Latvijā

Bīstamo amonjaku izvedīs no Ventspils divos tankkuģos

© Sputnik / Sergey MelkonovВентспилсский свободный порт
Вентспилсский свободный порт - Sputnik Latvija, 1920, 16.04.2022
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Pret kompānijas "Uralchem" īpašnieku ieviestās sankcijas var izrādīties nāvīgi bīstamas Latvijai.
RĪGA, 16. aprīlis — Sputnik. Valsts vides dienesta (VVD) riska izvērtējuma komisija nolēma, ka Ventspils uzņēmuma SIA "Ventamonjaks" teritorija ir pilnībā jāatbrīvo no šķidrā amonjaka, vēsta Ventas balss.
Patlaban SIA "Ventamonjaks" rezervuāros atrodas 40 tonnas šķidrā amonjaka, par kura glabāšanu kompānija nevar norēķināties ar termināli, jo kompānijas "Uralchem Freight Limited Kipra " (tai pieder 55% SIA "Ventamonjaks" akciju) lielākais beneficiārs ir Krievijas miljardieris Dmitrijs Mazepins, kurš iekļauts ES sankciju sarakstā.
Вентспилсский свободный порт - Sputnik Latvija, 1920, 12.04.2022
Latvijā
Latvijā elektrības atslēgšana draud uzņēmumam, kas glabā 40 tonnas amonjaka
Šķidrais amonjaks jāuzglabā -32 grādu termperatūrā līdz tā iekraušanai tankkuģī. Pie tam "VK Terminal Services" līdz 22. aprīlim izsīks līdzekļi propāna un elektroenerģijas apmaksai, kas nepieciešami amonjaka drošai uzglabāšanai.
Operators informēja, ka visu sašķidronato amonjaku iespējams izvest no termināļa aptuveni nedēļas laikā, piekraujot divus tankkuģus. Pagaidām nav saprotams, kurp to vest.
VVD ieskatā, ķīmisko vielu noplūdes riska novēršanai uzņēmumam "Ventamonjaks"jādod atļauja veikt maksājumus, kas paredzēti neatliekamo pasākumu apmaksāšanai sašķidrinātā amonjaka drošai glabāšanai, kā arī atrisināt jautājumu par iespēju atbrīvot Ventspils ostas termināļus no bīstamās kravas.
Saeimas deputāts Juris Pūce uzsvēra: situācija iezīmē plašāku problēmu, kas saistīta ar sankcijām pakļauto uzņēmumu apkalpošanu. Vēl viens piemērs: minerālmēslu termināls Rīgā, tāpēc atbildīgajām ministrijām jāizstrādā sankcijām pakļautu uzņēmumu pārvaldes modelis, paskaidroja politiķis.
Ukrainas robeža - Sputnik Latvija, 1920, 01.03.2022
Politika
Cietīs bizness un pensionāri: ko sankcijas nesīs Latvijai
Savukārt premjerministrs Krišjānis Kariņš norādīja, ka par sankcijām atbildīgā padome izveidojusi darba grupu un jautājums tiks nodots VARAM un VVD ziņā.
Atgādinasim, ka pēc amonija nitrāta sprādziena Beirutas ostā 2020. gadā Latvijā radās aizdomas par šīs vielas glabāšanas drošību.
Valstī ir seši objekti, kuros glabājas amonija nitrāts. To vidū lielākais – "Riga Fertilizer Terminal" (RFT) – atrodas Rīgā, Sarkandaugavā. Tas var glabāt līdz 65 tūkstošiem tonnu amonija salpetra un līdz 50 tūkstošiem tonnu stabilizatora.
Šī glabātava tiek uzskatīta par vienu no mūsdienīgākajiem infrastruktūras objektiem Eiropā, un neseno pārbaužu laikā nav reģistrēti atļautā mēslojuma apjoma maksimālie rādītāji.
Taču kompānija "Uralchem", pirms pret tās īpašnieku tika ieviestas sankcijas, paziņoja, ka amonija salpetra sprādziens RTF terminālī nav iespējams.
Tukšs naudas maks - Sputnik Latvija, 1920, 28.02.2022
Latvijā
Cik maksā solidaritāte? Sankciju sekas Latvijas ekonomikai
Ziņu lente
0