https://sputniknewslv.com/20220121/baltijas-valstu-iedzivotaji-apsver-iespeju-parcelties-uz-laukiem-20094759.html
Baltijas valstu iedzīvotāji apsver iespēju pārcelties uz laukiem
Baltijas valstu iedzīvotāji apsver iespēju pārcelties uz laukiem
Sputnik Latvija
Latvijas iedzīvotāji labprāt mainītu pilsētas dzīvokli pret māju laukos ar stabilu interneta pārklājumu. 21.01.2022, Sputnik Latvija
2022-01-21T18:54+0200
2022-01-21T18:54+0200
2022-01-21T18:54+0200
latvija
baltijā
baltijā
lietuva
igaunija
aptauja
iedzīvotāji
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/366/71/3667170_0:104:2000:1229_1920x0_80_0_0_76500e615d36c058a9ffc847b60570de.jpg
RĪGA, 21. janvāris - Sputnik. Katrs trešais Baltijas valstu iedzīvotājs apsver iespēju pārcelties uz dzīvi ārpus lielajām pilsētām, liecina bankas Luminor aptauja.No tiem vidēji katrs trešais izvēlētos dzīvi lauku reģionā, aptuveni 20% vēlētos dzīvot kādā mazpilsētā, bet 35% labprāt pārceltos uz mājokli galvaspilsētas tuvumā.Aptuveni trešdaļa (32%) aptaujāto lielpilsētu iedzīvotāju labprāt pārvāktos uz lauku reģioniem, ceturtā daļa izvēlētos dzīvesvietu kādā mazpilsētā, bet 13% - jūras tuvumā.Pārcelšanos uz dzīvi Pierīgā apsver 32% respondentu, lielākoties interesi par to pauž rīdzinieki. Pārcelties uz laukiem visvairāk vēlētos Valmieras, Daugavpils un Ventspils iedzīvotāji.Turklāt vairāk nekā puse respondentu norāda, ka, lai pieņemtu lēmumu par dzīvi mazpilsētā vai lauku reģionos, viņiem ir svarīgi, lai īpašumā būtu visas nepieciešamās ērtības, ērta nokļūšana pilsētā un sakārtota ceļu infrastruktūra, kā arī stabils interneta pārklājums mājoklī."Lai gan Baltijas valstu galvaspilsētas joprojām ir lielākais biznesa, izglītības un kultūras centrs, arvien vairāk novērota iedzīvotāju vēlme pārcelties uz dzīvi ārpus tām. Kā liecina aptauja, iespēju dzīvot tuvāk dabai novērtētu arī citu lielo pilsētu iedzīvotāji.Aptaujātie Lietuvā vairāk nekā pārējās Baltijas valstīs izvēlētos galvaspilsētas tuvumu, Latvijas iedzīvotāji – dzīvi mazpilsētās vai laukos, bet Igaunijas iedzīvotāji - jūras tuvumu. stāsta Kaspars Sausaitis, Luminor mājokļu kreditēšanas eksperts.Galvenais iemesls, kāpēc Baltijas iedzīvotāji vēlētos dzīvot ārpus lielajām pilsētām, ir dabas tuvums un zaļāka vide. Visvairāk tas ir svarīgi Latvijas (80%) un Igaunijas (78%) iedzīvotājiem. Lietuvā dzīvi tuvāk dabai apsver tikai 69% aptaujāto.Kā otru svarīgāko iemeslu pārcelšanai no pilsētas Latvijas respondenti minējuši iespēju dzīvot lielākā mājoklī (47%), bet Lietuvā (57%) un Igaunijā (52%) – iespēju iekopt dārzu. Par būtiskām priekšrocībām dzīvei ārpus pilsētas Baltijas iedzīvotāji uzskata arī iespēju brīvāk pārvietoties un ērti novietot automašīnu, kopumā lētāku sadzīvi un iespēju turēt mājdzīvniekus.No tiem respondentiem, kuri neapsver pārcelšanos ārpus lielpilsētām, lielākā daļa kā galveno iemeslu minapmierinātību ar esošo dzīvesvietu. Tāpat kā būtiskie iemesli noradīti ierobežotas finansiālās iespējas, šaubas par iespējām atrast darbu reģionos vai to, ka darba specifika nepieļauj iespēju strādāt attālināti.
https://sputniknewslv.com/20220113/kas-saskaras-ar-diskriminaciju-darba-tirgu-latvija-19985215.html
https://sputniknewslv.com/20220112/ka-tagad-izdzivot-pensionaram-tauja-cilveki-19953030.html
https://sputniknewslv.com/20211228/latvijas-iedzivotaji-sakusi-biezak-lietot-alkoholu-19807070.html
latvija
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
2022
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
latvija, baltijā, lietuva, igaunija, aptauja, iedzīvotāji
latvija, baltijā, lietuva, igaunija, aptauja, iedzīvotāji
Baltijas valstu iedzīvotāji apsver iespēju pārcelties uz laukiem
Latvijas iedzīvotāji labprāt mainītu pilsētas dzīvokli pret māju laukos ar stabilu interneta pārklājumu.
RĪGA, 21. janvāris - Sputnik. Katrs trešais Baltijas valstu iedzīvotājs apsver iespēju pārcelties uz dzīvi ārpus lielajām pilsētām, liecina bankas Luminor
aptauja.
No tiem vidēji katrs trešais izvēlētos dzīvi lauku reģionā, aptuveni 20% vēlētos dzīvot kādā mazpilsētā, bet 35% labprāt pārceltos uz mājokli galvaspilsētas tuvumā.
Aptuveni trešdaļa (32%) aptaujāto lielpilsētu iedzīvotāju labprāt pārvāktos uz lauku reģioniem, ceturtā daļa izvēlētos dzīvesvietu kādā mazpilsētā, bet 13% - jūras tuvumā.
Pārcelšanos uz dzīvi Pierīgā apsver 32% respondentu, lielākoties interesi par to pauž rīdzinieki. Pārcelties uz laukiem visvairāk vēlētos Valmieras, Daugavpils un Ventspils iedzīvotāji.
Turklāt vairāk nekā puse respondentu norāda, ka, lai pieņemtu lēmumu par dzīvi mazpilsētā vai lauku reģionos, viņiem ir svarīgi, lai īpašumā būtu visas nepieciešamās ērtības, ērta nokļūšana pilsētā un sakārtota ceļu infrastruktūra, kā arī stabils interneta pārklājums mājoklī.
"Lai gan Baltijas valstu galvaspilsētas joprojām ir lielākais biznesa, izglītības un kultūras centrs, arvien vairāk novērota iedzīvotāju vēlme pārcelties uz dzīvi ārpus tām. Kā liecina aptauja, iespēju dzīvot tuvāk dabai novērtētu arī citu lielo pilsētu iedzīvotāji.
Aptaujātie Lietuvā vairāk nekā pārējās Baltijas valstīs izvēlētos galvaspilsētas tuvumu, Latvijas iedzīvotāji – dzīvi mazpilsētās vai laukos, bet Igaunijas iedzīvotāji - jūras tuvumu. stāsta Kaspars Sausaitis, Luminor mājokļu kreditēšanas eksperts.
Galvenais iemesls, kāpēc Baltijas iedzīvotāji vēlētos dzīvot ārpus lielajām pilsētām, ir dabas tuvums un zaļāka vide. Visvairāk tas ir svarīgi Latvijas (80%) un Igaunijas (78%) iedzīvotājiem. Lietuvā dzīvi tuvāk dabai apsver tikai 69% aptaujāto.
Kā otru svarīgāko iemeslu pārcelšanai no pilsētas Latvijas respondenti minējuši iespēju dzīvot lielākā mājoklī (47%), bet Lietuvā (57%) un Igaunijā (52%) – iespēju iekopt dārzu. Par būtiskām priekšrocībām dzīvei ārpus pilsētas Baltijas iedzīvotāji uzskata arī iespēju brīvāk pārvietoties un ērti novietot automašīnu, kopumā lētāku sadzīvi un iespēju turēt mājdzīvniekus.
No tiem respondentiem, kuri neapsver pārcelšanos ārpus lielpilsētām, lielākā daļa kā galveno iemeslu minapmierinātību ar esošo dzīvesvietu. Tāpat kā būtiskie iemesli noradīti ierobežotas finansiālās iespējas, šaubas par iespējām atrast darbu reģionos vai to, ka darba specifika nepieļauj iespēju strādāt attālināti.
