https://sputniknewslv.com/20220305/vacijas-kanclers-nato-lemums-neuznemt-ukrainu-un-gruziju-ir-pareizs-20770544.html
Vācijas kanclers: NATO lēmums neuzņemt Ukrainu un Gruziju ir pareizs
Vācijas kanclers: NATO lēmums neuzņemt Ukrainu un Gruziju ir pareizs
Sputnik Latvija
Vācijas kanclers Olafs Šolcs paziņoja, ka jautājums par Ukrainas un Gruzijas iestāšanos patlaban nav iekļauts NATO alianses dienaskārtībā. 05.03.2022, Sputnik Latvija
2022-03-05T11:10+0200
2022-03-05T11:10+0200
2022-03-07T01:49+0200
politika
pasaule
ukraina
gruzija
olafs šolcs
nato
vācija
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/09/0a/18385102_0:0:3015:1696_1920x0_80_0_0_fa2cb677a58b46f8272f6f2deb157c1f.jpg
RĪGA, 5. marts — Sputnik. NATO lēmums noraidīt Ukrainas un Gruzijas iestāšanās lūgumus bija pareizs, šis jautājums nav bijis iekļauts Ziemeļatlantijas alianses dienas kārtībā, intervijā telekanālam ZDF pastāstīja Vācijas kanclers Olafs Šolcs, vēsta RIA Novosti.Kanclers piezīmēja, ka šis jautājums arī patlaban netiek apspriests.Tāpat Šolcs pauda pārliecību, ka Gruzijas, Moldovas un Ukrainas iestāšanās Eiropas Savienībā nav apspriežama pašlaik, pirms situācijas deeskalācijas Ukrainā.Ziemeļatlantijas alianses valstis samitā Bukarestē 2008. gadā apstiprināja, ka Ukrainai un Gruzijai ir tiesības iestāties organizācijā, un atlika jautājumu uz nenoteiktu laiku. Pērnā gada jūnijā NATO līderi samitā Briselē atbalstīja abu valstu tiesības iestāties militārajā blokā. Tās norādīja, ka abām valstīm jāturpina reformas, tomēr nenosprauda termiņus, ko abu valstu vadība varētu ņemt vērā.2014. gada decembrī Ukraina atteicās no ārpusbloka statusa, pēc tam iekļāva Konstitūcijā valsts kursu pretī ES un NATO. Patlaban tai ir alianses partnera statuss ar paplašinātām iespējām, tomēr pieprasa pilnvērtīgu dalību.Krievija kategoriski iebilst pret NATO tālāku paplašināšanos uz austrumiem. Tā ir galvenā prasība dokumentos par drošības garantijām, ko Maskava iesniegusi Vašingtonai un Briselei. Līdztekus Krievija pieprasa atteikšanos no armijas bāzu radīšanas pēcpadomju valstīs, trieciena bruņojuma dislokācijas pie Krievijas robežām un spēku atvilkšanas Austrumeiropā līdz 1997. gada pozīcijām.21. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja dekrētus par LTR un DTR atzīšanu.24. februārī agri no rīta Krievija sāka speciālo operāciju Ukrainas demilitarizācijai un denacifikācijai. Krievijas Aizsardzības ministrija uzsvēra, ka Bruņotie spēki apšauda tikai militārās infrastruktūras objektus un bruņotos spēkus.
https://sputniknewslv.com/20220303/vai-ukrainai-ir-izredzes-tulit-pat-iestaties-es--20734369.html
https://sputniknewslv.com/20220303/kina-ieteica-asv-uzdot-sev-jautajumu-kas-to-visu-uzsacis-ar-ukrainu-20712318.html
gruzija
vācija
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
2022
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
pasaule, ukraina, gruzija, olafs šolcs, nato, vācija
pasaule, ukraina, gruzija, olafs šolcs, nato, vācija
Vācijas kanclers: NATO lēmums neuzņemt Ukrainu un Gruziju ir pareizs
11:10 05.03.2022 (atjaunots: 01:49 07.03.2022) Vācijas kanclers Olafs Šolcs paziņoja, ka jautājums par Ukrainas un Gruzijas iestāšanos patlaban nav iekļauts NATO alianses dienaskārtībā.
RĪGA, 5. marts — Sputnik. NATO lēmums noraidīt Ukrainas un Gruzijas iestāšanās lūgumus bija pareizs, šis jautājums nav bijis iekļauts Ziemeļatlantijas alianses dienas kārtībā, intervijā telekanālam ZDF pastāstīja Vācijas kanclers Olafs Šolcs, vēsta
RIA Novosti.
"Tas bija pareizs lēmums, toreiz NATO bija ļoti ilgas pārrunas šajā jautājumā," atklāja politiķis. Kanclers piezīmēja, ka šis jautājums arī patlaban netiek apspriests.
Tāpat Šolcs pauda pārliecību, ka Gruzijas, Moldovas un Ukrainas iestāšanās Eiropas Savienībā nav apspriežama pašlaik, pirms situācijas deeskalācijas Ukrainā.
Ziemeļatlantijas alianses valstis samitā Bukarestē 2008. gadā apstiprināja, ka Ukrainai un Gruzijai ir tiesības iestāties organizācijā, un atlika jautājumu uz nenoteiktu laiku. Pērnā gada jūnijā NATO līderi samitā Briselē atbalstīja abu valstu tiesības iestāties militārajā blokā. Tās norādīja, ka abām valstīm jāturpina reformas, tomēr nenosprauda termiņus, ko abu valstu vadība varētu ņemt vērā.
2014. gada decembrī Ukraina atteicās no ārpusbloka statusa, pēc tam iekļāva Konstitūcijā valsts kursu pretī ES un NATO. Patlaban tai ir alianses partnera statuss ar paplašinātām iespējām, tomēr pieprasa pilnvērtīgu dalību.
Krievija kategoriski iebilst pret NATO tālāku paplašināšanos uz austrumiem. Tā ir galvenā prasība dokumentos par drošības garantijām, ko Maskava iesniegusi Vašingtonai un Briselei. Līdztekus Krievija pieprasa atteikšanos no armijas bāzu radīšanas pēcpadomju valstīs, trieciena bruņojuma dislokācijas pie Krievijas robežām un spēku atvilkšanas Austrumeiropā līdz 1997. gada pozīcijām.
21. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja dekrētus par LTR un DTR atzīšanu.
24. februārī agri no rīta Krievija sāka speciālo operāciju Ukrainas demilitarizācijai un denacifikācijai. Krievijas Aizsardzības ministrija uzsvēra, ka Bruņotie spēki apšauda tikai militārās infrastruktūras objektus un bruņotos spēkus.
