https://sputniknewslv.com/20220318/apvienota-eiropa-nodod-ukrainu--20969613.html
Apvienotā Eiropa nodod Ukrainu
Apvienotā Eiropa nodod Ukrainu
Sputnik Latvija
Pēc atkārtotiem apgalvojumiem "nē, mēs nenoteiksim bezlidojumu zonu", "nē, mēs neuzņemsim jūs ES ar paātrinātu procedūru", beidzot iestājusies atklāsme par... 18.03.2022, Sputnik Latvija
2022-03-18T13:07+0200
2022-03-18T13:07+0200
2022-03-18T13:07+0200
viedoklis
pasaulē
ukraina
eiropa
bēgļi
migranti
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e6/03/02/20720030_0:159:3079:1890_1920x0_80_0_0_a69e2edf2831bf69d7f77d98d67f4cfa.jpg
Neskatoties uz visiem histēriskajiem atbalsta bļāvieniem, miljoniem un miljardiem, ko nupat jau piešķirs un pārskaitīs, vajadzētu beidzot atzīt un teikt atklāti: Ukrainu ir piekrāpuši un atstājuši pasēdēt uz beņķa saimes telpā, portālā RIA Novosti stāsta Jeļena Karajeva.Uz beņķa sēž Kijevas varasvīri. Tie, kuri viņiem uzticējušies, kuri par to superdemokrātiski nobalsojuši, tie, kuri godīgi maksājuši nodokļus, kuri to slavēja, kuri to nemīlēja. Viņi nonākuši uz ceļa, kas ved prom no valsts. Varasvīri viņus pametuši.Pametuši likteņa varā.Kā lai citādi apraksta un novērtē triju miljonu cilvēku likteni, kuri, pēc ANO aplēsēm, devušies bēgļu gaitās?Viņi kļuvuši par bēgļiem, ko apvienotā Eiropa gatava uzņemt ar atplestām rokām (tā vismaz stāsta).Apvienotā Eiropa, kurā pirms krīzes Krievijas un Ukrainas attiecībās jau bija vairāk nekā trīsdesmit pieci miljoni cilvēku, kas bieži spiesti izvēlēties starp ēdamo un siltumu mājās. Apvienotā Eiropa, kurā par ierastu ainavu kļuvušas nelegālo migrantu teltis pilsētas parkos un pamestos tuneļos. Apvienotā Eiropa, kurā pašu pilsoņi skaita savu apvienoto valūtu pirms doties pēc produktiem. Apvienotā Eiropa, kuras valstīs briest jauni inflācijas viļņi, kas nepārprotami novedīs pie teju vai visu cenu kārtējā pieauguma.Un šai pašai apvienotajai Eiropai vajadzēs uzņemt vēl trīs miljonus – tā viņi sola publiski un privāti.Nodrošināt viņiem – saskaņā ar visiem likumiem un konvencijām – mitekli, ēdamo, jebkāda līmeņa izglītību (no pirmskolas līdz augstākajai), jebkura līmeņa veselības aprūpi (no parastā vakcināciju cikla līdz sarežģītām ķirurģiskajām operācijām ar nepieciešamo aprūpi).Piedevām lielākā daļa bēgļu ir sievietes, bērni un sirmgalvji, tātad apvienotā Eiropa būs spiesta nopietni, kārtīgi un regulāri vākt kopā visus krājumus, lai tam visam sameklētu naudu budžetā. Vēl nāksies (par to, iespējams, vēl nerunā, bet tas taču nenozīmē, ka nekas nenotiek) paaugstināt nodokļus un celt pensijas vecumu.Citādi nav iespējams piepildīt budžetu, kas iztukšojies, jo no tā izsūknēti ar pandēmiju saistītie līdzekļi, jo no tā plūda līdzekļi biznesa atbalstam, jo no tā ņēma naudu visām vajadzībām, tikai atpakaļ deva mazāk nekā agrāk.Pretējā gadījumā Eiropas Centrālā banka būs spiesta ieslēgt drukas mašīnu pilnā sparā. Tas savukārt vedīs pie inflācijas, kuras dēļ atkal augs cenas.Tiesa, ir vēl viens ceļš, kā uzņemt šos miljonus piekrāpto, nelaimīgo cilvēku.Uzskrūvētā, emocionāli sakarsētā un uz ieeļļotām sliedēm nostādītā pret Krieviju vērstā dezinformācijas kampaņa sākta ne tikai ar mērķi padarīt necilvēcīgus specoperācijas mērķus, jēgu un ideju, bet arī novest līdz trakumam vienkāršos eiropiešus. Izrādījies, ka ir ļoti vienkārši manipulēt ar šiem cilvēkiem, kas paaudzēm ilgi, dažkārt pat gadsimtiem, nav zinājuši, kas ir bads, aukstums, ko nozīmē palikt salā bez patvēruma (jebkuru problēmu gadījumā nekavējoties atskrēja valsts, lai noslaucītu puņķus un nomazgātu dupsīšus infantilajiem pilsoņiem). Tagad viņiem var pabāzt zem deguna iespēju pabūt labiem un patstāvīgiem pilsoņiem.Francijas valdība laidusi klajā interneta platformu, kura visi var "pieteikties brīvprātīgajos". Brīvprātīgi (patiesībā, protams, totālās aģitācijas ietekmē, kas izstrādāta pēc Orvela šablona) piedāvāt savu mājokli bēgļiem, brīvprātīgi uzņemties pienākumu pavadīt bēgļus pa Francijas valsts birokrātijas elli, brīvprātīgi pastrādāt par valodas skolotāju (lai arī tāds darbs Francijā maksā dārgi). Var turpināt bezgalīgi.Par to, kā, kas un kad uzņems ukraiņu bēgļus, mundri stāsta reportieri: "Režiss un Monika nolēmuši piedāvāt lieko istabu mājās jaunai māmiņai ar diviem bērniem". Entuziasma un līdzjūtības uzplūdos viss izskatās idilliski. Bet cik ilgi tāda idille turpināsies divu sirmgalvju mājās, kuri pieraduši pie noteikta dzīves tempa un līmeņa? Grūti teikt. Ja vispār ilgs.Iekārtošanās svešā valstī, svešā valodas un kultūras vidē, pat bēgļa statusa paātrinātas procedūras gadījumā, ir sāpīgs, ilgs un ļoti smags process. Eiropas realitāte, kurā, pēc romantiķu un ideālistu domām, ir "daudz demokrātijas, daudz brīvības", papilnam "mežģīņu biksīšu", patiesībā ir auksta, ļoti racionāla, maksimāli birokrātiska, un diezin vai eiropieši būs ar mieru iziet ceļu, ko nāksies pārvarēt pašu valdības nodotajiem bēgļiem no Ukrainas. Viņi ir audzināti citādā kultūrā.Šī kultūra, piemēram, paredz, ka visi labdarības ziedojumi tiek iekļauti ilgadējā nodokļu deklarācijā, samazina ar nodokļiem apliekamo ienākumu summu. Tāpēc palīdzībai iztērēto naudu vai citus līdzekļus saskaita līdz pēdējam centam. Tas mazliet atšķiras no slāvu kultūras, kurā cilvēks var atdot gan pēdējo kreklu, gan pēdējo maizes gabalu un neprasīt atskaiti finanšu inspekcijai.Un tiem miljoniem, kuri jau pametuši vai nupat pametīs Ukrainu, vajadzēs samierināties. Eiropa, kas gadusimteņiem pieradusi dzīvot labklājībā (gan uz koloniju, gan arī bieži tālās zemēs sakurinātu karu rēķina), tagad akurāti rēķina, kur, kā un uz kāda rēķina šajā situācijā var nopelnīt.Pat ja tā nav tieša monetizācija vidējā vai ilgtermiņa perspektīvā, acu priekša konstrulētā cēlā un viesmīlīgā kontinenta tēls arī tiek uzskatīts par investīciju.Un vēl – šis tēls ļauj krāpt un nodot bez īpaša kaitējuma – vienmēr var aizbildināties ar procedūrām, birokrātiju, galu galā – dzīves grūtībām.Vai Kijevā to beidzot apjēdz? Spriežot pēc dažiem simptomiem, jā, sākuši aptvert.Kad to sapratīs bēgļi, ko Eiropa tagad uzņem ar mazliet atjaunotu lozungu (kopš krīzes Sīrijā, kurā, starp citu, ir arī Eiropas vaina) "Laipni lūgti, bēgļi"? Grūti teikt. Tomēr jau tagad skaidrs, ka nelaimīgajiem, kuri savas valdības vainas dēļ zaudējuši valsti, ilūziju un ticības zudums būs vēl viens smags likteņa trieciens.
https://sputniknewslv.com/20220315/saura-vieta-vacija-ludz-nesutit-ukrainu-beglus-20911954.html
https://sputniknewslv.com/20220315/mekle-darbiniekus-ar-krievu-valodas-zinasanam-darbam-ar-begliem-20917223.html
https://sputniknewslv.com/20220314/ukrainu-begli-var-nonakt-verdziba-20885163.html
https://sputniknewslv.com/20220306/pienemat-ukrainus-bet-ka-tad-savejie-tauja-latviesu-mediji-20790046.html
https://sputniknewslv.com/20220226/ukrainas-varas-iestazu-noziegumi-pret-civiliedzivotajiem-20643398.html
eiropa
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
2022
Jeļena Karajeva
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/07/14/17647597_420:0:1500:1080_100x100_80_0_0_0c6c18f6b163dd66e7bae2d8d051c7db.jpg
Jeļena Karajeva
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/07/14/17647597_420:0:1500:1080_100x100_80_0_0_0c6c18f6b163dd66e7bae2d8d051c7db.jpg
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Jeļena Karajeva
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/07/14/17647597_420:0:1500:1080_100x100_80_0_0_0c6c18f6b163dd66e7bae2d8d051c7db.jpg
pasaulē, ukraina, eiropa, bēgļi, migranti
pasaulē, ukraina, eiropa, bēgļi, migranti
Apvienotā Eiropa nodod Ukrainu
Pēc atkārtotiem apgalvojumiem "nē, mēs nenoteiksim bezlidojumu zonu", "nē, mēs neuzņemsim jūs ES ar paātrinātu procedūru", beidzot iestājusies atklāsme par mērķiem un lomu, kāda atvēlēta Ukrainai.
Neskatoties uz visiem histēriskajiem atbalsta bļāvieniem, miljoniem un miljardiem, ko nupat jau piešķirs un pārskaitīs, vajadzētu beidzot atzīt un teikt atklāti: Ukrainu ir piekrāpuši un atstājuši pasēdēt uz beņķa saimes telpā, portālā RIA Novosti stāsta Jeļena Karajeva. Uz beņķa sēž Kijevas varasvīri. Tie, kuri viņiem uzticējušies, kuri par to superdemokrātiski nobalsojuši, tie, kuri godīgi maksājuši nodokļus, kuri to slavēja, kuri to nemīlēja. Viņi nonākuši uz ceļa, kas ved prom no valsts. Varasvīri viņus pametuši.
Kā lai citādi apraksta un novērtē triju miljonu cilvēku likteni, kuri, pēc ANO aplēsēm, devušies bēgļu gaitās?
Viņi kļuvuši par bēgļiem, ko apvienotā Eiropa gatava uzņemt ar atplestām rokām (tā vismaz stāsta).
Apvienotā Eiropa, kurā pirms krīzes Krievijas un Ukrainas attiecībās jau bija vairāk nekā trīsdesmit pieci miljoni cilvēku, kas bieži spiesti izvēlēties starp ēdamo un siltumu mājās. Apvienotā Eiropa, kurā par ierastu ainavu kļuvušas nelegālo migrantu teltis pilsētas parkos un pamestos tuneļos. Apvienotā Eiropa, kurā pašu pilsoņi skaita savu apvienoto valūtu pirms doties pēc produktiem. Apvienotā Eiropa, kuras valstīs briest jauni inflācijas viļņi, kas nepārprotami novedīs pie teju vai visu cenu kārtējā pieauguma.
Un šai pašai apvienotajai Eiropai vajadzēs uzņemt vēl trīs miljonus – tā viņi sola publiski un privāti.
Nodrošināt viņiem – saskaņā ar visiem likumiem un konvencijām – mitekli, ēdamo, jebkāda līmeņa izglītību (no pirmskolas līdz augstākajai), jebkura līmeņa veselības aprūpi (no parastā vakcināciju cikla līdz sarežģītām ķirurģiskajām operācijām ar nepieciešamo aprūpi).
Piedevām lielākā daļa bēgļu ir sievietes, bērni un sirmgalvji, tātad apvienotā Eiropa būs spiesta nopietni, kārtīgi un regulāri vākt kopā visus krājumus, lai tam visam sameklētu naudu budžetā. Vēl nāksies (par to, iespējams, vēl nerunā, bet tas taču nenozīmē, ka nekas nenotiek) paaugstināt nodokļus un celt pensijas vecumu.
Citādi nav iespējams piepildīt budžetu, kas iztukšojies, jo no tā izsūknēti ar pandēmiju saistītie līdzekļi, jo no tā plūda līdzekļi biznesa atbalstam, jo no tā ņēma naudu visām vajadzībām, tikai atpakaļ deva mazāk nekā agrāk.
Pretējā gadījumā Eiropas Centrālā banka būs spiesta ieslēgt drukas mašīnu pilnā sparā. Tas savukārt vedīs pie inflācijas, kuras dēļ atkal augs cenas.
Tiesa, ir vēl viens ceļš, kā uzņemt šos miljonus piekrāpto, nelaimīgo cilvēku.
Uzskrūvētā, emocionāli sakarsētā un uz ieeļļotām sliedēm nostādītā pret Krieviju vērstā dezinformācijas kampaņa sākta ne tikai ar mērķi padarīt necilvēcīgus specoperācijas mērķus, jēgu un ideju, bet arī novest līdz trakumam vienkāršos eiropiešus. Izrādījies, ka ir ļoti vienkārši manipulēt ar šiem cilvēkiem, kas paaudzēm ilgi, dažkārt pat gadsimtiem, nav zinājuši, kas ir bads, aukstums, ko nozīmē palikt salā bez patvēruma (jebkuru problēmu gadījumā nekavējoties atskrēja valsts, lai noslaucītu puņķus un nomazgātu dupsīšus infantilajiem pilsoņiem). Tagad viņiem var pabāzt zem deguna iespēju pabūt labiem un patstāvīgiem pilsoņiem.
Francijas valdība laidusi klajā interneta platformu, kura visi var "pieteikties brīvprātīgajos". Brīvprātīgi (patiesībā, protams, totālās aģitācijas ietekmē, kas izstrādāta pēc Orvela šablona) piedāvāt savu mājokli bēgļiem, brīvprātīgi uzņemties pienākumu pavadīt bēgļus pa Francijas valsts birokrātijas elli, brīvprātīgi pastrādāt par valodas skolotāju (lai arī tāds darbs Francijā maksā dārgi). Var turpināt bezgalīgi.
Par to, kā, kas un kad uzņems ukraiņu bēgļus, mundri stāsta reportieri: "Režiss un Monika nolēmuši piedāvāt lieko istabu mājās jaunai māmiņai ar diviem bērniem". Entuziasma un līdzjūtības uzplūdos viss izskatās idilliski. Bet cik ilgi tāda idille turpināsies divu sirmgalvju mājās, kuri pieraduši pie noteikta dzīves tempa un līmeņa? Grūti teikt. Ja vispār ilgs.
Iekārtošanās svešā valstī, svešā valodas un kultūras vidē, pat bēgļa statusa paātrinātas procedūras gadījumā, ir sāpīgs, ilgs un ļoti smags process. Eiropas realitāte, kurā, pēc romantiķu un ideālistu domām, ir "daudz demokrātijas, daudz brīvības", papilnam "mežģīņu biksīšu", patiesībā ir auksta, ļoti racionāla, maksimāli birokrātiska, un diezin vai eiropieši būs ar mieru iziet ceļu, ko nāksies pārvarēt pašu valdības nodotajiem bēgļiem no Ukrainas. Viņi ir audzināti citādā kultūrā.
Šī kultūra, piemēram, paredz, ka visi labdarības ziedojumi tiek iekļauti ilgadējā nodokļu deklarācijā, samazina ar nodokļiem apliekamo ienākumu summu. Tāpēc palīdzībai iztērēto naudu vai citus līdzekļus saskaita līdz pēdējam centam. Tas mazliet atšķiras no slāvu kultūras, kurā cilvēks var atdot gan pēdējo kreklu, gan pēdējo maizes gabalu un neprasīt atskaiti finanšu inspekcijai.
Un tiem miljoniem, kuri jau pametuši vai nupat pametīs Ukrainu, vajadzēs samierināties. Eiropa, kas gadusimteņiem pieradusi dzīvot labklājībā (gan uz koloniju, gan arī bieži tālās zemēs sakurinātu karu rēķina), tagad akurāti rēķina, kur, kā un uz kāda rēķina šajā situācijā var nopelnīt.
Pat ja tā nav tieša monetizācija vidējā vai ilgtermiņa perspektīvā, acu priekša konstrulētā cēlā un viesmīlīgā kontinenta tēls arī tiek uzskatīts par investīciju.
Un vēl – šis tēls ļauj krāpt un nodot bez īpaša kaitējuma – vienmēr var aizbildināties ar procedūrām, birokrātiju, galu galā – dzīves grūtībām.
Vai Kijevā to beidzot apjēdz? Spriežot pēc dažiem simptomiem, jā, sākuši aptvert.
Kad to sapratīs bēgļi, ko Eiropa tagad uzņem ar mazliet atjaunotu lozungu (kopš krīzes Sīrijā, kurā, starp citu, ir arī Eiropas vaina) "Laipni lūgti, bēgļi"? Grūti teikt. Tomēr jau tagad skaidrs, ka nelaimīgajiem, kuri savas valdības vainas dēļ zaudējuši valsti, ilūziju un ticības zudums būs vēl viens smags likteņa trieciens.
