https://sputniknewslv.com/20220320/kina-stasta-asv-krit-izmisuma-pec-atteiksanas-no-krievijas-naftas-20994898.html
Ķīnā stāsta: ASV krīt izmisumā pēc atteikšanās no Krievijas naftas
Ķīnā stāsta: ASV krīt izmisumā pēc atteikšanās no Krievijas naftas
Sputnik Latvija
Ķīnas prese vēsta, ka ASV prezidents demonstrējis naivumu un kompetences trūkumu, aizliedzot Krievijas naftas importu. 20.03.2022, Sputnik Latvija
2022-03-20T18:03+0200
2022-03-20T18:03+0200
2022-03-20T18:03+0200
pasaulē
džo baidens
krievija
asv
opec
saūda arābija
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/44/38/443813_0:0:1401:788_1920x0_80_0_0_0c4babf247c6d31e8d1328313fce9b66.jpg
RĪGA, 20. marts — Sputnik. ASV "kritušas izmisumā" pēc Krievijas energonesēju importa aizlieguma un spiestas lūgt naftas eksportētāju palīdzību, stāsta Ķīnas avīze Global Times, vēsta RIA Novosti.Publicists pievērsa uzmanību tam, ka Baltais nams nesekmīgi mēģinājis organizēt pārrunas ar Saūda Arābijas un AAE līderiem centienos apturēt energoresursu cenu pieaugumu.Analītiķis uzskata, ka Vašingtonas mēģinājums vienoties ar Nikolasu Maduro par sankciju mīkstināšanu, lai amerikāņu kompānijas varētu atkal ieguldīt līdzekļus Venecuēlas naftas sektorā un sekmēt ieguves pieaugumu valstī, liecina par oportūnismu un brieduma trūkumu.Analītiķis uzskata, ka Vašingtonas darbības ir bezatbildīgas attiecībās ar sabiedrotajiem un partneriem."Nepietiek ar to, ka tagadējā transatlanijas alianse pret Krieviju nodarījusi kaitējumu Eiropai, arī citas valstis tai pretosies. Šķiet, Baidens saliedējis Eiropu, tomēr patiesībā Eiropas valstīm ir bezcerīgi saistītas rokas un kājas," uzskata publicists.Iepriekš Baidens pieņēma lēmumu par Krievijas energonesēju importa aizliegumu. Iepriekš Krievijas vicepremjers Aleksandrs Novaks atzīmēja, ka atteikšanās no Krievijas naftas novedīs pie katastrofālām sekām pasaules tirgum un liks augt cenām līdz 300 dolāriem par barelu un augstāk.OPEC ģenerālsekretārs Muhameds Barkindo uzskata, ka pašreizējā situācija naftas tirgū liecina, ka valstīm nevajadzētu padarīt enerģētiku par savu politisko un cita veida domstarpību ķīlnieci.24. februārī Krievija sāka speciālu militāro operāciju Ukrainā. Valsts prezidents Vladimirs Putins paskaidroja, ka tā sākta ar mērķi aizsargāt cilvēkus, kuri astoņus gadus saskaras ar Kijevas režīma ņirgāšanos un genocīdu. Viņš uzsvēra, ka šiem nolūkiem plānota Ukrainas demilitarizācija un denacifikācija, nepieciešams tiesāt visus kara noziedzniekus, kuri atbildīgi par asiņainajiem noziegumiem pret Donbasa mierīgajiem iedzīvotājiem.Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Bruņotie spēki vēršas tikai pret militāro infrastruktūru un Ukrainas armiju, civiliedzīvotājus nekas neapdraud. Ar Krievijas karavīru atbalstu uzbrukumu turpina Doņeckas un Luganskas tautas republiku grupējumi. Taču nav ne runas par Ukrainas okupāciju, uzsvēra Putins.Savukārt rietumvalstis uzsākušas jaunu sankciju spirāles loku, kas tiek plests plašumā kopš 2014. gada. Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs norādīja, ka sankcijas ir nopietnas, taču atgādināja – Krievija tām gatavojusies savlaicīgi. Viņš piebilda, ka kompetentie resori analizē ierobežojumus un koordinē darbu, izstrādājot atbildes pasākumus, kas atbilst Krievijas interesēm.Rakstu pārtulkojis un pārpublicējis portāls InoSMI.
https://sputniknewslv.com/20220311/die-welt-eiropa-radusas-saubas-par-asv-speku-20862595.html
https://sputniknewslv.com/20220320/vai-amerikanu-sdg-aizstas-krievijas-gazi-20994040.html
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
2022
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/44/38/443813_174:0:1225:788_1920x0_80_0_0_0175142c245c585701276aaf14c9bdf2.jpgSputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
džo baidens , krievija, asv, opec, saūda arābija
džo baidens , krievija, asv, opec, saūda arābija
Ķīnā stāsta: ASV krīt izmisumā pēc atteikšanās no Krievijas naftas
Ķīnas prese vēsta, ka ASV prezidents demonstrējis naivumu un kompetences trūkumu, aizliedzot Krievijas naftas importu.
RĪGA, 20. marts — Sputnik. ASV "kritušas izmisumā" pēc Krievijas energonesēju importa aizlieguma un spiestas lūgt naftas eksportētāju palīdzību, stāsta Ķīnas avīze Global Times, vēsta
RIA Novosti.
Publicists pievērsa uzmanību tam, ka Baltais nams nesekmīgi mēģinājis organizēt pārrunas ar Saūda Arābijas un AAE līderiem centienos apturēt energoresursu cenu pieaugumu.
"OPEC valstis nevēlas, lai ASV tām saistītu rokas un kājas vai pārkāpt savas ieguves kvotas un iegrūzt Krievijai nazi mugurā krīzes karstumā. ASV izmisumā bija spiestas vērsties pēc palīdzības pie Irānas un lika manīt, ka var sākt naftas importu pēc kodoldarījuma parakstīšanas," stāsta
raksta autors.
Analītiķis uzskata, ka Vašingtonas mēģinājums vienoties ar Nikolasu Maduro par sankciju mīkstināšanu, lai amerikāņu kompānijas varētu atkal ieguldīt līdzekļus Venecuēlas naftas sektorā un sekmēt ieguves pieaugumu valstī, liecina par oportūnismu un brieduma trūkumu.
"Likteņa ironija: politikas veterāns Baidens demonstrējis totālu naivumu un neprasmi tādos notikumos, kā amerikāņu spēku izvešana no Afganistānas un Krievijas-Ukrainas konfliktā," raksta Global Times.
Analītiķis uzskata, ka Vašingtonas darbības ir bezatbildīgas attiecībās ar sabiedrotajiem un partneriem.
"Nepietiek ar to, ka tagadējā transatlanijas alianse pret Krieviju nodarījusi kaitējumu Eiropai, arī citas valstis tai pretosies. Šķiet, Baidens saliedējis Eiropu, tomēr patiesībā Eiropas valstīm ir bezcerīgi saistītas rokas un kājas," uzskata publicists.
Iepriekš Baidens pieņēma lēmumu par Krievijas energonesēju importa aizliegumu. Iepriekš Krievijas vicepremjers Aleksandrs Novaks atzīmēja, ka atteikšanās no Krievijas naftas novedīs pie katastrofālām sekām pasaules tirgum un liks augt cenām līdz 300 dolāriem par barelu un augstāk.
OPEC ģenerālsekretārs Muhameds Barkindo uzskata, ka pašreizējā situācija naftas tirgū liecina, ka valstīm nevajadzētu padarīt enerģētiku par savu politisko un cita veida domstarpību ķīlnieci.
24. februārī Krievija sāka speciālu militāro operāciju Ukrainā. Valsts prezidents Vladimirs Putins paskaidroja, ka tā sākta ar mērķi aizsargāt cilvēkus, kuri astoņus gadus saskaras ar Kijevas režīma ņirgāšanos un genocīdu. Viņš uzsvēra, ka šiem nolūkiem plānota Ukrainas demilitarizācija un denacifikācija, nepieciešams tiesāt visus kara noziedzniekus, kuri atbildīgi par asiņainajiem noziegumiem pret Donbasa mierīgajiem iedzīvotājiem.
Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Bruņotie spēki vēršas tikai pret militāro infrastruktūru un Ukrainas armiju, civiliedzīvotājus nekas neapdraud. Ar Krievijas karavīru atbalstu uzbrukumu turpina Doņeckas un Luganskas tautas republiku grupējumi. Taču nav ne runas par Ukrainas okupāciju, uzsvēra Putins.
Savukārt rietumvalstis uzsākušas jaunu sankciju spirāles loku, kas tiek plests plašumā kopš 2014. gada. Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs norādīja, ka sankcijas ir nopietnas, taču atgādināja – Krievija tām gatavojusies savlaicīgi. Viņš piebilda, ka kompetentie resori analizē ierobežojumus un koordinē darbu, izstrādājot atbildes pasākumus, kas atbilst Krievijas interesēm.
Rakstu pārtulkojis un pārpublicējis portāls
InoSMI.