https://sputniknewslv.com/20220113/kas-saskaras-ar-diskriminaciju-darba-tirgu-latvija-19985215.html
Kas saskaras ar diskrimināciju darba tirgū Latvijā
Kas saskaras ar diskrimināciju darba tirgū Latvijā
Sputnik Latvija
Latvijā var justies neomulīgi gan jaunie darbinieki bez pieredzes, gan pieredzējušie speciālisti vecumā virs 50 gadiem. 13.01.2022, Sputnik Latvija
2022-01-13T19:20+0200
2022-01-13T19:20+0200
2022-01-13T19:20+0200
latvijā
latvijā
ekonomika
diskriminācija
darba tirgus
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/0c/16/19729739_0:182:2048:1334_1920x0_80_0_0_4debfdfe7fac21e774267d585c66e094.jpg
RĪGA, 12. janvāris — Sputnik. Latvijas darba tirgū pastāv diskriminācija no vecuma viedokļa, LTV pārraidē Rīta Panorāma konstatēja Latvijas Personāla vadības asociācijas valdes priekšsēdētāja Eva Selga.Viņa norādīja, ka diskriminācija ir viens no iemesliem, kuru dēļ iedzīvotāji, it īpaši vecumā no 50 gadiem, baidās zaudēt pašreizējo darbu.Vienlaikus ar diskrimināciju saskaras arī jaunieši, kam nav darba pieredzes pēc skolas beigšanas. Darba devēji bieži vien nevēlas pieņemt viņus darbā, lai nevajadzētu ieguldīt līdzekļus viņu apmācībā.Eva Selga paziņoja, ka darba devējiem nāktos saprast: viņiem jāstrādā ar valstī pieejamiem cilvēkiem, "pieplūduma" no ārzemēm nebūs, tātad jāizmanto esošie darba resursi.Eksperte atzīmēja, ka pandēmijas laikā nodarbinātie vairāk baidās zaudēt darbu un gaida, kad atkal iestāsies kaut kādi ierobežojumi, kas neļaus nopelnīt.Asociācijas vadītāja norādīja, ka Covid-19 pandēmija mainījusi darba vidi, attiecības un struktūru – pirms dažiem gadiem attālinātais darbs tika pieminēts vien atsevišķos gadījumos, bet tagad tas kļuvis par ierastu lietu.Saskaņā ar Latvijas cilvēktiesību komitejas datiem, ar ierobežojumiem darba iekārtošanās jomā Latvijā bieži saskaras cilvēki, kam nav pilsonības un kas nepārvalda latviešu valodu pietiekamā apjomā.Saskaņā ar uzņēmumu vadītāju aptauju, ko 2017. gadā organizēja Sabiedriskās integrācijas fonds un uzņēmums "Kantar TNS", tikai nepilna puse darba devēju Latvijā ir gatavi pieņemt darbā invalīdus un cilvēkus ar hroniskām slimībām.Tikai 14% uzņēmumu vadītāju ir gatavi piešķirt darba vietas migrantiem. Salīdzinājumam – 54% ir gatavi pieņemt darbā bijušos ieslodzītos.Latvijā pastāv ar dzimumu diskriminācija – saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem par 2018. gadu, vīriešu un sieviešu atalgojuma starpība sastāda 14,1%. Pie tam stundas likme finanšu un apdrošināšanas jomā vīriešiem bija par 27,6% augstāka nekā sievietēm.
https://sputniknewslv.com/20220106/ka-sogad-latvija-augs-algas-ekonomistu-prognoze-19894494.html
https://sputniknewslv.com/20220109/darbinieki-latvija-klust-arvien-vecaki-jauniesu-ipatsvars-samazinas-kops-2015-gada-19927297.html
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
2022
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
latvijā, ekonomika, diskriminācija, darba tirgus
latvijā, ekonomika, diskriminācija, darba tirgus
Kas saskaras ar diskrimināciju darba tirgū Latvijā
Latvijā var justies neomulīgi gan jaunie darbinieki bez pieredzes, gan pieredzējušie speciālisti vecumā virs 50 gadiem.
RĪGA, 12. janvāris — Sputnik. Latvijas darba tirgū pastāv diskriminācija no vecuma viedokļa, LTV pārraidē
Rīta Panorāma konstatēja Latvijas Personāla vadības asociācijas valdes priekšsēdētāja Eva Selga.
Viņa norādīja, ka diskriminācija ir viens no iemesliem, kuru dēļ iedzīvotāji, it īpaši vecumā no 50 gadiem, baidās zaudēt pašreizējo darbu.
Vienlaikus ar diskrimināciju saskaras arī jaunieši, kam nav darba pieredzes pēc skolas beigšanas. Darba devēji bieži vien nevēlas pieņemt viņus darbā, lai nevajadzētu ieguldīt līdzekļus viņu apmācībā.
Eva Selga paziņoja, ka darba devējiem nāktos saprast: viņiem jāstrādā ar valstī pieejamiem cilvēkiem, "pieplūduma" no ārzemēm nebūs, tātad jāizmanto esošie darba resursi.
Eksperte atzīmēja, ka pandēmijas laikā nodarbinātie vairāk baidās zaudēt darbu un gaida, kad atkal iestāsies kaut kādi ierobežojumi, kas neļaus nopelnīt.
Asociācijas vadītāja norādīja, ka Covid-19 pandēmija mainījusi darba vidi, attiecības un struktūru – pirms dažiem gadiem attālinātais darbs tika pieminēts vien atsevišķos gadījumos, bet tagad tas kļuvis par ierastu lietu.
Saskaņā ar Latvijas cilvēktiesību komitejas
datiem, ar ierobežojumiem darba iekārtošanās jomā Latvijā bieži saskaras cilvēki, kam nav pilsonības un kas nepārvalda latviešu valodu pietiekamā apjomā.
Saskaņā ar uzņēmumu vadītāju
aptauju, ko 2017. gadā organizēja Sabiedriskās integrācijas fonds un uzņēmums "Kantar TNS", tikai nepilna puse darba devēju Latvijā ir gatavi pieņemt darbā invalīdus un cilvēkus ar hroniskām slimībām.
Tikai 14% uzņēmumu vadītāju ir
gatavi piešķirt darba vietas migrantiem. Salīdzinājumam – 54% ir gatavi pieņemt darbā bijušos ieslodzītos.
Latvijā pastāv ar dzimumu diskriminācija – saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes
datiem par 2018. gadu, vīriešu un sieviešu atalgojuma starpība sastāda 14,1%. Pie tam stundas likme finanšu un apdrošināšanas jomā vīriešiem bija par 27,6% augstāka nekā sievietēm.
