https://sputniknewslv.com/20220204/lielas-politiskas-speles-pekina-olimpiades-atklasanas-pasakuma-viesi-20284909.html
Lielās politiskās spēles Pekinā: Olimpiādes atklāšanas pasākuma viesi
Lielās politiskās spēles Pekinā: Olimpiādes atklāšanas pasākuma viesi
Sputnik Latvija
Šodien Pekinā notiks ziemas Olimpisko spēļu atklāšanas svinīgā ceremonija. Tas ir notikums ne tikai sportā, bet arī politikā – Spēles jau sen ir svarīgākais... 04.02.2022, Sputnik Latvija
2022-02-04T08:58+0200
2022-02-04T08:58+0200
2022-02-04T19:59+0200
viedoklis
pasaule
ķīna
ģeopolitika
propaganda
olimpiskās spēles
sports
politiķi
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e6/01/1f/20228989_0:112:2048:1264_1920x0_80_0_0_b6d7bd03a3b3ee5fc4c10a4cca8a1966.jpg
Par ģeopolitiskās cīņas pilnvērtīgu instrumentu tās pataisīja 1980. gadā, kad Rietumi sarīkoja boikotu olimpiādei Maskavā, bet atbildei padomju sportisti ignorēja nākamās spēles – Losandželosā. Par Olimpisko spēļu pielietošanu ģeopolitiskajās intrigās stāsta Pjotrs Akopovs, RIA Novosti analītiķis.Šajā gadsimtā metode ir atgriezusies. Tiesa, tagad runa vairs nav par totālu boikotu, proti atteikšanās no dalības sacensībās, bet gan par diplomātisku. Tāpat kā agrāk, tamlīdzīgas metodes liek lietā Rietumi. Vispirms mēģināja boikotēt vasaras Olimpiskās spēles Pekinā 2008. gadā, pēc tam ziemas Spēles Sočos 2014. gadā. Arī tagadējo olimpiādi mēģināja sodīt diplomātiski – jau decembra sākumā ASV pieteica boikotu un aicināja visas pasaules valstis atbalstīt to. Iegansts nav nekāds jaunais – cilvēktiesību pārkāpumi Ķīnā, it īpaši "genocīds Siņdzjanā". Pie tam amerikāņu komanda ir pati lielākā, bet nekādu amatpersonu no ASV ceremonijā nebūs.Kas tad īsti atbrauks? Vai boikots vispār ir izdevies?Galvenais ārvalstu viesis būs Vladimirs Putins, turklāt Pekinā notiks pirmās pārrunas ar Sji Dziņpinu klātienē pēdējo divu gadu laikā. Ķīnas līderis visu šo laiku nepameta valsti, tomēr ārvalstu delegāciju vizīte ir svarīga arī tāpēc, ka jānodemonstrē visai pasaulei – amerikāņu boikots nedarbojas. Jā, ASV palīdz pandēmija, tās dēļ stingri ierobežotas vizītes un pārrunas augstākajā līmenī. Jo interesantāk paskatīties, kas ieradies Pekinā.Jāpiebilst, ka Pekinai jau pieder rekords augsti stāvošu amatpersonu skaita ziņā Olimpisko spēļu atklāšanā. 2008. gada 8. augustā Pekinas Nacionālajā stadionā sapulcējās gandrīz septiņi desmiti ārvalstu līderu. Stāsta, ka to bija 75, taču šis skaits ietver visas ārvalstu delegācijas, arī ministru vadītās. Pekinu apciemoja 66 prezidenti, premjerministri, karaļi un karalisko dzimtu pārstāvji (troņmantinieki un prinči), tagad būs 23. Trīskārt mazāk. Vai tas neliecina par amerikāņu boikota panākumiem? Nē, jo 2008. gada Pekina būtiski atšķiras no Pekinas 2022. gadā.Pirmkārt, Spēļu mērogs: vasaras spēlēs piedalījās 205 valstis, ziemas – 91. Patlaban tikpat kā nemaz nav pārstāvēta Āfrika, atbraukušas tikai 5 delegācijas, bet 2008. gada vasaras Spēlēs bija 40. Ja nav komandu, nav arī līderu. 2008. gadā Pekinu apmeklēja 11 Āfrikas valstu vadītāji, tagad – tikai viens. Nav arī Okeānijas: vasaras spēlēs to pārstāvēja pieci līderi, bet ziemas sporta veidi salās nav attīstīti.Otrkārt, kovids ar karantīnas ierobežojumiem nopietni ietekmē valstu vadītāju mobilitāti (tāpat kā izlases: piemēram, KTDR atteicās no dalības Spēlēs).Treškārt, protams, boikotam zināma loma bija. Tikai kāda? Starp citu, 2008. gadā arī bija boikota mēģinājumi, tikai to atbalstīja vien dažas valstis, piemēram, Austrija, Polija, Čehija un Igaunija. Tagad no visa šī saraksta tikai kaismīgie igauņu puiši palikuši sev uzticīgi (bet čehi tāpat jau pamanījušies sabojāt attiecības ar Ķīnu, koķetējot ar Taivānu). Savukārt poļi ne tikai nenostājās ASV pusē, - valsts delegāciju Spēlēs vada prezidents.ASV diplomātiskajam boikotam pievienojusies Lielbritānija, Kanāda, Austrālija un Jaunzēlande – visa anglosakšu pasaule. Eiropiešu vidū izcēlušies vienīgi Beļģija, Nīderlande, Dānija un Lietuva. Patiešām, ja anglosakšiem gribējās parādīt savu ģeopolitisko vientulību, tas ir izdevies izcili.Daži gan pūlas sēdēt uz diviem krēsliem uzreiz. Īpaši amizanti izskatās Francija. Prezidents Makrons norādīja, ka diplomātiskais boikots nav efektīvs, aicināja nepolitizēt spēles. Galu galā situācija bija miglā tīta – nesen prese ziņoja, ka Spēlēs būs ministre – sporta delegāte Roksana Marasinjana. Domājams, atklāšanas ceremonijā viņas nebūs, tomēr sportistus Olimpiādē viņa atbalstīs. Tātad Parīze nav pievienojusies boikotam, tomēr atturas no dalības ceremonijā.Arī citi Eiropā izmanto līdzīgu formulu (patiesībā Eiropa pūlas to ievērot visā ASV un ĶTR konfrontācijā) – ne mūsējiem, ne jūsējiem: boikotu neatbalstām, tomēr augstākā līmeņa delegācijas nesūtām. 2008. gadā ceremonijā Pekinā piedalījās 27 Eiropas valstu vadītāji (ieskaitot prinčus), tagad – tikai četri, ieskaitot Serbiju, kā arī Bosniju un Hercegovinu.No ES valstīm augstākajā līmenī pārstāvēta ne tikai Polija: ar olimpisko kustību (un citām pārnacionālajām kustībām) cieši saistītais Luksemburgas lielhercogs Anrī mierīgi ieradies Pekinā. Viņam, tāpat kā Monako kņazam Albēram II nav nekādas vajadzības piebalsot anglosakšiem.No Latīņamerikas ceremonijā būs Argentīnas un Ekvadoras prezidenti, taču visplašāk pārstāvēta Āzija. Šķiet, tas atspoguļo jauno pasaules ainu. Atklāšanas ceremonijā būs Pakistānas premjerministrs, Kambodžas karalis un Singapūras prezidents, Mongolijas premjerministrs un Taizemes princese (karalis nekad nepamet valsti), bet arī arābu pasaules nozīmīgāko valstu līderi: Ēģiptes prezidents, Kataras emīrs, Saūda Arābijas un AAE troņmantnieki.Anglosakšu sāktā Ķīnai naidīgā propaganda (ne velti tajā svarīga loma ir "uiguru genocīdam", tātad tas ir mēģinājums padarīt Pekinu par musulmaņu ienaidnieku) aizvien mazāk ietekmē islāma pasauli. Pusotru miljardu lielā cilvēces daļa, tāpat kā visa nerietumnieciskā pasaule uzmanīgi vēro Eirāzijas plašumus, Pekinu un Maskavu. Ne ar kādiem blokādes un izolācijas mēģinājumiem, ne ar Krievijai un Ķīnai naidīgu propagandu neizdosies apturēt pasaules vēstures objektīvo gaitu. Rietumi aiziet. Austrumi uzaust.
https://sputniknewslv.com/20211217/asv-devusas-macibu-maskavai-un-pekinai-19657746.html
https://sputniknewslv.com/20211112/krievijai-piedava-pasaules-karu-trijata-19171951.html
https://sputniknewslv.com/20210908/mes-nedrikstam-viniem-atlaut-rietumi-megina-piekrapt-krieviju-un-kinu-18339738.html
https://sputniknewslv.com/20220106/asv-pavel-cilvekiem-partraukt-darbu-19901266.html
https://sputniknewslv.com/20210416/Politologs-kapec-ASV-interese-uiguru-jautajums-Kina-15515496.html
ķīna
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
2022
Pjotrs Akopovs
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/07/10/17612666_0:0:150:150_100x100_80_0_0_9c036ec8f9af2ae69d1702a6a79d7510.jpg
Pjotrs Akopovs
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/07/10/17612666_0:0:150:150_100x100_80_0_0_9c036ec8f9af2ae69d1702a6a79d7510.jpg
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Pjotrs Akopovs
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/07/10/17612666_0:0:150:150_100x100_80_0_0_9c036ec8f9af2ae69d1702a6a79d7510.jpg
pasaule, ķīna, ģeopolitika, propaganda, olimpiskās spēles , sports, politiķi
pasaule, ķīna, ģeopolitika, propaganda, olimpiskās spēles , sports, politiķi
Lielās politiskās spēles Pekinā: Olimpiādes atklāšanas pasākuma viesi
08:58 04.02.2022 (atjaunots: 19:59 04.02.2022) Šodien Pekinā notiks ziemas Olimpisko spēļu atklāšanas svinīgā ceremonija. Tas ir notikums ne tikai sportā, bet arī politikā – Spēles jau sen ir svarīgākais starptautiskais pasākums.
Par ģeopolitiskās cīņas pilnvērtīgu instrumentu tās pataisīja 1980. gadā, kad Rietumi sarīkoja boikotu olimpiādei Maskavā, bet atbildei padomju sportisti ignorēja nākamās spēles – Losandželosā. Par Olimpisko spēļu pielietošanu ģeopolitiskajās intrigās stāsta Pjotrs Akopovs, RIA Novosti analītiķis. Šajā gadsimtā metode ir atgriezusies. Tiesa, tagad runa vairs nav par totālu boikotu, proti atteikšanās no dalības sacensībās, bet gan par diplomātisku. Tāpat kā agrāk, tamlīdzīgas metodes liek lietā Rietumi. Vispirms mēģināja boikotēt vasaras Olimpiskās spēles Pekinā 2008. gadā, pēc tam ziemas Spēles Sočos 2014. gadā. Arī tagadējo olimpiādi mēģināja sodīt diplomātiski – jau decembra sākumā ASV pieteica boikotu un aicināja visas pasaules valstis atbalstīt to. Iegansts nav nekāds jaunais – cilvēktiesību pārkāpumi Ķīnā, it īpaši "genocīds Siņdzjanā". Pie tam amerikāņu komanda ir pati lielākā, bet nekādu amatpersonu no ASV ceremonijā nebūs.
Kas tad īsti atbrauks? Vai boikots vispār ir izdevies?
Galvenais ārvalstu viesis būs Vladimirs Putins, turklāt Pekinā notiks pirmās pārrunas ar Sji Dziņpinu klātienē pēdējo divu gadu laikā. Ķīnas līderis visu šo laiku nepameta valsti, tomēr ārvalstu delegāciju vizīte ir svarīga arī tāpēc, ka jānodemonstrē visai pasaulei – amerikāņu boikots nedarbojas. Jā, ASV palīdz pandēmija, tās dēļ stingri ierobežotas vizītes un pārrunas augstākajā līmenī. Jo interesantāk paskatīties, kas ieradies Pekinā.
Jāpiebilst, ka Pekinai jau pieder rekords augsti stāvošu amatpersonu skaita ziņā Olimpisko spēļu atklāšanā. 2008. gada 8. augustā Pekinas Nacionālajā stadionā sapulcējās gandrīz septiņi desmiti ārvalstu līderu. Stāsta, ka to bija 75, taču šis skaits ietver visas ārvalstu delegācijas, arī ministru vadītās. Pekinu apciemoja 66 prezidenti, premjerministri, karaļi un karalisko dzimtu pārstāvji (troņmantinieki un prinči), tagad būs 23. Trīskārt mazāk. Vai tas neliecina par amerikāņu boikota panākumiem? Nē, jo 2008. gada Pekina būtiski atšķiras no Pekinas 2022. gadā.
Pirmkārt, Spēļu mērogs: vasaras spēlēs piedalījās 205 valstis, ziemas – 91. Patlaban tikpat kā nemaz nav pārstāvēta Āfrika, atbraukušas tikai 5 delegācijas, bet 2008. gada vasaras Spēlēs bija 40. Ja nav komandu, nav arī līderu. 2008. gadā Pekinu apmeklēja 11 Āfrikas valstu vadītāji, tagad – tikai viens. Nav arī Okeānijas: vasaras spēlēs to pārstāvēja pieci līderi, bet ziemas sporta veidi salās nav attīstīti.
Otrkārt, kovids ar karantīnas ierobežojumiem nopietni ietekmē valstu vadītāju mobilitāti (tāpat kā izlases: piemēram, KTDR atteicās no dalības Spēlēs).
Treškārt, protams, boikotam zināma loma bija. Tikai kāda? Starp citu, 2008. gadā arī bija boikota mēģinājumi, tikai to atbalstīja vien dažas valstis, piemēram, Austrija, Polija, Čehija un Igaunija. Tagad no visa šī saraksta tikai kaismīgie igauņu puiši palikuši sev uzticīgi (bet čehi tāpat jau pamanījušies sabojāt attiecības ar Ķīnu, koķetējot ar Taivānu). Savukārt poļi ne tikai nenostājās ASV pusē, - valsts delegāciju Spēlēs vada prezidents.
ASV diplomātiskajam boikotam pievienojusies Lielbritānija, Kanāda, Austrālija un Jaunzēlande – visa anglosakšu pasaule. Eiropiešu vidū izcēlušies vienīgi Beļģija, Nīderlande, Dānija un Lietuva. Patiešām, ja anglosakšiem gribējās parādīt savu ģeopolitisko vientulību, tas ir izdevies izcili.
Daži gan pūlas sēdēt uz diviem krēsliem uzreiz. Īpaši amizanti izskatās Francija. Prezidents Makrons norādīja, ka diplomātiskais boikots nav efektīvs, aicināja nepolitizēt spēles. Galu galā situācija bija miglā tīta – nesen prese ziņoja, ka Spēlēs būs ministre – sporta delegāte Roksana Marasinjana. Domājams, atklāšanas ceremonijā viņas nebūs, tomēr sportistus Olimpiādē viņa atbalstīs. Tātad Parīze nav pievienojusies boikotam, tomēr atturas no dalības ceremonijā.
Arī citi Eiropā izmanto līdzīgu formulu (patiesībā Eiropa pūlas to ievērot visā ASV un ĶTR konfrontācijā) – ne mūsējiem, ne jūsējiem: boikotu neatbalstām, tomēr augstākā līmeņa delegācijas nesūtām. 2008. gadā ceremonijā Pekinā piedalījās 27 Eiropas valstu vadītāji (ieskaitot prinčus), tagad – tikai četri, ieskaitot Serbiju, kā arī Bosniju un Hercegovinu.
No ES valstīm augstākajā līmenī pārstāvēta ne tikai Polija: ar olimpisko kustību (un citām pārnacionālajām kustībām) cieši saistītais Luksemburgas lielhercogs Anrī mierīgi ieradies Pekinā. Viņam, tāpat kā Monako kņazam Albēram II nav nekādas vajadzības piebalsot anglosakšiem.
No Latīņamerikas ceremonijā būs Argentīnas un Ekvadoras prezidenti, taču visplašāk pārstāvēta Āzija. Šķiet, tas atspoguļo jauno pasaules ainu. Atklāšanas ceremonijā būs Pakistānas premjerministrs, Kambodžas karalis un Singapūras prezidents, Mongolijas premjerministrs un Taizemes princese (karalis nekad nepamet valsti), bet arī arābu pasaules nozīmīgāko valstu līderi: Ēģiptes prezidents, Kataras emīrs, Saūda Arābijas un AAE troņmantnieki.
Anglosakšu sāktā Ķīnai naidīgā propaganda (ne velti tajā svarīga loma ir "uiguru genocīdam", tātad tas ir mēģinājums padarīt Pekinu par musulmaņu ienaidnieku) aizvien mazāk ietekmē islāma pasauli. Pusotru miljardu lielā cilvēces daļa, tāpat kā visa nerietumnieciskā pasaule uzmanīgi vēro Eirāzijas plašumus, Pekinu un Maskavu. Ne ar kādiem blokādes un izolācijas mēģinājumiem, ne ar Krievijai un Ķīnai naidīgu propagandu neizdosies apturēt pasaules vēstures objektīvo gaitu. Rietumi aiziet. Austrumi uzaust.
