Viedoklis

Eiropa nevar izlemt, kā sodīt Krieviju

© Sputnik / Владимир Сергеев / Pāriet pie fotobankasФлаги России, ЕС, Франции и герб Ниццы на набережной Ниццы
Флаги России, ЕС, Франции и герб Ниццы на набережной Ниццы - Sputnik Latvija, 1920, 26.01.2022
Sekot līdzi rakstam
Yandex newsTelegram
Eiropas Savienība gatavojas izteikt savu "fui" Krievijas ārpolitikai, taču tā, lai nesadusmotu nedz Maskavu, nedz Vašingtonu.
"Vienojušies par to, lai vienotos sodīt Krieviju" — tā īsumā var raksturot ES dalībvalstu ārpolitisko resoru vadītāju tikšanos, raksta Jeļena Karajeva RIA Novosti vietnē. Jo Briselei rēgojas, ka mūsu valstij "esot militāri plāni attiecībā uz Ukrainu".
Pirms sarunām tiek uzsvērts, ka diskusijai ir "neformāls raksturs", acīmredzot, lai izvairītos no atbildības par iespējamajām sekām. Starp citu, tās var būt ļoti nopietnas gan pašiem Eiropas politiķiem, gan apvienotās Eiropas iedzīvotājiem.
Ziemeļu jūras kara flotes karavīri - Sputnik Latvija, 1920, 19.01.2022
Viedoklis
Putins pieteicis karu Eiropai. Vēl nav par vēlu padoties
Taču par visu pēc kārtas.
Tikšanās tamlīdzīgā formātā organizēta jau otro reizi pēdējo desmit dienu laikā. Tās galvenais temats nemainās. ES vēlas sodīt (bez jebkādām pēdiņām un pārspīlējumiem) Krieviju par to, ka tā aicina izstrādāt jaunās drošības politikas aprises. Ņemot vērā gan savas intereses, gan eiropiešu intereses, kuri arī var dabūt pa mici, pat ja paši to pagaidām nesaprot.
Eiropas Savienība, neapmierināta ar to, ka Krievija (galvenā diplomāta Borela personā) lika tai pasēdēt uz taburetes gaitenī, kamēr divas dižvalstis apspriež sakrājušās problēmas, gatavojas izteikt Krievijas ārpolitikai savu "fui", taču tā, lai nesadusmotu nedz Maskavu, nedz Vašingtonu.
Jo sadusmojot Maskavu, nedod Dievs, var provocēt jaunu saspīlējuma vilni attiecībās, kas var novest pie energoresursu cenu kāpuma (paklausīgajiem Eiropas iedzīvotājiem, nu jau gataviem teju vai jebkam, tikai ne dzīves līmeņa lejupslīdei), bet aizkaitinot amerikāņu politiķus, visticamāk, varētu zaudēt bezierunu globālistu elites atbalstu.
Kā īsti Eiropas Savienība grasās izkļūt no pašas uzstādītajām lamatām, kurās turklāt pati sevi iedzinusi?
Рабочий визит президента РФ В. Путина во Францию - Sputnik Latvija, 1920, 20.01.2022
Pasaulē
Makrons paziņoja, ka Eiropa vēlētos iesaistīties drošības dialogā ar Krieviju
Ir skaidrs, ka visiem pieņemams risinājums patlaban vienkārši nepastāv. Tāpēc, kad ASV runā par ES "sankcijām" pret Krieviju, no Atlantijas okeāna viņā krastā skan kakofonija, nevis atbalss.
Trūcīgā Austrumeiropa, kas pieradusi dzīvot uz ES dāsno subsīdiju rēķina, mūsdienās tirgojot teju vienīgi rusofobiju, pieprasa "stingras sankcijas". Viņu politiķi tic, ka vecākie partneri — pat ne Brisele, bet Vašingtona — atlīdzinās viņiem visus hipotētiskos ekonomiskos zaudējumus, pat ar procentiem.
Rietumeiropa, un tās vārdā tagad uzstājas divas valstis — Vācija un Francija, vārdos atbalsta jaunākos koalīcijas partnerus, tomēr izsakās ievērojami atturīgāk.
Francijas prezidents un Vācijas kanclers izvairās no asiem vārdiem un intonācijām, jo vācu valdībai labi zināms, ka ziemas vidū valsts krātuvēs palikusi puse no nepieciešamajiem kurināmā krājumiem, bet Francijā degviela sen jau maksā vairāk nekā pusotru eiro litrā, un cenrāžu valsi piesardzīgi vēro Elizejas pilī.
Pagājuši gandrīz astoņi gadi, kopš noteiktas sankcijas pret Krieviju par to, ka Maskava pasargāja Krimas iedzīvotājus no asinsizliešanas un pauda politisku atbalstu krieviem Donbasā. Beidzot Eiropas Savienība, spriežot pēc visa, apjēdz, ka ierobežojumi, praktiski neietekmējot Krievijas ekonomikas struktūru un attīstību, kaitējuši Eiropas ekonomikai. Lai kā mēģinātu pierādīt pretējo sankciju izstrādātāji un pagarinātāji.
Солдат ВСУ в окопах на позиции в Донецкой области - Sputnik Latvija, 1920, 22.01.2022
Viedoklis
ASV plāno karot ar Krieviju līdz pēdējam ukrainim
Oficiālā statistika neļauj to interpretēt divējādi (pat ja neņem vērā pandēmiju). Rezultāts ir sekojošs: "pieaug dzīves izmaksas visā apvienotajā Eiropā, strauji ceļas inflācija (tam nav precedentu kopš eiro ieviešanas, proti, pēdējo divdesmit gadu laikā) un krasi palielinājušās energoresursu cenas.
Un vairs nav nozīmes tam, ka šajā laikā mainījusies Eiropas Komisijas vadība, Eiropas Parlamentā sēž pavisam citi deputāti – tagad jau saskatāms ekonomiskās darbības krituma vektors, par ko, starp citu, mēģināja brīdināt ES Krievijas politiķi 2014. gadā (tāda ir krievu atsaucība un vēlme parūpēties pat par tiem, kuri sevi uzskata par Krievijas ienaidniekiem!). Un tas jāņem vērā pat apstākļos, kad spēlēs pret Krieviju pūlas iesaistīt Vašingtona.
Histērija, kas pārņem politiķus Ukrainā un viņu atbalstītājus Eiropā, tiklīdz kaut mazliet sasvārstās ģenerālā rusofobijas līnija, patiesībā netieši apliecina: skarbā retorika attiecībās ar Krieviju vairs nav nekāds universālais instruments.
Kijevu, kas pārmaiņus bļaustās te par Berlīnes pozīciju, te – par Parīzes izteikumiem un spēlē krāpjas ar amerikāņu piemestajām kārtīm, vairs neuztver nopietni, lai kā tai gribētos izskatīties pārliecinoši starptautiskajās attiecībās.
Brīvības statuja Vašingtonā  - Sputnik Latvija, 1920, 25.01.2022
Viedoklis
CIP apmāca ukraiņu kareivjus nogalināt krievus. Tik un tā apsūdz Krieviju
Parīze un Berlīne pauž bažas, taču dod priekšroku piesardzīgām atrunām, - tās aptver, ka, sākoties Ukrainas provocētajai jezgai, tām būs jāuzņemas politiskā atbildība, turklāt jāmaksā par Vašingtonas ģeopolitiskajām ambīcijām.
Lielbritānijas negaidīto iejaukšanos Eiropas ģeopolitiskajā izkārtojumā (sensacionālais paziņojums par Maskavas plāniem aizstāt Zeļenski ar "Krievijai draudzīgu līderi") diez vai atbalstīs kontinentā.
Briti, kuriem neizdevās šķirties no Eiropas Savienības bez skandāliem un pretenzijām, šodien cenšas izspēlēt partnerību ar Ukrainu. Acīmredzot, viņiem piemirsies, ka Berlīne un Parīze, tāpat kā Roma un Vīne ģeogrāfiski un finansiāli Londonai ir tuvāk nekā Kijeva. Turklāt šis solis, protams, kaitina Apvienotās Karalistes premjerministra partnerus Eiropā.
Ilgajos gadu desmitos pēc Otrā pasaules kara tie, kam gribējās sarīkot asiņainu putru, rīkoja to patālāk no Eiropas – Āfrikā vai Āzijā. Tikai ar laiku kara un miera robežas tuvojās Eiropai, tuvojās arī aprobežotības vai alkatības dēļ izpūstā konflikta liesmu sekas.
ASV un Krievijas karogs - Sputnik Latvija, 1920, 04.01.2022
Viedoklis
Baltija jūtas piekrāpta: "Mums solīja, ka pārrunu ar Krieviju nebūs"
Neapgūta palika Dienvidslāvijas mācība, kad apvienotā Eiropa pirmo reizi saskārās gan ar bēgļiem, gan ar ieroču skaita palielināšanos kontinentā. Tagad daudzkārt pieaug konflikta varbūtība, it īpaši ņemot vērā letālo ieroču piegādes Kijevai un armijas instruktoru ierašanos. Bet Briseles ierēdņi negrib saskatīt draudus, izliekoties, ka ir gatavi uzlikt Krievijai sankcijas par "agresīvu uzvedību".
Pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu vidū jau bija līdzīga situācija, kad ekonomiskās sankcijas tika ieviestas pret PSRS, bet draudus radīja nacistiskā Vācija.
Spriežot pēc pašreizējiem notikumiem, tā laikmeta mācības diemžēl sen jau aizmirstas. Vajadzētu gan atsaukt atmiņā to, kas notiek, ja pieļauta kļūda, vērtējot patiesā, nevis izdomātā agresora nodomus.
Ziņu lente
0