https://sputniknewslv.com/20220122/krievijas-drosibas-iniciativa-paredz-nato-speku-izvesana-no-bulgarijas-un-rumanijas-20110634.html
Krievijas drošības iniciatīva paredz NATO spēku izvešanu no Bulgārijas un Rumānijas
Krievijas drošības iniciatīva paredz NATO spēku izvešanu no Bulgārijas un Rumānijas
Sputnik Latvija
Krievijas ĀM publicēja atbildes uz jautājumiem, uz ko ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs nepaspēja atbildēt preses konferences gaitā. Tās pārsvarā skar Krievijas... 22.01.2022, Sputnik Latvija
2022-01-22T09:04+0200
2022-01-22T09:04+0200
2022-01-23T23:12+0200
krievija
politika
asv
nato
ārlietu ministrija
drošība
starptautiskās attiecības
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/08/03/17836251_0:195:3071:1922_1920x0_80_0_0_85a153e28228546fea17055ee229fbf8.jpg
RĪGA, 22. janvāris — Sputnik. Krievijas ierosinājumi drošības garantiju jautājumā paredz NATO spēku izvešanu no Bulgārijas un Rumānijas, kas pievienojās militārajam blokam pēc 1997. gada, teikts Krievijas ĀM atbildē uz žurnālistu jautājumiem, kas tika saņemti Sergeja Lavrova preses konferencei.Krievijas ĀM uzsvēra, ka apzināti formulēja vienu no galvenajiem drošības iniciatīvu elementiem maksimāli skaidri, lai nepieļautu nekādas divējādas interpretācijas."Runa ir par ārvalstu spēku, tehnikas un bruņojuma izvešanu, kā arī citiem soļiem ar mērķi atgriezties pie 1997. gada konfigurācijas valstu teritorijā, kas nebija NATO locekļi minētajā laikā. Pie tādām pieder gan Bulgārija, gan Rumānija," paziņoja ĀM.Tāpat Krievijas ārlietu resors konstatēja NATO spiedienu pret Somiju un Zviedriju, kas patlaban nav alianses locekļi, taču NATO uzstājīgi aicina abas valstis iestāties. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs jau pēc ASV un Krievijas pārrunām Ženēvā paziņoja, ka Zviedrija un Somija lielā jomā atbilst NATO aizsardzības standartiem un var ātri pievienoties militārajam blokam, ja tiks pieņemts atbilstošs politiskais lēmums."NATO ģenerālsekretāra izteikumus par minēto valstu gatavību iestāties aliansē uzskatām par nekautrīgu ārēja spiediena mēģinājumu uz Somijas un Zviedrijas politiku, ar kurām mūs saista senas draudzīgas attiecības, un mēs augstu vērtējam viņu efektīgo ieguldījumu Eiropas drošības veidošanā ārpusbloka valstu statusā," teikts ĀM sniegtajā informācijā.Ministrija vēlreiz uzsvēra, ka sagaida rakstiskas atbildes uz saviem ierosinājumiem drošības jomā un izstrādās savus soļus atbilstoši to saturam."Sagaidām, ka ASV un NATO "uzliks uz papīra" savu atbildi Krievijas iniciatīvai. Ir pamats domāt, ka mūsu partneri aptvēruši nepieciešamību nevilkt garumā šo jautājumu. Jebkurā gadījumā paturam tiesības izstrādāt tālāku darbības algoritmu ar mērķi garantēt Krievijas drošības intereses atbilstoši ASV un NATO reakcijai uz mūsu ierosinājumiem," teikts komentārā.ĀM atzīmēja: ja Vašingtonas politika nemainīsies, Krievija stingri pretosies ASV ar mērķi apturēt naidīgās darbības."Vai nu mēs vienosimies par vairāk vai mazāk pozitīvu dienas kartību, kas ņem vērā arī Krievijas prioritātes, vai arī jau tāpat pārlieku augstais konfrontācijas līmenis augs vēl vairāk. Taču, ja ASV politika nemainīsies, mēs stingri rīkosimies Vašingtonas naidīgo darbību savaldīšanai," teikts komentārā.Aizvadītajā nedēļā notika virkne Krievijas un ASV pārrunu drošības jautājumos. 9.-10. janvārī Ženēvā Krievijas delegācija tikās ar ASV pārstāvjiem, 12. janvārī notika Krievijas un NATO padomes sēde Briselē, nākamajā dienā notika EDSO konsultācijas Vīnē, savukārt vakar Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs tikās ar ASV valsts sekretāru Entoniju Blinkenu.Diskusiju uzmanības centrā bija līgumu projekti ar ASV un NATO par drošības garantijām, ko Maskava publicēja pērnā gada beigās. Cita starpā dokumentā iekļauta prasība atteikties no NATO tālākas paplašināšanas uz austrumiem, no Ukrainas iekļaušanas militārajā blokā un veidot armijas bāzes pēcpadomju telpā.
https://sputniknewslv.com/20220119/krievija-nezile-kas-bus-ja-lavrovs-par-iespejamu-neveiksmi-dialoga-ar-asv-20067044.html
https://sputniknewslv.com/20220119/ekonomists-par-krievijas-un-nato-dialogu-un-jauno-pasaules-kartibu-20066943.html
https://sputniknewslv.com/20220118/dmitrijs-peskovs-krievija-vairs-nevar-samierinaties-ar-nato-iebrukumu-ukraina-20051473.html
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
2022
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
krievija, asv, nato, ārlietu ministrija, drošība, starptautiskās attiecības
krievija, asv, nato, ārlietu ministrija, drošība, starptautiskās attiecības
Krievijas drošības iniciatīva paredz NATO spēku izvešanu no Bulgārijas un Rumānijas
09:04 22.01.2022 (atjaunots: 23:12 23.01.2022) Krievijas ĀM publicēja atbildes uz jautājumiem, uz ko ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs nepaspēja atbildēt preses konferences gaitā. Tās pārsvarā skar Krievijas un ASV pārrunas drošības jautājumos.
RĪGA, 22. janvāris — Sputnik. Krievijas ierosinājumi drošības garantiju jautājumā paredz NATO spēku izvešanu no Bulgārijas un Rumānijas, kas pievienojās militārajam blokam pēc 1997. gada, teikts
Krievijas ĀM atbildē uz žurnālistu jautājumiem, kas tika saņemti Sergeja Lavrova preses konferencei.
Krievijas ĀM uzsvēra, ka apzināti formulēja vienu no galvenajiem drošības iniciatīvu elementiem maksimāli skaidri, lai nepieļautu nekādas divējādas interpretācijas.
"Runa ir par ārvalstu spēku, tehnikas un bruņojuma izvešanu, kā arī citiem soļiem ar mērķi atgriezties pie 1997. gada konfigurācijas valstu teritorijā, kas nebija NATO locekļi minētajā laikā. Pie tādām pieder gan Bulgārija, gan Rumānija," paziņoja ĀM.
Tāpat Krievijas ārlietu resors konstatēja NATO spiedienu pret Somiju un Zviedriju, kas patlaban nav alianses locekļi, taču NATO uzstājīgi aicina abas valstis iestāties. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs jau pēc ASV un Krievijas pārrunām Ženēvā paziņoja, ka Zviedrija un Somija lielā jomā atbilst NATO aizsardzības standartiem un var ātri pievienoties militārajam blokam, ja tiks pieņemts atbilstošs politiskais lēmums.
"NATO ģenerālsekretāra izteikumus par minēto valstu gatavību iestāties aliansē uzskatām par nekautrīgu ārēja spiediena mēģinājumu uz Somijas un Zviedrijas politiku, ar kurām mūs saista senas draudzīgas attiecības, un mēs augstu vērtējam viņu efektīgo ieguldījumu Eiropas drošības veidošanā ārpusbloka valstu statusā," teikts ĀM sniegtajā informācijā.
Ministrija vēlreiz uzsvēra, ka sagaida rakstiskas atbildes uz saviem ierosinājumiem drošības jomā un izstrādās savus soļus atbilstoši to saturam.
"Sagaidām, ka ASV un NATO "uzliks uz papīra" savu atbildi Krievijas iniciatīvai. Ir pamats domāt, ka mūsu partneri aptvēruši nepieciešamību nevilkt garumā šo jautājumu. Jebkurā gadījumā paturam tiesības izstrādāt tālāku darbības algoritmu ar mērķi garantēt Krievijas drošības intereses atbilstoši ASV un NATO reakcijai uz mūsu ierosinājumiem," teikts komentārā.
ĀM atzīmēja: ja Vašingtonas politika nemainīsies, Krievija stingri pretosies ASV ar mērķi apturēt naidīgās darbības.
"Vai nu mēs vienosimies par vairāk vai mazāk pozitīvu dienas kartību, kas ņem vērā arī Krievijas prioritātes, vai arī jau tāpat pārlieku augstais konfrontācijas līmenis augs vēl vairāk. Taču, ja ASV politika nemainīsies, mēs stingri rīkosimies Vašingtonas naidīgo darbību savaldīšanai," teikts komentārā.
Aizvadītajā nedēļā notika virkne Krievijas un ASV pārrunu drošības jautājumos. 9.-10. janvārī Ženēvā Krievijas delegācija tikās ar ASV pārstāvjiem, 12. janvārī notika Krievijas un NATO padomes sēde Briselē, nākamajā dienā notika EDSO konsultācijas Vīnē, savukārt vakar Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs tikās ar ASV valsts sekretāru Entoniju Blinkenu.
Diskusiju uzmanības centrā bija līgumu projekti ar ASV un NATO par drošības garantijām, ko Maskava publicēja pērnā gada beigās. Cita starpā dokumentā iekļauta prasība atteikties no NATO tālākas paplašināšanas uz austrumiem, no Ukrainas iekļaušanas militārajā blokā un veidot armijas bāzes pēcpadomju telpā.
