju reitingu, "Saskaņa" ir nolaidusies no agrākās pirmās vietas līdz ceturtajai."Es domāju, ka Ušakovs sācis mainīt akcentus, kad saprata: partija zaudē balsis. Viņš sācis mazliet pielāgoties. Patiesībā Ušakovs ir meistars – dažkārt viņš darīja tādas lietas, kam vajadzēja sagraut viņa autoritāti, mainīja pozīciju, bet pēc tam atjaunoja. Taču šajā situācijā, kad jau sācies kaut kāds totāli vājprātīgs krustakarš pret Krieviju, krievu vēlētāji viņam nepiedos. Šajā situācijā politiķis, kurš iesaistīsies tajā krustakarā, nesaņems neko labu no krievu vēlētājiem," paziņoja publicists."Mēs ieejam jauna totalitārisma laikmetā. Tam ir kaut kādas pagātnes iezīmes, taču līdz ar tām parādījies daudz kas jauns. Viens no jaunumiem ir tas, ka no medijiem pazūd vārda brīvība. Un pazūt pat ne kaut kādu aizliegumu ceļā, bet gan popularizējot kontrolējamos medijos. To var salīdzināt ar ložmetēju, kas šauj bez apstājas. Proti, mums tuvojas melu lavīna. Pie tam es pievērsu tam uzmanību Covid-19 pandēmijas periodā. Un šie meli šauj tā, lai cilvēks pats kļūtu par šīs mašīnas daļu," komentēja Lindermans.Publicists uzskata, ka pats bīstamākais jaunajā totalitārismā ir aizliegums uzdot jautājumus. Patiesību tagad nosaka šīs mediju mašīnas bļāvieni, turklāt Latvija ir avangardā."Cilvēkus piespiež piekrist šim kopīgajam viedoklim. Un Latvija pāriet pie jaunajamām informatīvās kontroles formām, ko informācijas tehnoloģijas tagad ļauj to visu paveikt ātri. Pie tam jauno totalitārisma formu pasniedz kā demokrātiju. Iestājies Orvels. Totalitārismu īsteno cilvēki, kuri sevi uzskata par galvenajiem demokrātiem. Un jebkādas šaubas uzskata par soli pret demokrātiju," paskaidroja Lindermans.
https://sputniknewslv.com/20220407/tieslietu-ministrijas-projekts-pilsonibu-vares-zaudet-par-publikaciju-socialajos-tiklos-21273538.html
https://sputniknewslv.com/20220325/masu-psihoze-latvija-lindermans-par-zildzeltenajiem-logiem-un-burtu-aizliegumiem-21082263.html
https://sputniknewslv.com/20220410/politruks-melo-rietumos-vel-aizvien-loti-pieprasitas-gebelsa-metodes-21332293.html
https://sputniknewslv.com/20220326/krievija-sakusi-cinu-ar-rietumiem-par-pasaules-nakotni-21106493.html
latvija
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
2022
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
latvija, politika, uzvaras piemineklis, rīga, uzvaras diena, vladimirs lindermans
latvija, politika, uzvaras piemineklis, rīga, uzvaras diena, vladimirs lindermans
Piemineklis aiz restēm un domu policija: Lindermans stāsta par jauno realitāti
Kā valdība piezagusies Uzvaras piemineklim un ko tagad iesākt krieviem? Jaunā totalitārisma ēra Latvijā – kāda tā ir? Vladimirs Lindermans apsprieda aktuālākos jautājumus ar žurnālistu Mihailu Gubinu.
RĪGA, 17. aprīlis – Sputnik. Rīgas varasvīri nožogojuši Rīgas atbrīvotājiem veltīto monumentu, aizbildinoties, ka tas it kā esot avārijas stāvoklī un apdraudot apkārtējos.
Daudzus pieminekļa avārijas stāvoklis ļoti pārsteidza. Daudz dabiskāk Rīgas varai ir
"iesēdināt" pieminekli aiz restēm plašās rusofobās kampaņas ietvaros, kas sākta Latvijā. Spriežot pēc visa, viņi neiedrošinājās rīkoties tik atklāti.
Tomēr tas ir vēl viens solis pretī mērķim – nepieļaut plašu ziedu nolikšanu pie monumenta Uzvaras dienā, 9. maijā.
Publicists Vladimirs Lindermans un žurnālists Mihails Gubins iknedēļas notikumu apskatā Sputnik Latvija apsprieda valstī dzīvojošajiem krieviem ļoti aso problēmu, kā arī citus aktuālus jautājumus.
"Domāju, varasvīri risina vairākus uzdevumus. Pirmkārt, izmantojot situāciju, aizbildinoties ar speciālo operāciju Ukrainā, nožņaugt vietējo krievu dzīvi. Otrkārt – nepieļaut šogad ziedu nolikšanu, izjaukt cilvēku individuālus gājienus pie pieminekļa. Maksimālais uzdevums – sagatavot cilvēkus pieminekļa nojaukšanai. Proti, parādīt, ka piemineklim ir globālas tehniskas problēmas," paskaidroja Lindermans.
Publicists pastāstīja, ka sarunājies ar cilvēkiem, kuri izprot pieminekļa tehniskās nianses, un pie tam spēj sniegt objektīvu vērtējumu. Speciālisti atklāja, ka piemineklim patiešām ir zināmas tehniskas problēmas, taču konstrukcija nevienu neapdraud. Vienkārši nepieciešams neliels remonts.
"Tas vienkārši ir politisks lēmums. Un vairāk biedē tas, ka gan latviešu, gan krievu sabiedrību uzvedina uz domas, ka piemineklis ir grausts, satrupējis un jānojauc," par valdības kursu stāsta publicists.
Pie tam viņš atzīmēja, ka, iespējams, vēl izdosies panākt nožogojuma nojaukšanu – patlaban vairākas sabiedriskas organizācijas un partija "Latvijas Krievu savienība" pieprasa, lai tām iesniegtu ekspertīzi, kas norādītu uz pieminekļa radīto apdraudējumu.
Lindermants uzskata, ka ne tikai pieminekļa nojaukšana, bet pat pārvietošana ir slikts variants. Viņa ieskatā, nevar tik viegli atteikties no vietas, kas tāpat savā ziņā ir pievilkšanas centrs.
"Es uzskatu: lai arī tur stāv tas nožogojums, 9. maijā vajag iet turp individuāli. Tāpēc ka individuāla ziedu nolikšana pēc likuma nav pasākums," konstatēja Lindermans.
Viņš atzīmēja, ka uzbrukumi piemineklim un dažādi aizliegumi – tas ir mēģinājums salauzt tradīciju. Publicists uzsvēra, ka kolektīvā atmiņa iemiesojas materiālos objektos un rituālos, bet mūsdieinu pasaulē var būt vēl arī zibatmiņās un grāmatās. Piemineklis – tas ir gan rituāls, gan materiāls objekts. Ja tā nebūs, nolūzīs milzīgs piemiņas gabals. Tāpēc, ka darbību atkārtošanās ir ļoti svarīga.
Vienlaikus pat Rīgas bijušais mērs, tagadējais Eiropas parlamenta deputāts Nils Ušakovs, kurš iepriekš uzskatīja, ka par Uzvaras dienas svētkiem nevar būt ne runas,
paziņoja, ka cilvēkiem jādod iespēja nolikt ziedus pie pieminekļa Uzvaras parkā, bet papildu ierobežojumi var radīt lielāku spriedzi.
Pie tam jāpiebilst, ka, saskaņā ar neseno partiju reitingu, "Saskaņa" ir nolaidusies no agrākās pirmās vietas līdz ceturtajai.
"Es domāju, ka Ušakovs sācis mainīt akcentus, kad saprata: partija zaudē balsis. Viņš sācis mazliet pielāgoties. Patiesībā Ušakovs ir meistars – dažkārt viņš darīja tādas lietas, kam vajadzēja sagraut viņa autoritāti, mainīja pozīciju, bet pēc tam atjaunoja. Taču šajā situācijā, kad jau sācies kaut kāds totāli vājprātīgs krustakarš pret Krieviju, krievu vēlētāji viņam nepiedos. Šajā situācijā politiķis, kurš iesaistīsies tajā krustakarā, nesaņems neko labu no krievu vēlētājiem," paziņoja publicists.
"Mēs ieejam jauna totalitārisma laikmetā. Tam ir kaut kādas pagātnes iezīmes, taču līdz ar tām parādījies daudz kas jauns. Viens no jaunumiem ir tas, ka no medijiem pazūd vārda brīvība. Un pazūt pat ne kaut kādu aizliegumu ceļā, bet gan popularizējot kontrolējamos medijos. To var salīdzināt ar ložmetēju, kas šauj bez apstājas. Proti, mums tuvojas melu lavīna. Pie tam es pievērsu tam uzmanību Covid-19 pandēmijas periodā. Un šie meli šauj tā, lai cilvēks pats kļūtu par šīs mašīnas daļu," komentēja Lindermans.
Publicists uzskata, ka pats bīstamākais jaunajā totalitārismā ir aizliegums uzdot jautājumus. Patiesību tagad nosaka šīs mediju mašīnas bļāvieni, turklāt Latvija ir avangardā.
"Cilvēkus piespiež piekrist šim kopīgajam viedoklim. Un Latvija pāriet pie jaunajamām informatīvās kontroles formām, ko informācijas tehnoloģijas tagad ļauj to visu paveikt ātri. Pie tam jauno totalitārisma formu pasniedz kā demokrātiju. Iestājies Orvels. Totalitārismu īsteno cilvēki, kuri sevi uzskata par galvenajiem demokrātiem. Un jebkādas šaubas uzskata par soli pret demokrātiju," paskaidroja Lindermans.
