Latvijā

Tirgotāji Rīgā pārdod telpas. Kāds tam sakars ar Krieviju? Raksta latviešu mediji

© Sputnik / Sergey MelkonovMaskavas iela Rīgā
Maskavas iela Rīgā - Sputnik Latvija, 1920, 25.01.2022
Sekot līdzi rakstam
Yandex newsTelegram
Komersanti gatavojas ātri sakrāmēt čemodānus un evakuēties no Latvijas? Negaidītus secinājumus par vairāku tirdzniecības tīklu lēmumu pārdot telpas izdarījis "Dienas Bizness" galvenais redaktors Romāns Meļņiks.
RĪGA, 25. janvāris — Sputnik. Izdevuma "Dienas Bizness" galvenais redaktors Romāns Meļņiks nonācis pie drosmīgiem, pat negaidītiem slēdzieniem jautājumā par to, kāpēc vairāki tirdzniecības tīkli (piemēram, somu "Stockmann) Latvijā pārdevuši savus tirdzniecības tīklus.

Drīz realitāte liks sevi manīt

Viņa ieskatā, līdztekus oficiāli izskanējušajiem iemesliem iespējami arī neoficiālie. Piemēram, "Rietumu pasaules attiecību saasināšanās ar Krieviju". Oficiāli tas tiek skaidrots ar nepieciešamību fokusēties uz pamatdarbību – tirdzniecību, nevis nodarboties arī ar nekustamo īpašumu apsaimniekošanu. Viens no izskanējušajiem iemesliem – naudas līdzekļu trūkums.
"Tas saprotams, - raksta Meļņiks. – Taču tikpat labi viens no apsvērumiem varētu būt saistīts ar pieļāvumu, ka var nākties, tā teikt, strauji sakravāt koferus un evakuēties.
Ticamība šādai iespējamībai ir visai liela, ņemot vērā tādus faktorus kā Rietumu pasaules attiecību saasināšanās ar Krieviju, Latvijā īpaši ilgstošie ierobežojumi biznesam saistībā ar centieniem ierobežot pandēmiju, iedzīvotāju pirktspējas kritums energoresursu cenu kāpuma un līdz ar to arī komunālo izdevumu sadārdzināšanās dēļ, dramatiski sliktie demogrāfijas rādītāji, biznesu ietekmējošu normatīvo aktu mainīgums u.tml."
Bīstami simptomi pagaidām nav īpaši manāmi, piemēram, samazinās maksātnespējas procesu skaits. Taču, atzīmēja Meļņiks, jāņem vērā, ka šajā laikā valstī bijuši noteikti maksātnespēju moratoriji, ierobežojot kreditoru tiesības iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumus. Dāsni dāvāti arī pabalsti tiem, kas pārstājuši darboties.
Kafejnīca Tokijas zoodārzā - Sputnik Latvija, 1920, 17.01.2022
Latvijā
Restorators: Latvijā paliks tikai VID, visi uzņēmēji aizbrauks
"Tātad, tēlaini runājot, pacients ir dzīvs, kamēr pieslēgts mākslīgajai elpināšanai. Cik ir tādu uzņēmumu, kas bez atbalsta vairs nespēj pastāvēt, redzēsim jau drīz vien pēc tam, kad pandēmija beigsies. Vēlēšanu tuvošanās politiķus aizvien vairāk motivē slavēt sevi kā veiksmīgus krīzes pārvaldītājus, lielīties ar ekonomikas izaugsmi, vidējās algas pieaugumu valstī pat ierobežojumu laikā, taču tās ir vien virspusējas putas,"raksta eksperts.
IKP pieaugumu, Meļņika ieskatā, lielā mērā ietekmējusi energoresursu un rūpniecības izejvielu sadārdzināšanās. Vidējās algas kāpumu rada no budžeta finansēto darbinieku atalgojuma palielināšanās, kā arī izmaiņas nodokļos.
"Īstā realitāte var atklāties jau pavisam drīz, kad aizvien vairāk būs tādu fizisko un juridisko personu, kas nespēj apmaksāt ikmēneša rēķinus, jo ienākumu palielināšanās, protams, netur līdzi energoresursu cenu un inflācijas pieauguma tempiem," viņš stāsta.
Vienlaikus, saskaņā ar CSP aptaujas datiem, pērnā gada beigās uzņēmēji bija noskaņoti pesimistiski. "Jā, ir politisko lozungu laiks, bet ir arī situācija, kad jāskatās dziļāk, kas ir zem tām tukšajām putām, ar ko šajā brīdī reāli varam rēķināties. Un ir ļoti pragmatiski jāplāno savas valsts nākotne," Melņiks konstatēja savas slejas noslēgumā.
Ziņu lente
0