https://sputniknewslv.com/20220401/ka-sankcijas-ietekmes-galas-razotajus--21195598.html
Kā sankcijas ietekmēs gaļas ražotājus
Kā sankcijas ietekmēs gaļas ražotājus
Sputnik Latvija
Eiropas gaļas rūpniecība zaudējusi ievērojamu apjomu lopbarības, ņemot vērā labības importa pārtraukumu no Ukrainas un Krievijas. 01.04.2022, Sputnik Latvija
2022-04-01T18:50+0300
2022-04-01T18:50+0300
2022-04-01T18:50+0300
pasaulē
eiropa
lauksaimniecība
cenas
sankcijas
latvijā
latvija
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/603/39/6033934_0:159:3077:1890_1920x0_80_0_0_8df0e60050608ac1bf890e6c3001ad03.jpg
RĪGA, 1. aprīlis — Sputnik. Gaļas un putnu ražotāji prognozē produkcijas cenu pieaugumu, stāsta Latvijas avīze.Latvijas gaļas pārstrādes uzņēmumi nepiegādā savu produkciju Krievijā un Baltkrievijā kopš 2014. gada ieviesto sankciju un atbildes ierobežojumu dēļ, un šajā ziņā jaunā ģeopolitiskā situācija nozari neietekmē.Taču lopbarības, transporta un ražošanas cenas patlaban strauji aug, bet Eiropas gaļas rūpniecība zaudējusi vērā ņemamu lopbarības apjomu, ņemot vērā labības, it īpaši kviešu importa pārtraukumu no Ukrainas un Krievijas. Rezultātā sagaidāms dramatisks izdevumu un cenu pieaugums, uzskata SIA "HK Scan Latvia" tirdzniecības direktors Heino Lapiņš.Viņš atzīmēja, ka to kompāniju eksports, kas sāka izeju jaunos tirgos ilgi pirms Covid-19 krīzes, turpina attīstīties, tagad parādījušās iespējas ieņemt jaunas nišas Eiropas valstīs piegādes ķēdīšu traucējumu dēļ.Šajos apstākļos produkcijas cenai ir izšķiroša nozīme, un tie, kas varēs ražot lētāk, eksporta tirgos strādās sekmīgāk. Vienlaikus vietējais tirgus turpinās sarukt, samazinoties Latvijas iedzīvotāju skaitam, stāsta Lapiņš. Šī iemesla dēļ uzņēmums lielu uzmanību pievērš eksportam.SIA "Alūksnes putnu ferma" valdes priekšsēdētājs Hermanis Dovgijs arī atzīmē: liels apjoms produktu vistu barības maisījumiem tika iepirkts Ukrainā un Krievijā, un pēc specoperācijas sākuma ukraiņi piegādes pārtrauca.Viņš stāsta, ka nācies pārorientēties, sameklēt sojas piegādātājus Eiropā un Latīņamerikas, tomēr jaunas sadarbības sākums paredz priekšapmaksu, tāpēc tākas no jauna plānot apgrozījuma līdzekļu finanšu plūsmas. Arī sojas cenu starpība ir būtiska: agrāk tā maksāja 400 eiro par tonnu, tagad – 600 eiro. Atliek vienīgi uzticēties jaunajiem partneriem un cerēt, ka pasūtījums pienāks laikus un būs atbilstoši kvalitatīvs, piezīmēja Dovgijs.Zempkopības ministrijas dati liecina, ka Latvija ražo vairāk nekā 100% valstij nepieciešamā piena un piena produktu, putraimu, olu, liellopa gaļas un tās izstrādājumu, aitas un kazas gaļas, tātad šo produktu ražotājiem rodas iespēja tos eksportēts. Piemēram, Latvija ražo 3,7 reizes vairāk graudu, divreiz vairāk liellopa gaļas un tās produktu, kā arī 1,7 reizes vairāk olu nekā patērē pati.Tomēr jau pirms Krievijas specoperācijas sākuma Ukrainā Latvijas Cūkkopju asociācijas valdes locekle Dzintra Lejniece brīdināja, ka cūkgaļas cenas drīz kāps, ņemot vērā elektroenerģijas un gāzes cenu, kā arī barības izmaksu pieaugumu.
https://sputniknewslv.com/20220218/cukkopji-galas-cenas-kapsies-lidz-7-9-eiro-par-kilogramu-20506317.html
https://sputniknewslv.com/20220324/cilvekiem-truks-edama-lietuva-var-izsikt-partikas-produkti-21066344.html
eiropa
latvija
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
2022
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
pasaulē, eiropa, lauksaimniecība, cenas, sankcijas, latvija
pasaulē, eiropa, lauksaimniecība, cenas, sankcijas, latvija
Kā sankcijas ietekmēs gaļas ražotājus
Eiropas gaļas rūpniecība zaudējusi ievērojamu apjomu lopbarības, ņemot vērā labības importa pārtraukumu no Ukrainas un Krievijas.
RĪGA, 1. aprīlis — Sputnik. Gaļas un putnu ražotāji prognozē produkcijas cenu pieaugumu, stāsta
Latvijas avīze.
Latvijas gaļas pārstrādes uzņēmumi nepiegādā savu produkciju Krievijā un Baltkrievijā kopš 2014. gada ieviesto sankciju un atbildes ierobežojumu dēļ, un šajā ziņā jaunā ģeopolitiskā situācija nozari neietekmē.
Taču lopbarības, transporta un ražošanas cenas patlaban strauji aug, bet Eiropas gaļas rūpniecība zaudējusi vērā ņemamu lopbarības apjomu, ņemot vērā labības, it īpaši kviešu importa pārtraukumu no Ukrainas un Krievijas. Rezultātā sagaidāms dramatisks izdevumu un cenu pieaugums, uzskata SIA "HK Scan Latvia" tirdzniecības direktors Heino Lapiņš.
Viņš atzīmēja, ka to kompāniju eksports, kas sāka izeju jaunos tirgos ilgi pirms Covid-19 krīzes, turpina attīstīties, tagad parādījušās iespējas ieņemt jaunas nišas Eiropas valstīs piegādes ķēdīšu traucējumu dēļ.
Šajos apstākļos produkcijas cenai ir izšķiroša nozīme, un tie, kas varēs ražot lētāk, eksporta tirgos strādās sekmīgāk. Vienlaikus vietējais tirgus turpinās sarukt, samazinoties Latvijas iedzīvotāju skaitam, stāsta Lapiņš. Šī iemesla dēļ uzņēmums lielu uzmanību pievērš eksportam.
SIA "Alūksnes putnu ferma" valdes priekšsēdētājs Hermanis Dovgijs arī atzīmē: liels apjoms produktu vistu barības maisījumiem tika iepirkts Ukrainā un Krievijā, un pēc specoperācijas sākuma ukraiņi piegādes pārtrauca.
Viņš stāsta, ka nācies pārorientēties, sameklēt sojas piegādātājus Eiropā un Latīņamerikas, tomēr jaunas sadarbības sākums paredz priekšapmaksu, tāpēc tākas no jauna plānot apgrozījuma līdzekļu finanšu plūsmas. Arī sojas cenu starpība ir būtiska: agrāk tā maksāja 400 eiro par tonnu, tagad – 600 eiro. Atliek vienīgi uzticēties jaunajiem partneriem un cerēt, ka pasūtījums pienāks laikus un būs atbilstoši kvalitatīvs, piezīmēja Dovgijs.
Zempkopības ministrijas
dati liecina, ka Latvija ražo vairāk nekā 100% valstij nepieciešamā piena un piena produktu, putraimu, olu, liellopa gaļas un tās izstrādājumu, aitas un kazas gaļas, tātad šo produktu ražotājiem rodas iespēja tos eksportēts. Piemēram, Latvija ražo 3,7 reizes vairāk graudu, divreiz vairāk liellopa gaļas un tās produktu, kā arī 1,7 reizes vairāk olu nekā patērē pati.
Tomēr jau pirms Krievijas specoperācijas sākuma Ukrainā Latvijas Cūkkopju asociācijas valdes locekle Dzintra Lejniece
brīdināja, ka cūkgaļas cenas drīz kāps, ņemot vērā elektroenerģijas un gāzes cenu, kā arī barības izmaksu pieaugumu.
