Politika

Vācijas kanclers: NATO lēmums neuzņemt Ukrainu un Gruziju ir pareizs

© Sputnik / Алексей Агарышев / Pāriet pie fotobankasVācijas kanclers Olafs Šolcs paziņoja
Vācijas kanclers Olafs Šolcs paziņoja - Sputnik Latvija, 1920, 05.03.2022
Sekot līdzi rakstam
Yandex newsTelegram
Vācijas kanclers Olafs Šolcs paziņoja, ka jautājums par Ukrainas un Gruzijas iestāšanos patlaban nav iekļauts NATO alianses dienaskārtībā.
RĪGA, 5. marts — Sputnik. NATO lēmums noraidīt Ukrainas un Gruzijas iestāšanās lūgumus bija pareizs, šis jautājums nav bijis iekļauts Ziemeļatlantijas alianses dienas kārtībā, intervijā telekanālam ZDF pastāstīja Vācijas kanclers Olafs Šolcs, vēsta RIA Novosti.
"Tas bija pareizs lēmums, toreiz NATO bija ļoti ilgas pārrunas šajā jautājumā," atklāja politiķis.
Kanclers piezīmēja, ka šis jautājums arī patlaban netiek apspriests.
Tāpat Šolcs pauda pārliecību, ka Gruzijas, Moldovas un Ukrainas iestāšanās Eiropas Savienībā nav apspriežama pašlaik, pirms situācijas deeskalācijas Ukrainā.
Ziemeļatlantijas alianses valstis samitā Bukarestē 2008. gadā apstiprināja, ka Ukrainai un Gruzijai ir tiesības iestāties organizācijā, un atlika jautājumu uz nenoteiktu laiku. Pērnā gada jūnijā NATO līderi samitā Briselē atbalstīja abu valstu tiesības iestāties militārajā blokā. Tās norādīja, ka abām valstīm jāturpina reformas, tomēr nenosprauda termiņus, ko abu valstu vadība varētu ņemt vērā.
Флаг Евросоюза в главном здании Совета Европы в Страсбурге - Sputnik Latvija, 1920, 03.03.2022
Politika
Vai Ukrainai ir izredzes tūlīt pat iestāties ES?
2014. gada decembrī Ukraina atteicās no ārpusbloka statusa, pēc tam iekļāva Konstitūcijā valsts kursu pretī ES un NATO. Patlaban tai ir alianses partnera statuss ar paplašinātām iespējām, tomēr pieprasa pilnvērtīgu dalību.
Krievija kategoriski iebilst pret NATO tālāku paplašināšanos uz austrumiem. Tā ir galvenā prasība dokumentos par drošības garantijām, ko Maskava iesniegusi Vašingtonai un Briselei. Līdztekus Krievija pieprasa atteikšanos no armijas bāzu radīšanas pēcpadomju valstīs, trieciena bruņojuma dislokācijas pie Krievijas robežām un spēku atvilkšanas Austrumeiropā līdz 1997. gada pozīcijām.
Ķīnas karogs - Sputnik Latvija, 1920, 03.03.2022
Pasaulē
Ķīna ieteica ASV uzdot sev jautājumu, "kas to visu uzsācis" ar Ukrainu
21. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja dekrētus par LTR un DTR atzīšanu.
24. februārī agri no rīta Krievija sāka speciālo operāciju Ukrainas demilitarizācijai un denacifikācijai. Krievijas Aizsardzības ministrija uzsvēra, ka Bruņotie spēki apšauda tikai militārās infrastruktūras objektus un bruņotos spēkus.
Ziņu lente
0