Politika

Krievijas politiķis pārmeta Eiropas padomei dubultus standartus

© Sputnik / Владимир Федоренко / Pāriet pie fotobankasЗдание Совета Европы в Страсбурге, архивное фото
Здание Совета Европы в Страсбурге, архивное фото - Sputnik Latvija, 1920, 12.03.2022
Sekot līdzi rakstam
Yandex newsTelegram
Eiropas padome pozicionējusi sevi kā tiesībsargājošu organizāciju, taču pie tam nav pieprasījusi mazākumtautību tiesību ievērošanu Latvijā, Igaunijā un Ukrainā.
RĪGA, 12. marts - Sputnik. Eiropas padomi nesatrauca nepilsoņu situācija Baltijas valstīs un krievvalodīgo pilsoņu tiesību pārkāpumi Ukrainā, konstatēja Krievijas Federācijas padomes vicespīkeris telekanāla "Rossija 24" ēterā.
Ceturtdien Krievijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka valsts nevēlas piedalīties procesā, kurā NATO un tās pēdās paklausīgi sekojošā Eiropas Savienība pārvērš Eiropas vecāko organizāciju – Eiropas padomi par kārtējo paštīksmināšanās un Rietumu pārākuma demonstrācijas laukumu. Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs norādīja, ka valsts izstāšanās no Eiropas padomes nozīmēs arī izstāšanos no visiem tās institūtiem.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins  - Sputnik Latvija, 1920, 08.03.2022
Krievijā
Kijevai jāciena humanitārās tiesības: Putins apsprieda situāciju ar EP priekšsēdētāju
Kosačovs konstatēja, ka Eiropas padome pozicionējusi sevi kā tiesībsargājošu organizāciju, taču pie tam nav pieprasījusi mazākumtautību tiesību ievērošanu Latvijā, Igaunijā un Ukrainā.
Viņš atgādināja arī noteikumus, ar kādiem EP iestājās Latvija, Igaunija un Ukraina.
Ukrainai iestājoties organizācijā, ieteica ratificēt Eiropas nacionālo minoritāšu hartu un Konvenciju par nacionālo valodu aizsardzību. Taču Ukraina dokumentus nav ratificējusi.
"Latvijas un Igaunijas monitoringu izbeidza, pat neskatoties uz ierobežotajām saistībām (cilvēktiesību ievērošanas jomā). Skaidrs, ka nepilsoņu problēma netika atrisināta," atzīmēja politiķis.
"Igaunijas saistībās, kas iestājās organizācijā 90. gadu sākumā, šī tēma skarta garāmejot," teica Kosačovs. Līdzīga ir situācija ar nepilsoņiem Latvijā, viņš piebilda.
Ситуация в поселках Саханка и Зайцево Донецкой области - Sputnik Latvija, 1920, 26.02.2022
Viedoklis
Ukrainas varas iestāžu noziegumi pret civiliedzīvotājiem
EP ne reizi nav paudusi bažas arī par to, kā jūtas krievvalodīgie Ukrainas pilsoņi, norādīja politiķis.
"Tas ir kliedzošs dubultu standartu pielietojums," viņš konstatēja.
ANO speciālais ziņotājs minoritāšu jautājumos Fernands de Varenns pērnā gada nogalē paziņoja, ka Latvijā dzīvo aptuveni 200 tūkstoši personu bez pilsonības, bet Igaunijā – apmēram 80 tūkstoši cilvēku ar nenoteiktu pilsonību, kas ir "augstākā proporcija pasaulē".
Pērn Eiropas padome publicēja rezolūciju pēc Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību izpildes Latvijā monitoringa kārtējā posma.
Dokumentā atzīmēti daži pozitīvi aspekti (piemēram, daudzām kultūras iestādēm tīmekļa vietnēs pieejama informācija krievu valodā, nemainīgi augsti pieprasīta izglītība mazākumtautību valodās, labas latviešu valodas prasmes mazākumtautību vidū), tomēr rezolūcijas autori asi kritizēja Latvijas politiku šajā jomā.
Панорама Риги - Sputnik Latvija, 1920, 06.03.2022
Viedoklis
Vai Baltijā patiešām domā par krievvalodīgo tiesībām?
Iepriekš Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova atgādināja, ka arī ANO Ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību komitejas slēdzienā pieminēta nepieciešamība steidzami labot krievu valodas stāvokli Latvijā, tāpat kā Eiropas padomes Ministru komitejas rezolūcijā par EP Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību izpildi Latvijā.
Zaharova uzsvēra: Krievija regulāri atgādina Latvijai, kādas ir tās saistības saskaņā ar virkni starptautisko dokumentu. Cita starpā runa ir par Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijau no 1950. gada, kā arī EP Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību no 1995. gada.
Ziņu lente
0