Viedoklis

Viss notiks pēc plāna. Putins un Šolcs pastrīdējās par karu

© Sputnik / Сергей Гунеев / Pāriet pie fotobankasKrievijas prezidenta Vladimira Putina un Vācijas kanclera Olafa Šoļca tikšanās
Krievijas prezidenta Vladimira Putina un Vācijas kanclera Olafa Šoļca tikšanās  - Sputnik Latvija, 1920, 17.02.2022
Sekot līdzi rakstam
Yandex newsTelegram
Ap Ukrainu izcēlies starptautiskas panikas sprādziens. Krievijas "iebrukums" bija ieplānots 16. februārī. Kijevu pameta diplomāti, miljardieri, deputāti.
Prezidents Vladimirs Zeļenskis ieteica viņiem atgriezties, "citādi valsts būs spiesta izdarīt secinājumus". Kremlī visas šīs ziņas uztvēra ar humoru, taču "nav iespējams ar sapratni uztvert tādu maniakālu informatīvo neprātu". Šajā fonā Maskavā ieradās Vācijas kanclers Olafs Šolcs. Pirmajā preses konferencē ar Vladimiru Putinu viņi runāja dažādās politiskajās valodās, portālā RIA Novosti pastāstīja Tatjana Mišina.

"Cik tādi uzbrukumi jau pagājuši?"

Kaislības auga augumā, tuvojoties Rietumu preses nospraustajam datumam. Sestdien Ukrainas debesīs pacēlās vesels čārteru un privāto reisu kāsis.
Vladimirs Zeļenskis pat uzrunāja aizmukušos Augstākās radas deputātus ar lūgumu atgriezties 24 stundu laikā. Ar oligarhiem klājas grūtāk. "Šajā jomā valsts nevar ietekmēt biznesu. Taču uzskatu, ka viņi jau parakstījuši spriedumu paši sev, viņiem jāatgriežas pie saviem uzņēmumiem. Viņi taču nav vienkārši cilvēki vai IT speciālisti," norādīja prezidents.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins - Sputnik Latvija, 1920, 16.02.2022
Viedoklis
Ģeopolitiskās mācības aizritējušas sekmīgi
Savukārt Vladimirs Putins pirmdien tikās ar ārlietu un aizsardzības ministriem. Sergejs Lavrovs pastāstīja par sarunām ar ASV un NATO drošības garantiju jautājumā, Sergejs Šoigu – par militārajām mācībām. Rietumu partneru atbildes Krieviju nav gandarījušas, taču ietver uzmanības vērtus ierosinājumus. Savukārt manevri Barenca, Melnajā un Baltijas jūrā, Rietumu, Austrumu un Centrālajā kara apgabalā drīz beigsies.
"Bruņotie spēki pamazām atgriežas pastāvīgās dislokācijas vietās. Varu droši teikt, ka Rietumi noteikti paziņos, ja vēl nav teikuši: "Redziet, kad mēs sākām spiedienu, kad Baidens sarāja, viņi uzreiz nobijās un mūsu prasības izpildīja!" Tā ir tukša runāšana," pēc tam ironizēja Lavrovs.
Rietumu mediji vēl nav atcēluši "iebrukumu", tikai datumus koriģē. CNN kavēšanos skaidroja ar laika apstākļiem: "Krievijas iebrukumu" varot aizkavēt atkusnis un mīksta zeme. Taču tas neapturēs tālās darbības artilēriju, aviāciju un raķetes – iegalvoja žurnālisti televīzijas sižetā.

Skarba vārdu apmaiņa

Vācijas kanclers, kurš pēdējās dienās apmeklēja gan Vašingtonu, gan Kijevu, ar Putinu sarunājās vairāk nekā trīs stundas. Abi augstu novērtēja pārrunas, pieminēja lietišķo atmosfēru un plašo jautājumu virkni. Šolcs atkārtoja, ka Rietumi ir norūpējušies par Krievijas spēku koncentrēšanos pie Ukrainas robežām, tomēr neuzskata, ka diplomātijas iespējas būtu izsmeltas: "Tagad jārunā par to, kā apņēmīgi un vīrišķīgi strādāt pie šīs krīzes miermīlīga risinājuma." Viņš nosauca par "labu zīmi" vairāku vienību atgriešanos pastāvīgās dislokācijas vietās. Karš Eiropā nav iedomājams, ir pārliecināts Vācijas kanclers. Taču Putins iebilda, atgādinot, kā NATO apšaudīja Dienvidslāviju. Šolcs iebilda – tur esot bijuši genocīda draudi, un Ziemeļatlantijas aliansei vajadzējis tam stāties pretī. Krievijas prezidents atgādināja, ka arī notiekošo Donbasā Maskava uzskata par genocīdu. Vārds "genocīds" esot pārāk skarbs, piezīmēja kanclers un piebilda, ka tas neesot pareizi.
Солдат ВСУ в окопах на позиции в Донецкой области - Sputnik Latvija, 1920, 22.01.2022
Viedoklis
ASV plāno karot ar Krieviju līdz pēdējam ukrainim
Donbasa tēma lidinājās gaisā. No rīta Valsts domes deputāti pēc reitinga balsojuma lēma nekavējoties vērsties pie prezidenta jautājumā par pašpasludināto Doņeckas un Luganskas tautas republiku atzīšanu. Šolca ieskatā, tamlīdzīgi notikumi būtu "politiska katastrofa", jo pārtrauks Minskas procesu.
Tomēr lielākā daļa Krievijas iedzīvotāju atbalsta Donbasa iedzīvotājus, un deputāti to jūt, norādīja Putins. Savukārt Parīzei un Berlīnei nāktos ietekmēt Kijevu, lai Ukraina pildītu saistības, ko uzņēmusies pirms septiņiem gadiem.
Apjautājās arī par Maskavas tālākajiem soļiem. "Saskaņā ar plānu. Ko tas ietvers? Reālo situāciju uz vietas. Kas var atbildēt, kā tā veidosies? Pagaidām neviens, tas atkarīgs ne tikai no mums," paskaidroja Krievijas prezidents.

Dalības vietā – jauni parādi

"Diezin vai Ukrainas iestāšanās NATO bija īstenojama kopš paša sākuma. Alianses acīs tas ir instruments Krievijas ietekmēšanai, mēģinājums ierobežot Maskavas darbu. Tāpat ir arī ar iestāšanos ES, - uzskata Sanktpēterburgas valsts universitātes profesore, politikas zinātņu doktore Nataļja Jerjomina. – Sadarboties var, iestāties – ne. Pie tam – kāpēc Ukraina vajadzīga šajās struktūrās. Kijeva tāpat dara visu nepieciešamo. Bet gaidas un cerības ir vadāmas."
Ukrainas karogs pie Rīgas domes ēkas - Sputnik Latvija, 1920, 15.02.2022
Viedoklis
Ja nu rīt sāksies karš?! Marasms aug augumā, bet tanki nebrauc
Pagaidām gan Vācijas kanclera nelielās turnejas galvenais rezultāts ir solījumi sniegt finansiālu atbalstu Kijevai. Berlīne vēl aizvien neplāno piegādās ieročus. ASV piedāvāja kredīta garantijas par miljardu dolāru, Kanāda – papildu aizdevumu 390 miljonu dolāru apmērā. Ņemot vērā ātrumu, kādā Ukrainu pamet investori spriedzes eskalācijas dēļ, nauda tur noteikti ir vairāk vajadzīga nekā ieroči.
Ziņu lente
0