https://sputniknewslv.com/20220330/krievijas-un-ukrainas-parrunas-turcija-aizriteja-konstruktivi-21156601.html
Krievijas un Ukrainas pārrunas Turcijā aizritēja konstruktīvi
Krievijas un Ukrainas pārrunas Turcijā aizritēja konstruktīvi
Sputnik Latvija
Krievijas delegācijas vadītājs atklāja, ka valsts nolēmusi spert divus soļu pretī Ukrainai deeskalācijas jautājumā. 30.03.2022, Sputnik Latvija
2022-03-30T09:25+0300
2022-03-30T09:25+0300
2022-03-30T09:25+0300
politika
krievija
ukraina
speciālā operācija
diplomātija
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e6/03/1d/21151588_0:0:2879:1620_1920x0_80_0_0_c3e88950d0e8bf2ad37c7596332be3f9.jpg
RĪGA, 30. marts — Sputnik. Maskavas un Kijevas delegāciju pārrunas Stambulā ar mērķi noregulēt situāciju Ukrainā aizritēja konstruktīvi, pastāstīja Krievijas prezidenta palīgs Vladimirs Medinskis. Par tikšanos stāsta RIA Novosti.Divi soļi pretīMaskava spers divus soļus pretī Kijevai konflikta deeskalācijas mērķiem, paziņoja Medinskis pēc sarunas Stambulā.Viņš precizēja, ka runa ir par militāru un politisko aspektu.Informācija par Kijevas ierosinājumiem tiks sniegta PutinamMaskava ierosinājusi pasteidzināt prezidentu tikšanosMedinskis pastāstīja, ka Maskava sākotnēji pieņēma: abu valstu prezidentu, Vladimira Putina un Vladimira Zeļenska tikšanās būs iespējama, kad puses izstrādās līgumu."Sniegts ierosinājums par sekojošu formātu: vispirms tiek sagatavots līgums, pēc tam līgumu apstiprina pārrunu dalībnieki, to vizēs ārlietu ministri tiošanās laikā, pēc tam tiek apspriesta valstu vadītāju tikšanās iespēja līguma parakstīšanai. Tas ir sarežģīts jautājums, turklāt iespējama daudzpusēja tikšanās ar Ukrainas miera un drošības garanta valstu dalību," precizēja delegācijas vadītājs.Viņš piebilda, ka Maskava ierosinājusi organizēt valstu vadītāju tikšanos vienlaikus ar dokumenta parafēšanu no ārlietu ministru puses."Pēc šīsdienas saturīgās sarunas saskaņojām un piedāvājam risinājumu, kas paredz: valstu vadītāju tikšanās vienlaikus ar līguma parafēšanu no ārlietu ministru puses. Turklāt dokumenta parafēšanas un detaļu izskatīšanas laikā iespējams apspriest dažādas politiskās nianses un detaļas," paskaidroja Medinskis.Delegāciju tikšanās sākās Turcijas prezidenta rezidencē Stambulā 29. martā apmēram pl. 11:30. Krievijas un Ukrainas pārrunas sākās 28. februārī un sākotnēji bija organizētas Baltkrievijā. 10. martā diplomātiskajā forumā Antālijā tikās Krievijas un Ukrainas ārlietu ministri Sergejs Lavrovs un Dmitrijs Kuļeba. No marta vidus pārrunas notika tiešsaistē ik dienas.24. februārī Krievija sāka speciālu militāro operāciju Ukrainā. Valsts prezidents Vladimirs Putins paskaidroja, ka tā sākta ar mērķi aizsargāt cilvēkus, kuri astoņus gadus saskaras ar Kijevas režīma ņirgāšanos un genocīdu. Viņš uzsvēra, ka šiem nolūkiem plānota Ukrainas demilitarizācija un denacifikācija, nepieciešams tiesāt visus kara noziedzniekus, kuri atbildīgi par asiņainajiem noziegumiem pret Donbasa mierīgajiem iedzīvotājiem.Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Bruņotie spēki vēršas tikai pret militāro infrastruktūru un Ukrainas armiju, civiliedzīvotājus nekas neapdraud. Līdz 25. martam izpildīti pirmā posma galvenie uzdevumi – būtiski samazināts Ukrainas militārais potenciāls. Krievijas AM norāda, ka galvenais mērķis ir Donbasa atbrīvošana.
https://sputniknewslv.com/20220317/kijeva-ierosina-valsts-demilitarizaciju-pec-austrijas-vai-zviedrijas-parauga-20949875.html
https://sputniknewslv.com/20220308/krievijas-un-ukrainas-parrunu-tresais-raunds-nav-devis-jutamus-rezultatus-20810524.html
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
2022
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
krievija, ukraina, speciālā operācija, diplomātija
krievija, ukraina, speciālā operācija, diplomātija
Krievijas un Ukrainas pārrunas Turcijā aizritēja konstruktīvi
Krievijas delegācijas vadītājs atklāja, ka valsts nolēmusi spert divus soļu pretī Ukrainai deeskalācijas jautājumā.
RĪGA, 30. marts — Sputnik. Maskavas un Kijevas delegāciju pārrunas Stambulā ar mērķi noregulēt situāciju Ukrainā aizritēja konstruktīvi, pastāstīja Krievijas prezidenta palīgs Vladimirs Medinskis. Par tikšanos stāsta
RIA Novosti.
Maskava spers divus soļus pretī Kijevai konflikta deeskalācijas mērķiem, paziņoja Medinskis pēc sarunas Stambulā.
Viņš precizēja, ka runa ir par militāru un politisko aspektu.
Informācija par Kijevas ierosinājumiem tiks sniegta Putinam
"Pārrunas aizritēja konstruktīvi. Mēs saņēmām Ukrainas ierosinājumus, kas tiks izskatīti, - saprotami formulētu pozīciju par līguma saturu. Šie piedāvājumi tiks izskatīti tuvākajā laikā, informāciju par tiem saņems prezidents, un tiks sniegta atbilstoša mūsu atbilde," informēja Vladimirs Medinskis.
Maskava ierosinājusi pasteidzināt prezidentu tikšanos
Medinskis pastāstīja, ka Maskava sākotnēji pieņēma: abu valstu prezidentu, Vladimira Putina un Vladimira Zeļenska tikšanās būs iespējama, kad puses izstrādās līgumu.
"Sniegts ierosinājums par sekojošu formātu: vispirms tiek sagatavots līgums, pēc tam līgumu apstiprina pārrunu dalībnieki, to vizēs ārlietu ministri tiošanās laikā, pēc tam tiek apspriesta valstu vadītāju tikšanās iespēja līguma parakstīšanai. Tas ir sarežģīts jautājums, turklāt iespējama daudzpusēja tikšanās ar Ukrainas miera un drošības garanta valstu dalību," precizēja delegācijas vadītājs.
Viņš piebilda, ka Maskava ierosinājusi organizēt valstu vadītāju tikšanos vienlaikus ar dokumenta parafēšanu no ārlietu ministru puses.
"Pēc šīsdienas saturīgās sarunas saskaņojām un piedāvājam risinājumu, kas paredz: valstu vadītāju tikšanās vienlaikus ar līguma parafēšanu no ārlietu ministru puses. Turklāt dokumenta parafēšanas un detaļu izskatīšanas laikā iespējams apspriest dažādas politiskās nianses un detaļas," paskaidroja Medinskis.
Delegāciju tikšanās sākās Turcijas prezidenta rezidencē Stambulā 29. martā apmēram pl. 11:30. Krievijas un Ukrainas pārrunas sākās 28. februārī un sākotnēji bija organizētas Baltkrievijā. 10. martā diplomātiskajā forumā Antālijā tikās Krievijas un Ukrainas ārlietu ministri Sergejs Lavrovs un Dmitrijs Kuļeba. No marta vidus pārrunas notika tiešsaistē ik dienas.
24. februārī Krievija sāka speciālu militāro operāciju Ukrainā. Valsts prezidents Vladimirs Putins paskaidroja, ka tā sākta ar mērķi aizsargāt cilvēkus, kuri astoņus gadus saskaras ar Kijevas režīma ņirgāšanos un genocīdu. Viņš uzsvēra, ka šiem nolūkiem plānota Ukrainas demilitarizācija un denacifikācija, nepieciešams tiesāt visus kara noziedzniekus, kuri atbildīgi par asiņainajiem noziegumiem pret Donbasa mierīgajiem iedzīvotājiem.
Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Bruņotie spēki vēršas tikai pret militāro infrastruktūru un Ukrainas armiju, civiliedzīvotājus nekas neapdraud. Līdz 25. martam izpildīti pirmā posma galvenie uzdevumi – būtiski samazināts Ukrainas militārais potenciāls. Krievijas AM norāda, ka galvenais mērķis ir Donbasa atbrīvošana.
