https://sputniknewslv.com/20220209/putins-liek-makronam-izveleties--20357531.html
Putins liek Makronam izvēlēties
Putins liek Makronam izvēlēties
Sputnik Latvija
"Vai gribat karot ar Krieviju?" – šo jautājumu Vladimirs Putins uzdeva visiem Rietumiem, ne tikai Francijas prezidentam vai franču prese vien. 09.02.2022, Sputnik Latvija
2022-02-09T15:19+0200
2022-02-09T15:19+0200
2022-02-10T21:43+0200
viedoklis
politika
vladimirs putins
makrons
krievija
nato
asv
ukraina
francija
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e6/02/08/20343800_0:195:3232:2013_1920x0_80_0_0_ce63939904c81b32b09bd6c750d1b242.jpg
Emanuels Makrons apmeklēja Maskavu "Krievijas gaidāmā iebrukuma" kampaņas trakuma augstākajā posmā. Tikai pats Francijas prezidents, protams, netic tam, ka krievu tanki teju teju dosies uz Kijevas pusi, portālā RIA Novosti stāsta Pjotrs Akopovs.Ne tāpēc, ka pēdējās dienās viņš jau trīs reizes sarunājies ar Putinu pa tālruni. Makronam vienkārši nav vajadzības pievienoties anglosakšu sarīkotajam cirkam. Toties viņam nav iebildumu izsist kaut kādu labumu no pašreizējās situācijas – gan Francijai, gan sev personīgi. Pēc diviem mēnešiem būs prezidenta vēlēšanas, un sekmīga vizīte Maskavā, kā arī centieni novērst "karu Eiropā" palīdzēs Makronam paildzināt prezidenta pilnvaras.Tāpēc pašā sarunas sākumā Kremlī, pareizāk sakot, presei atklātajā daļā viesis izmantoja vārdu "karš"."Šīsdienas saruna var iezīmēt mūsu tālāko ceļu – deeskalāciju. Mums ir zināmi apstākļi, militāri politiskā situācija, mums ir zināms Ukrainas jautājums (..) un svarīgi kolektīvās drošības jautājumi. (..) Mēs varam kolektīvi sākt darbu pie praktiskās atbildes Krievijai, visai Eiropai. Lietderīgu, praktisku atbildi, kas palīdzēs izvairīties no kara, protams, būvēt stabilitāti, atklātību un uzticību visiem."Makrons ļoti labi saprot, ka nekādu kara draudu nav: ne velti jau pirms vizītes Maskavā viņš paziņoja, ka, "pateicoties intensīvam dialogam ar Krieviju un tagadējai vizītei Maskavā, mums, domājams, izdosies novērst "krievu iebrukumu". Bet pēc tam mēs apspriedīsim deeskalācijas noteikumus, viņš piebilda, jo "patlaban Krievijas ģeopolitiskais mērķis noteikti nav Ukraina, bet gan noteikumi līdzāspastāvēšanai ar NATO un ES".Maskavā Francijas prezidents tik atklātus vārdus vairs publiski neteica, tikai preses konferencē pastāvīgi uzsvēra, ka ir svarīgi vienoties par kopēju drošību, izstrādāt jaunus mehānismus stabilitātes nodrošināšanai, pat konstatēja, ka Eiropa nevar justies droši, ja Krievija tā nejūtas. Šī doma viņam (tāpat kā jebkuram objektīvi noskaņotam eiropietim) nav nekāda jaunā: Makrons jau vairākkārt norādījis, ka nav iespējams būvēt Eiropas drošības sistēmu bez Krievijas, kur nu vēl pret Krieviju. Parīze vēlas celt apvienotās Eiropas statusu, kurā tai būs viena no galvenajām lomām. Šiem nolūkiem vajadzīga ES stratēģiskā autonomija, ko pastāvīgi atgādina Francijas prezidents. Autonomija vienoto, pēc savas būtības atlantisko Rietumu ietvaros. Tikai tagad autonomija nav, un tās perspektīvas top miglainas. Gluži pretēji, Rietumu un Krievijas attiecību saasināšanās kaitē Eiropas ambīcijām: strīds taču turpinās starp anglosakšiem un krieviem, bet kur te ir Eiropas vieta?Nē, Maskava neignorē eiropiešus, vienkārši tā netic viņu patstāvībai. Viens no Putina ierosināto Krievijas drošības garantiju mērķiem bija Eiropas apziņas, sava nozīmīguma izjūtas atmodināšana. Neizdevās? Nu, kā to lai ņem – NATO (tāpat kā ASV) atbildē nevarēja būt nekādas vēlmes ņemt vērā Krievijas prasības. Ne velti Putins teica, ka "mūsu centrālās bažas diemžēl tika ignorētas", tomēr Francijai, lai arī tā ir NATO dalībvalsts, ir paneiropeiskas ambīcijas un pašai savi priekšstati par ģeopolitiku un drošību. Tāpēc Putins uztvēra un pat pārtvēra tēmu par "karu Eiropā" – preses konferencē:"Vai vēlaties, lai Francija karotu ar Krieviju? Bet tā notiks! Vai jūs saprotat: ja Ukraina būs NATO un mēģinās kara ceļā atgūt Krimu, Eiropas valstis būs automātiski ievilktas militārā konfliktā ar Krieviju? (..) Uzvarētāju nebūs. Un jūs būsiet pret savu gribu ierauti šajā konfliktā. Jūs ne aci nepaspēsiet pamirkšķināt, kad jau pildīsiet Romas līguma 5. punktu."Viss ir ļoti konkrēti: atbalstot anglosakšu nevēlēšanos garantēt Ukrainas neiestāšanos NATO, jūs atstājat atvērtu kara iespēju ar Krieviju. Vai jums tas ir vajadzīgs? Francūžiem, vāciešiem, itāļiem, arī visiem pārējiem eiropiešiem – noteikti ne. Turklāt daudzi eiropieši ļoti labi saprot, ka Ukrainas kārts tiek izspēlēta ne tikai pret Krieviju, bet arī pret pašu Eiropu. Nav jābūt ģeniālam stratēģim, lai saprastu, kas un kā kārtējo reizi sarīda Eiropas valstis un Krieviju. Un kāpēc tā notiek.Maskava pieprasa, lai Rietumi atkāptos no Ukrainas, atteiktos pat no tās atlantizācijas plāniem, jo neļaus radīt pastāvīgu draudu perēkli savas vēsturiskās teritorijas daļā. Nevienam nav zināms, cik ilgi vēl pastāvēs vienotie Rietumi, cik ilgi anglosakši spēs noteikt to politiku un mērķus. Iespējams, tuvākos pāris gadu desmitus Rietumiem pietrūks pašnoteikšanās gribasspēka. Taču, iespējams, Francijas un Vācijas Eiropa jau vidēja termiņa perspektīvā patiešām nostāsies uz stratēģiskās autonomijas, bet vēlāk – arī uz reālas patstāvības ceļa.Un to nav iespējams panākt konfliktā ar Krieviju, jo to izmanto Vecās Pasaules ģeopolitiskās pakļautības saglabāšanai.Bet Krievija nepieļaus, lai tās nacionālās intereses un vitāli svarīgie mērķi būtu atkarīgi no eiropiešu svārstības un šaubām – Ukrainas jautājums ir jāatrisina tuvākajā perspektīvā, viennozīmīgi atsakoties pat no iesējas uzņemt Ukrainu NATO. Eiropa vēlas parūpēties par savu drošību? Tas ir ļoti vienkārši – nevajag kaitēt Krievijas drošībai. It īpaši nevajag spēlē izmantot īslaicīgo plaisu krievu tautā. Un nepavisam nevajag piebalsot svešai spēlei.Putins vēlējās pamodināt Eiropā pat ne cieņu pret Krievijas interesēm (par to Emanuels Makrons runā pastāvīgi), bet gan atbildības sajūtu par savu nākotni. Tuvākajā laikā kļūs skaidrs, vai tas ir izdevies.
https://sputniknewslv.com/20220207/vai-attaisnosies-makrona-ceribas-uz-viziti-maskava-20329861.html
https://sputniknewslv.com/20220202/eiropas-nolaupisana-amerikani-apzog-savus-sabiedrotos-20248342.html
https://sputniknewslv.com/20220206/asv-uzputis-kara-liesmas-ar-svesam-rokam-politologs-par-eiropas-drumo-nakotni-20313350.html
https://sputniknewslv.com/20220120/makrons-pazinoja-ka-eiropa-veletos-iesaistities-drosibas-dialoga-ar-krieviju--20081137.html
francija
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
2022
Pjotrs Akopovs
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/07/10/17612666_0:0:150:150_100x100_80_0_0_9c036ec8f9af2ae69d1702a6a79d7510.jpg
Pjotrs Akopovs
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/07/10/17612666_0:0:150:150_100x100_80_0_0_9c036ec8f9af2ae69d1702a6a79d7510.jpg
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Pjotrs Akopovs
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/07/10/17612666_0:0:150:150_100x100_80_0_0_9c036ec8f9af2ae69d1702a6a79d7510.jpg
politika, vladimirs putins, makrons, krievija, nato, asv, ukraina, francija
politika, vladimirs putins, makrons, krievija, nato, asv, ukraina, francija
Putins liek Makronam izvēlēties
15:19 09.02.2022 (atjaunots: 21:43 10.02.2022) "Vai gribat karot ar Krieviju?" – šo jautājumu Vladimirs Putins uzdeva visiem Rietumiem, ne tikai Francijas prezidentam vai franču prese vien.
Emanuels Makrons apmeklēja Maskavu "Krievijas gaidāmā iebrukuma" kampaņas trakuma augstākajā posmā. Tikai pats Francijas prezidents, protams, netic tam, ka krievu tanki teju teju dosies uz Kijevas pusi, portālā RIA Novosti stāsta Pjotrs Akopovs. Ne tāpēc, ka pēdējās dienās viņš jau trīs reizes sarunājies ar Putinu pa tālruni. Makronam vienkārši nav vajadzības pievienoties anglosakšu sarīkotajam cirkam. Toties viņam nav iebildumu izsist kaut kādu labumu no pašreizējās situācijas – gan Francijai, gan sev personīgi. Pēc diviem mēnešiem būs prezidenta vēlēšanas, un sekmīga vizīte Maskavā, kā arī centieni novērst "karu Eiropā" palīdzēs Makronam paildzināt prezidenta pilnvaras.
Tāpēc pašā sarunas sākumā Kremlī, pareizāk sakot, presei atklātajā daļā viesis izmantoja vārdu "karš".
"Šīsdienas saruna var iezīmēt mūsu tālāko ceļu – deeskalāciju. Mums ir zināmi apstākļi, militāri politiskā situācija, mums ir zināms Ukrainas jautājums (..) un svarīgi kolektīvās drošības jautājumi. (..) Mēs varam kolektīvi sākt darbu pie praktiskās atbildes Krievijai, visai Eiropai. Lietderīgu, praktisku atbildi, kas palīdzēs izvairīties no kara, protams, būvēt stabilitāti, atklātību un uzticību visiem."
Makrons ļoti labi saprot, ka nekādu kara draudu nav: ne velti jau pirms vizītes Maskavā viņš paziņoja, ka, "pateicoties intensīvam dialogam ar Krieviju un tagadējai vizītei Maskavā, mums, domājams, izdosies novērst "krievu iebrukumu". Bet pēc tam mēs apspriedīsim deeskalācijas noteikumus, viņš piebilda, jo "patlaban Krievijas ģeopolitiskais mērķis noteikti nav Ukraina, bet gan noteikumi līdzāspastāvēšanai ar NATO un ES".
Maskavā Francijas prezidents tik atklātus vārdus vairs publiski neteica, tikai preses konferencē pastāvīgi uzsvēra, ka ir svarīgi vienoties par kopēju drošību, izstrādāt jaunus mehānismus stabilitātes nodrošināšanai, pat konstatēja, ka Eiropa nevar justies droši, ja Krievija tā nejūtas. Šī doma viņam (tāpat kā jebkuram objektīvi noskaņotam eiropietim) nav nekāda jaunā: Makrons jau vairākkārt norādījis, ka nav iespējams būvēt Eiropas drošības sistēmu bez Krievijas, kur nu vēl pret Krieviju. Parīze vēlas celt apvienotās Eiropas statusu, kurā tai būs viena no galvenajām lomām. Šiem nolūkiem vajadzīga ES stratēģiskā autonomija, ko pastāvīgi atgādina Francijas prezidents. Autonomija vienoto, pēc savas būtības atlantisko Rietumu ietvaros. Tikai tagad autonomija nav, un tās perspektīvas top miglainas. Gluži pretēji, Rietumu un Krievijas attiecību saasināšanās kaitē Eiropas ambīcijām: strīds taču turpinās starp anglosakšiem un krieviem, bet kur te ir Eiropas vieta?
Nē, Maskava neignorē eiropiešus, vienkārši tā netic viņu patstāvībai. Viens no Putina ierosināto Krievijas drošības garantiju mērķiem bija Eiropas apziņas, sava nozīmīguma izjūtas atmodināšana. Neizdevās? Nu, kā to lai ņem – NATO (tāpat kā ASV) atbildē nevarēja būt nekādas vēlmes ņemt vērā Krievijas prasības. Ne velti Putins teica, ka "mūsu centrālās bažas diemžēl tika ignorētas", tomēr Francijai, lai arī tā ir NATO dalībvalsts, ir paneiropeiskas ambīcijas un pašai savi priekšstati par ģeopolitiku un drošību. Tāpēc Putins uztvēra un pat pārtvēra tēmu par "karu Eiropā" – preses konferencē:
"Vai vēlaties, lai Francija karotu ar Krieviju? Bet tā notiks! Vai jūs saprotat: ja Ukraina būs NATO un mēģinās kara ceļā atgūt Krimu, Eiropas valstis būs automātiski ievilktas militārā konfliktā ar Krieviju? (..) Uzvarētāju nebūs. Un jūs būsiet pret savu gribu ierauti šajā konfliktā. Jūs ne aci nepaspēsiet pamirkšķināt, kad jau pildīsiet Romas līguma 5. punktu."
Viss ir ļoti konkrēti: atbalstot anglosakšu nevēlēšanos garantēt Ukrainas neiestāšanos NATO, jūs atstājat atvērtu kara iespēju ar Krieviju. Vai jums tas ir vajadzīgs? Francūžiem, vāciešiem, itāļiem, arī visiem pārējiem eiropiešiem – noteikti ne. Turklāt daudzi eiropieši ļoti labi saprot, ka Ukrainas kārts tiek izspēlēta ne tikai pret Krieviju, bet arī pret pašu Eiropu. Nav jābūt ģeniālam stratēģim, lai saprastu, kas un kā kārtējo reizi sarīda Eiropas valstis un Krieviju. Un kāpēc tā notiek.
Maskava pieprasa, lai Rietumi atkāptos no Ukrainas, atteiktos pat no tās atlantizācijas plāniem, jo neļaus radīt pastāvīgu draudu perēkli savas vēsturiskās teritorijas daļā. Nevienam nav zināms, cik ilgi vēl pastāvēs vienotie Rietumi, cik ilgi anglosakši spēs noteikt to politiku un mērķus. Iespējams, tuvākos pāris gadu desmitus Rietumiem pietrūks pašnoteikšanās gribasspēka. Taču, iespējams, Francijas un Vācijas Eiropa jau vidēja termiņa perspektīvā patiešām nostāsies uz stratēģiskās autonomijas, bet vēlāk – arī uz reālas patstāvības ceļa.
Un to nav iespējams panākt konfliktā ar Krieviju, jo to izmanto Vecās Pasaules ģeopolitiskās pakļautības saglabāšanai.
Bet Krievija nepieļaus, lai tās nacionālās intereses un vitāli svarīgie mērķi būtu atkarīgi no eiropiešu svārstības un šaubām – Ukrainas jautājums ir jāatrisina tuvākajā perspektīvā, viennozīmīgi atsakoties pat no iesējas uzņemt Ukrainu NATO. Eiropa vēlas parūpēties par savu drošību? Tas ir ļoti vienkārši – nevajag kaitēt Krievijas drošībai. It īpaši nevajag spēlē izmantot īslaicīgo plaisu krievu tautā. Un nepavisam nevajag piebalsot svešai spēlei.
Putins vēlējās pamodināt Eiropā pat ne cieņu pret Krievijas interesēm (par to Emanuels Makrons runā pastāvīgi), bet gan atbildības sajūtu par savu nākotni. Tuvākajā laikā kļūs skaidrs, vai tas ir izdevies.
