https://sputniknewslv.com/20220223/es-tiesa-atlavusi-sodit-poliju-un-ungariju-es-apsudz-par-finansialu-vardarbibu-20585367.html
ES tiesa atļāvusi sodīt Poliju un Ungāriju: ES apsūdz par finansiālu vardarbību
ES tiesa atļāvusi sodīt Poliju un Ungāriju: ES apsūdz par finansiālu vardarbību
Sputnik Latvija
Es tiesa noraidījusi Ungārijas un Polijas prasības pret mehānismu, kas līdzekļu atvēlēšanu no ES budžeta saista ar palīdzības saņēmēju likuma virsvaras... 23.02.2022, Sputnik Latvija
2022-02-23T16:31+0200
2022-02-23T16:31+0200
2022-02-23T16:31+0200
eiropas savienība
ungārija
polija
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/383/08/3830809_0:0:1401:788_1920x0_80_0_0_f8902022a383bd246ab0627fee71719f.jpg
RĪGA, 23. februāris – Sputnik. ES tiesas lēmums saskaņā ar Polijas un Ungārijas prasībām par finansējumu Eiropas Savienību no brīvības telpas pārvērš vardarbības telpā, paziņoja Polijas tieslietu ministrs, valsts ģenerālprokurors Zbigņevs Zebro, vēsta Sputnik Meedia.ES tiesa noraidījusi Ungārijas un Polijas prasības pret mehānismu, kas līdzekļu atvēlēšanu no ES budžeta saista ar palīdzības saņēmēju likuma virsvaras ievērošanu.Iepriekš Eiropas Parlaments nolēma iesūdzēt tiesā ES augstāko izpildvaras struktūru, jo tā atteikusies sodīt Poliju un Ungāriju, kas neatzīst ES tiesisko normu virsvaru pār nacionālajām normām. EP deputāti bija neapmierināti, jo EK neizmantoja likumu, kas ļauj iesaldēt finansējumu ES locekļiem, kas nevēlas ievērot Eiropas likumdošanas virsvaras principu.Runa ir par likumu, kas cita starpā paredz izmaksu apturēšanu no ES budžeta dalībvalstīm, kuru ieskatā nacionālās likuma normas ir augstākas nekā ES likumdošana. Par tādām valstīm EP uzskata Poliju un Ungāriju. EK paziņoja, ka nepielietos šo likumu, ja tiesa neapstiprinās tā atbilstību savienības līgumiem – to paredzēja ES, Polijas un Ungārijas vienošanās 2020. gada decembrī.Varšava un Budapešta apstrīdēja likumu Eiropas tiesā 2021. gada martā.Polija sūdzējās par to, ka mehānisms, kas saista ES fondu līdzekļu piešķiršanu ar likuma virsvaras ievērošanas principu, neatbilst ES bāzes likumiem. Polija ir pārliecināta, ka tamlīdzīgi lēmumi nav paredzēti līgumos, - tā ir iejaukšanās dalībvalstu kompetencē un pārkāpj ES tiesības, turklāt līdzekļu piešķiršanai no ES budžeta jābūt atkarīgai tikai no objektīvu un konkrētu noteikumu izpildes, ko nepārprotami paredz likuma nostādnes.Polijas šaubas atbalstīja Ungārija, kas savu sūdzību iesniedza vienlaikus ar Poliju.ES dalībvalstu līderi samitā Briselē 2020. gada decembrī saskaņoja ES ilggadējo finansiālo plānu un ekonomikas atjaunošanas fondu, ko līdz šim bloķēja Polija un Ungārija. Šo valstu pretenzijas skāra citu valstu nodomu saistīt naudas piešķiršanu no ES budžeta ar likuma virsvaras jautājumiem atsevišķās valstīs. 2020. gada jūlijā, pēc viena no ilgākajiem samitiem vēsturē ES līderi vienojās par pakotni 750 miljardu eiro apmērā Eiropas atjaunošanas finansēšanai, kuras ekonomika smagi cietusi pandēmijas dēļ.Ārkārtējās palīdzības pakotne saistīta ar ES ilggadējo finanšu plānu 1,08 triljonu eiro apmērā un paredz iespēju piešķirt kredītus ar atvieglojumiem un subsīdijas savienības valstīm."Noteikumu mehānisma" ieviešanu pieprasīja Rietumu un Ziemeļeiropas valstis, lai garantētu, ka ES finanšu saņēmēji pieturēsies pie ES vērtībām un normām, kā arī ar mērķi panākt, lai ES būtu mehānisms tādas finansēšanas pārtraukšanai. "Noteikumu" mehānisms tiek ieviests ilggadēju domstarpību fonā, kas valda ES, pārsvarā – Polijas un Ungārijas valdību pasākumu dēļ, ko Rietumeiropa kritizē par politikas neatbilstību likuma virsvaras principiem.
https://sputniknewslv.com/20201003/Polija-Ungarija-iemacis-Eiropas-Savienibai-demokratiju-un-sagraus-to-14458294.html
https://sputniknewslv.com/20210908/gar-degunu-eiropas-savieniba-nevelas-dot-naudu-polijai-un-ungarijai-18340596.html
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
2022
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
eiropas savienība, ungārija, polija
eiropas savienība, ungārija, polija
ES tiesa atļāvusi sodīt Poliju un Ungāriju: ES apsūdz par finansiālu vardarbību
Es tiesa noraidījusi Ungārijas un Polijas prasības pret mehānismu, kas līdzekļu atvēlēšanu no ES budžeta saista ar palīdzības saņēmēju likuma virsvaras ievērošanu. Varšava pārmet ES finansiālu vardarbību ar mērķi ierobežot valstu suverenitāti.
RĪGA, 23. februāris – Sputnik. ES tiesas lēmums saskaņā ar Polijas un Ungārijas prasībām par finansējumu Eiropas Savienību no brīvības telpas pārvērš vardarbības telpā, paziņoja Polijas tieslietu ministrs, valsts ģenerālprokurors Zbigņevs Zebro, vēsta
Sputnik Meedia.
"Mēs redzam vēsturisku momentu – Eiropas Savienība pāriet no brīvības telpas uz telpu, kurā būs atļauta nelikumīga vardarbība, lai atņemtu brīvību ES dalībvalstīm vai ierobežot to suverenitāti," Zebro teikto citēja
RIA Novosti.
ES tiesa noraidījusi Ungārijas un Polijas prasības pret mehānismu, kas līdzekļu atvēlēšanu no ES budžeta saista ar palīdzības saņēmēju likuma virsvaras ievērošanu.
Iepriekš Eiropas Parlaments nolēma iesūdzēt tiesā ES augstāko izpildvaras struktūru, jo tā atteikusies sodīt Poliju un Ungāriju, kas neatzīst ES tiesisko normu virsvaru pār nacionālajām normām. EP deputāti bija neapmierināti, jo EK neizmantoja likumu, kas ļauj iesaldēt finansējumu ES locekļiem, kas nevēlas ievērot Eiropas likumdošanas virsvaras principu.
Runa ir par likumu, kas cita starpā paredz izmaksu apturēšanu no ES budžeta dalībvalstīm, kuru ieskatā nacionālās likuma normas ir augstākas nekā ES likumdošana. Par tādām valstīm EP uzskata Poliju un Ungāriju. EK paziņoja, ka nepielietos šo likumu, ja tiesa neapstiprinās tā atbilstību savienības līgumiem – to paredzēja ES, Polijas un Ungārijas vienošanās 2020. gada decembrī.
Varšava un Budapešta apstrīdēja likumu Eiropas tiesā 2021. gada martā.
Polija sūdzējās par to, ka mehānisms, kas saista ES fondu līdzekļu piešķiršanu ar likuma virsvaras ievērošanas principu, neatbilst ES bāzes likumiem. Polija ir pārliecināta, ka tamlīdzīgi lēmumi nav paredzēti līgumos, - tā ir iejaukšanās dalībvalstu kompetencē un pārkāpj ES tiesības, turklāt līdzekļu piešķiršanai no ES budžeta jābūt atkarīgai tikai no objektīvu un konkrētu noteikumu izpildes, ko nepārprotami paredz likuma nostādnes.
Polijas šaubas atbalstīja Ungārija, kas savu sūdzību iesniedza vienlaikus ar Poliju.
ES dalībvalstu līderi samitā Briselē 2020. gada decembrī saskaņoja ES ilggadējo finansiālo plānu un ekonomikas atjaunošanas fondu, ko līdz šim bloķēja Polija un Ungārija. Šo valstu pretenzijas skāra citu valstu nodomu saistīt naudas piešķiršanu no ES budžeta ar likuma virsvaras jautājumiem atsevišķās valstīs. 2020. gada jūlijā, pēc viena no ilgākajiem samitiem vēsturē ES līderi vienojās par pakotni 750 miljardu eiro apmērā Eiropas atjaunošanas finansēšanai, kuras ekonomika smagi cietusi pandēmijas dēļ.
Ārkārtējās palīdzības pakotne saistīta ar ES ilggadējo finanšu plānu 1,08 triljonu eiro apmērā un paredz iespēju piešķirt kredītus ar atvieglojumiem un subsīdijas savienības valstīm.
"Noteikumu mehānisma" ieviešanu pieprasīja Rietumu un Ziemeļeiropas valstis, lai garantētu, ka ES finanšu saņēmēji pieturēsies pie ES vērtībām un normām, kā arī ar mērķi panākt, lai ES būtu mehānisms tādas finansēšanas pārtraukšanai. "Noteikumu" mehānisms tiek ieviests ilggadēju domstarpību fonā, kas valda ES, pārsvarā – Polijas un Ungārijas valdību pasākumu dēļ, ko Rietumeiropa kritizē par politikas neatbilstību likuma virsvaras principiem.
