https://sputniknewslv.com/20220217/savejos-nepametam-putins-paskaidroja-rietumiem-ka-risinat-donbasa-problemu-20491698.html
Savējos nepametam. Putins paskaidroja Rietumiem, kā risināt Donbasa problēmu
Savējos nepametam. Putins paskaidroja Rietumiem, kā risināt Donbasa problēmu
Sputnik Latvija
Kremlim vēl nāksies septiņas reizes pārdomāt, tomēr Krievija nekādos apstākļos nepametīs pilsoņus Luganskā un Doņeckā un nevienam neļaus vaļu. 17.02.2022, Sputnik Latvija
2022-02-17T18:41+0200
2022-02-17T18:41+0200
2022-02-17T18:41+0200
viedoklis
vladimirs putins
donbass
krievijas valsts dome
ukraina
olafs šolcs
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/03/05/15279671_0:96:3010:1789_1920x0_80_0_0_da66b9990ee1457580b057c70733f34d.jpg
Laikā, kad Krievijas bruņoto spēku vienības devās uz pastāvīgās dislokācijas vietām un Valsts dome vērsās pie Vladimira Putina ar lūgumu atzīt Luganskas un Doņeckas tautas republiku neatkarību, Donbasā otrdien sākās apšaude no Ukrainas puses, atzīmēja radio Sputnik autore Olga Gavrilova.No snaipera lodes gāja bojā pašpasludinātās Luganskas tautas republikas Tautas milicijas zemessargs. Par incidentu informēja Uguns pārtraukšanas režīma kontroles un koordinācijas kopīgais centrs. LTR karavīri atklāja atbildes uguni pa Ukrainas kaujinieku pozīcijām civilo iedzīvotāju aizsardzībai. Atzīmēts, ka Ukraina sāka apšaudi pēc 18 klusuma dienām pie saskarsmes līnijas.Iepriekš Valsts dome aicināja Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu atzīt Doņecku un Lugansku kā patstāvīgas, suverēnas un neatkarīgas valstis. Argumentus par labu šim lēmumam savā kanālā Telegram minēja Valsts domes spīkers Vjačeslavs Volodins. Viņš atzīmēja, ka "Kijeva nepilda Minskas protokolus, bet mūsu pilsoņiem un tautiešiem Donbasā vajadzīga palīdzība un atbalsts".Valsts domes ierosinājumu komentēja arī Vladimirs Putins. Preses konferencē pēc sarunas ar Vācijas kancleru Olafu Šolcu prezidents atzīmēja: "Valsts domes aicinājums atzīt pašpasludinātās LTR un DTR liecina, ka deputāti smalki jūt sabiedrisko viedokli." Pēc Putina vārdiem, ir acīmredzams, ka Krievijā "lielākā daļa cilvēku jūt līdzi Donbasa iedzīvotājiem, atbalsta viņus un cer, ka situācija tur mainīsies pašos pamatos uz labo pusi".Prezidents piebilda, ka, pieņemot lēmumu, viņš ņems vērā, ka "mums jādara viss iespējamais, lai atrisinātu Donbasa problēmas. Taču tas jāpaveic, kā teica federālā kanclera kungs, vispirms vadoties no Minskas protokolu izpildes, kuras iespējas nav īstenotas līdz galam".Kā zināms, Minskas protokoli neparedz zemessargu kontrolēto teritoriju neatkarību, to pamatā ir Ukrainas teritoriālās vienotības princips. Uz to norādīja Olafs Šolcs, kurš nosauca par Minskas protokolu pārkāpumu Krievijas iespējamo lēmumu atzīt LTR un DTR. Vācijas kanclers atzīmēja, ka "tādos apstākļos tas nozīmēs, ka process pārtrūks, un tā būs politiska katastrofa".Vārdu sakot, ekspertu ieskatā, Kremlim vēl nāksies septiņas reizes nomērīt. Ukrainas partijas "Eiropas solidaritāte" frakcija jau paziņoja, ka Ukraina saņem tiesības atteikties no Minskas protokolu izpildes, ja Maskava atzīs pašpasludinātās republikas.Kā zināms, par īstu klupšanas akmeni Minskas protokolos kļuvis LTR un DTR īpašais statuss, kas iekļauts dokumenta tekstā. Bez šī punkta izpildes nav iespējams iet uz priekšu Donbasa problēmas risināšanā. Kijeva noraida pat ideju par tāda statusa piešķiršanu pašpasludinātajām republikām.Taču šajā jautājumā it kā vērojams progress. Olafs Šolcs pavēstīja, ka Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis apsolījis tuvākajā laikā apspriest likumprojektu par Donbasa īpašo statusu.Atliek tikai nivelēt anglosakšu pūles izpūst plašumā kara propaganda un rast iespējas pārliecināt Vāciju un Franciju – tām jāietekmē Kijevu, lai tā negrozāmi pildītu Minskas protokolus.
https://sputniknewslv.com/20220216/krievijas-valsts-dome-pienemusi-aicinajumu-prezidentam-atzit-donbasa-republikas-20473746.html
https://sputniknewslv.com/20220216/vladimirs-putins-parrunas-ar-solcu-aizriteja-lietiska-atmosfera-20473607.html
donbass
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
2022
Olga Gavrilova
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/306/13/3061325_232:49:503:320_100x100_80_0_0_89b53944f3c9cd807eb083bc46bf3941.jpg
Olga Gavrilova
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/306/13/3061325_232:49:503:320_100x100_80_0_0_89b53944f3c9cd807eb083bc46bf3941.jpg
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Olga Gavrilova
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/306/13/3061325_232:49:503:320_100x100_80_0_0_89b53944f3c9cd807eb083bc46bf3941.jpg
vladimirs putins, donbass, krievijas valsts dome, ukraina, olafs šolcs
vladimirs putins, donbass, krievijas valsts dome, ukraina, olafs šolcs
Savējos nepametam. Putins paskaidroja Rietumiem, kā risināt Donbasa problēmu
Kremlim vēl nāksies septiņas reizes pārdomāt, tomēr Krievija nekādos apstākļos nepametīs pilsoņus Luganskā un Doņeckā un nevienam neļaus vaļu.
Laikā, kad Krievijas bruņoto spēku vienības devās uz pastāvīgās dislokācijas vietām un Valsts dome vērsās pie Vladimira Putina ar lūgumu atzīt Luganskas un Doņeckas tautas republiku neatkarību, Donbasā otrdien sākās apšaude no Ukrainas puses, atzīmēja radio Sputnik autore Olga Gavrilova. No snaipera lodes gāja bojā pašpasludinātās Luganskas tautas republikas Tautas milicijas zemessargs. Par incidentu informēja Uguns pārtraukšanas režīma kontroles un koordinācijas kopīgais centrs. LTR karavīri atklāja atbildes uguni pa Ukrainas kaujinieku pozīcijām civilo iedzīvotāju aizsardzībai. Atzīmēts, ka Ukraina sāka apšaudi pēc 18 klusuma dienām pie saskarsmes līnijas.
Iepriekš
Valsts dome aicināja Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu atzīt Doņecku un Lugansku kā patstāvīgas, suverēnas un neatkarīgas valstis. Argumentus par labu šim lēmumam savā kanālā Telegram minēja Valsts domes spīkers Vjačeslavs Volodins. Viņš atzīmēja, ka "Kijeva nepilda Minskas protokolus, bet mūsu pilsoņiem un tautiešiem Donbasā vajadzīga palīdzība un atbalsts".
Valsts domes ierosinājumu komentēja arī Vladimirs Putins. Preses konferencē pēc sarunas ar Vācijas kancleru Olafu Šolcu prezidents atzīmēja: "Valsts domes aicinājums atzīt pašpasludinātās LTR un DTR liecina, ka deputāti smalki jūt sabiedrisko viedokli." Pēc Putina vārdiem, ir acīmredzams, ka Krievijā "lielākā daļa cilvēku jūt līdzi Donbasa iedzīvotājiem, atbalsta viņus un cer, ka situācija tur mainīsies pašos pamatos uz labo pusi".
Prezidents piebilda, ka, pieņemot lēmumu, viņš ņems vērā, ka "mums jādara viss iespējamais, lai atrisinātu Donbasa problēmas. Taču tas jāpaveic, kā teica federālā kanclera kungs, vispirms vadoties no Minskas protokolu izpildes, kuras iespējas nav īstenotas līdz galam".
Kā zināms, Minskas protokoli neparedz zemessargu kontrolēto teritoriju neatkarību, to pamatā ir Ukrainas teritoriālās vienotības princips. Uz to norādīja Olafs Šolcs, kurš nosauca par Minskas protokolu pārkāpumu Krievijas iespējamo lēmumu atzīt LTR un DTR. Vācijas kanclers atzīmēja, ka "tādos apstākļos tas nozīmēs, ka process pārtrūks, un tā būs politiska katastrofa".
Vārdu sakot, ekspertu ieskatā, Kremlim vēl nāksies septiņas reizes nomērīt. Ukrainas partijas "Eiropas solidaritāte" frakcija jau paziņoja, ka Ukraina saņem tiesības atteikties no Minskas protokolu izpildes, ja Maskava atzīs pašpasludinātās republikas.
Kā zināms, par īstu klupšanas akmeni Minskas protokolos kļuvis LTR un DTR īpašais statuss, kas iekļauts dokumenta tekstā. Bez šī punkta izpildes nav iespējams iet uz priekšu Donbasa problēmas risināšanā. Kijeva noraida pat ideju par tāda statusa piešķiršanu pašpasludinātajām republikām.
Taču šajā jautājumā it kā vērojams progress. Olafs Šolcs pavēstīja, ka Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis apsolījis tuvākajā laikā apspriest likumprojektu par Donbasa īpašo statusu.
Taču pat apstākļos, ja tas nenotiks, Krievija jebkurā gadījumā nepametīs LTR un DTR pilsoņus un nevienam vaļu nedos. Provokācijas un histērija par "iebrukuma" tēmu, domājams, vairs netiks cauri. Pēc pārrunām Maskavā, šķiet, Šolcs šim viedoklim piekrīt.
Atliek tikai nivelēt anglosakšu pūles izpūst plašumā kara propaganda un rast iespējas pārliecināt Vāciju un Franciju – tām jāietekmē Kijevu, lai tā negrozāmi pildītu Minskas protokolus.
