https://sputniknewslv.com/20220112/svesinieku-te-nav-asv-ieverojusas-psrs-atjaunosanu-19967808.html
Svešinieku te nav: ASV ievērojušas PSRS atjaunošanu
Svešinieku te nav: ASV ievērojušas PSRS atjaunošanu
Sputnik Latvija
Notikumus Kazahstānā nav iespējams analizēt un novērtēt bez saiknes ar to, ko Rietumos dēvē par "Putina ultimātu", proti, Krievijas prasībām ASV atkāpties no... 12.01.2022, Sputnik Latvija
2022-01-12T13:58+0200
2022-01-12T13:58+0200
2022-01-12T13:58+0200
viedoklis
asv
nato
krievija
kazahstāna
entonijs blinkens
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e6/01/06/19903966_0:0:3084:1736_1920x0_80_0_0_ff45d029084cdfbea6b2a69d977c8382.jpg
Taču saikne nebūt nav acīmredzama.Incidentu Kazahstānā jau uzskata par gatavošanos Maskavas un Vašingtonas darījumam: Rietumi mēģināja izmantot nekārtības republikā savās interesēs, izspēlēt savu scenāriju, taču Krievija operatīvi atbalstīja pārsteigumā sastingušo kaimiņvalsts valdību un pārtrauca bīstamās jukas, portālā RIA Novosti stāsta Pjotrs Akopovs.Sākušies strīdi par to, kam tas īsti ir izdevīgi: Krievijai, kas apstiprināja savu ietekmi pēcpadomju valstī, vai ASV, kas ieguvušas papildu iespēju padarīt Maskavu par agresoru? Tikai nav nemaz tik svarīgi, ko Kazahstānā dara krievu desantnieki – eiropiešiem jau tāpat viss ir skaidrs ar "okupantiem" – amerikāņi viņus jau vairākus mēnešus gatavo Krievijas iebrukumam Ukrainā.Tomēr, lai arī amerikāņi patlaban patiešām siekalojas ap tēmu "ir grūti tikt vaļā no krievu karavīriem", viņuprāt, Kazahstānas notikumu būtība ir citāda: viņi beidzot ir pārliecinājušies, ka Krievija atjauno ietekmi pēcpadomju teritorijā. Proti, "Putina ultimāts" nav nejaušs un it nemaz neatgādina blefu, tātad dialogu ar Maskavu amerikāņi sāk neomulīgi nenoteiktā atmosfērā. Kas īsti notiek, ko krievi iecerējuši?Atjaunot PSRS? Svētdien CNN to pavaicāja valsts sekretāram Entonijam Blinkenam. Viņš labprāt piekrita."Man šķiet, tā patiešām ir, tas ir viens no prezidenta Putina mērķiem. Un tas nozīmē, ka tiek atjaunota ietekmes sfēra valstīs, kas agrāk veidoja Padomju Savienības daļu."Taču, piebilda Blinkens, "PSRS atdzimšana nav pieļaujama". "Mēs jums to neļausim", pēdējos desmit gadus Vašingtona atkārto.Savukārt agrākās administrācijas galvenais ārpolitiskais stratēģis (viņš gan spēlēja pats savu spēli), Trampa bijušais padomnieks nacionālās drošības jautājumos Džons Boltons bīstas, ka atļaus gan, ja nepareizi reaģēs uz notikumiem Kazahstānā. Nesenajā "The Wall Street Journal" rakstā "Vai krīze Kazahstānā ir Padomju Savienības atjaunošana?" Boltons pabrīdināja:"NATO stingrība var padarīt Putina ekspansijas mērķus nesasniedzamus. Ja NATO aprobežosies ar izteikumiem par "starptautisko kārtību uz noteikumu pamata" un aicinājumu visām pusēm "izturēties savaldīgi", vēsturnieki var vēlāk teikt, ka krīze Kazahstānā bija brīdis, kad Padomju Savienība pacēlās no pīšļiem."Boltons iegalvo: lai novērstu PSRS atgriešanos, ne par collu nedrīkst piekāpties Putina prasībām, it īpaši viņa uzstājīgajai prasībai NATO uzņemties saistības nepaplašināties tālāk uz austrumiem. Viņš neprasa nekavējoties uzņemt Ukrainu NATO (saprotot, ka tas ir nereāli), taču iesaka "steigšus izstrādāt stratēģiju bijušajām padomju republikām, kas nav iekļautas aliansē. Par maz ir tikai teikt, ka mums nav tās jāaizsargā, - tādējādi tiek ignorēta stratēģiskā realitāte".Tātad, pēc viņa domām, jāatsakās apsolīt Maskavai tālāku alianses nepaplašināšanos uz austrumiem un jāizstrādā stratēģija pēcpadomju valstu aizsardzībai no krieviem, citādi viņi atjaunos Padomju Savienību.Patiešām, Boltons tic atlantistu spējām noturēt savā ietekmes sfērā daļu pēcpadomju teritorijas (vismaz Ukrainu, Gruziju un Moldovu). Tāpēc tagad Putins "jāpasūta tālāk" ar visām viņa drošības garantiju prasībām. Reālistiski noskaņoti atlantieši bīstams ka, pieprasot Ukrainas atlantizāciju, Rietumi paši paātrinās pēcpadomju telpas reintegrācijas procesu. Maskava taču sapratīs, ka tās intereses ignorē, un darīs visu iespējamo, lai neļautu aliansei izspēlēt Ukrainas kārti.Ko lai saka? Krievijas ģeopolitiskā kontrole pēcpadomju teritorijā patiešām atjaunosies. Var jau to saukt par PSRS atdzimšanu, bet mēs runāsim par Eirāzijas savienības izveidi. Rietumi var stāties pretī (neskatoties uz krīzi pašu mājās un pasaules kārtības modeļa nomaiņu, viņiem vēl ir laiks), var skaļi izteikties un biedēt ar krieviem. Tam visam nav nekādas lielās nozīmes.Lieta tāda, ka Krievijas ģeopolitiskās telpas atjaunošanās (nerunājot jau par Ukrainas atgūšanu) nav nekāda Putina kaprīze vai Maskavas hegemoniskās ambīcijas – tā ir vēstures atgriešanās dabiskā gultnē. Krievija nevienam neko neatņem, tā atjauno zaudēto. Tas atbilst ne tikai krievu interesēm vien, un to uzskatāmi demonstrē notikumi Kazahstānā.Reiz Krievijā izskanēja bažas (pamatotas, tomēr daļēji pārspīlētas) par to, ka valsts zaudē Vidusāziju? Ka Kazahstānā pastiprinās Rietumu, Turcijas, Ķīnas pozīcijas, ka Krieviju paspiež malā, tā drīz visu zaudēšot. Tiklīdz iestājas krīze (vienalga, kas to sekmējis: iekšējas problēmas vai ārēji triki), noskaidrojas, ka vienīgi Krievija var atturēt no lejupslīdes, haosa un jukām.Krievijas valsts reāli strādā, tai ir valstiskuma tradīcija, izpratne par kopīgu likteni un interesēm ar kaimiņvalstīm. Pat atbildības sajūta par tām. Galu galā, miers kaimiņvalstīs ir Krievijas drošības jautājums, jo Krievijā dzīvo miljoniem cilvēku no turienes un Krievija saprot: globālie apstākļi neparedz pēcpadomju republikām iespēju dzīvot "pastāvīgu, ne no viena neatkarīgu dzīvi".Nez, cik labi to aptver pašas pēcpadomju valstu tautas? Gan vietējā elite, gan ārējie spēki ilgus gadus iestāsta, ka viņi ir paši varenākie patstāvīgākie un pelnījuši labāku dzīvi. Daži ārējie spēlmaņi visas problēmas skaidro ar krievu okupācijas mantojumu vai Kremļa intrigām. Protams, daļu sabiedrības propaganda ietekmē, tātad Krievijai vajag konsekventi mudināt vietējo eliti koriģēt ideoloģiju un izglītību, tostarp – arī visu mūsu kopīgās pagātnes atspoguļošanas kontekstā. Vajadzības spiesti, palīgā aicina Maskavu. Gan tāpēc, ka Maskava nepiekrāps, gan tāpēc, ka draudi ir kopīgi, gan tāpēc, ka vēsturiskā atmiņa ir kopīga, nākotne ir kopīga, lai kā censtos kaitēt mūsu nelabvēļi. Arī tie ir kopīgi.
https://sputniknewslv.com/20220111/kazahstana-atgriezas-mieriga-dzive-19961480.html
https://sputniknewslv.com/20220111/notiekosais-soke-kazahstanas-iedzivotaji-stasta-par-situaciju-valsti-19952817.html
https://sputniknewslv.com/20220110/rietumos-uzskata-ka-par-krizi-kazahstana-vainojama-krievija-19936416.html
https://sputniknewslv.com/20220106/gaismas-un-troksna-granatas-un-grautini--miermiligie-protesti-kazahstana-19903231.html
kazahstāna
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
2022
Pjotrs Akopovs
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/07/10/17612666_0:0:150:150_100x100_80_0_0_9c036ec8f9af2ae69d1702a6a79d7510.jpg
Pjotrs Akopovs
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/07/10/17612666_0:0:150:150_100x100_80_0_0_9c036ec8f9af2ae69d1702a6a79d7510.jpg
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Pjotrs Akopovs
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/07/10/17612666_0:0:150:150_100x100_80_0_0_9c036ec8f9af2ae69d1702a6a79d7510.jpg
asv, nato, krievija, kazahstāna, entonijs blinkens
asv, nato, krievija, kazahstāna, entonijs blinkens
Svešinieku te nav: ASV ievērojušas PSRS atjaunošanu
Notikumus Kazahstānā nav iespējams analizēt un novērtēt bez saiknes ar to, ko Rietumos dēvē par "Putina ultimātu", proti, Krievijas prasībām ASV atkāpties no Ukrainas un pēcpadomju teritorijas un Krievijas un ASV pārrunām.
Taču saikne nebūt nav acīmredzama.
Incidentu Kazahstānā jau uzskata par gatavošanos Maskavas un Vašingtonas darījumam: Rietumi mēģināja izmantot nekārtības republikā savās interesēs, izspēlēt savu scenāriju, taču Krievija operatīvi atbalstīja pārsteigumā sastingušo kaimiņvalsts valdību un pārtrauca bīstamās jukas, portālā RIA Novosti stāsta Pjotrs Akopovs. Sākušies strīdi par to, kam tas īsti ir izdevīgi: Krievijai, kas apstiprināja savu ietekmi pēcpadomju valstī, vai ASV, kas ieguvušas papildu iespēju padarīt Maskavu par agresoru? Tikai nav nemaz tik svarīgi, ko Kazahstānā dara krievu desantnieki – eiropiešiem jau tāpat viss ir skaidrs ar "okupantiem" – amerikāņi viņus jau vairākus mēnešus gatavo Krievijas iebrukumam Ukrainā.
Tomēr, lai arī amerikāņi patlaban patiešām siekalojas ap tēmu "ir grūti tikt vaļā no krievu karavīriem", viņuprāt, Kazahstānas notikumu būtība ir citāda: viņi beidzot ir pārliecinājušies, ka Krievija atjauno ietekmi pēcpadomju teritorijā. Proti, "Putina ultimāts" nav nejaušs un it nemaz neatgādina blefu, tātad dialogu ar Maskavu amerikāņi sāk neomulīgi nenoteiktā atmosfērā. Kas īsti notiek, ko krievi iecerējuši?
Atjaunot PSRS? Svētdien CNN to pavaicāja valsts sekretāram Entonijam Blinkenam. Viņš labprāt piekrita.
"Man šķiet, tā patiešām ir, tas ir viens no prezidenta Putina mērķiem. Un tas nozīmē, ka tiek atjaunota ietekmes sfēra valstīs, kas agrāk veidoja Padomju Savienības daļu."
Taču, piebilda Blinkens, "PSRS atdzimšana nav pieļaujama". "Mēs jums to neļausim", pēdējos desmit gadus Vašingtona atkārto.
Savukārt agrākās administrācijas galvenais ārpolitiskais stratēģis (viņš gan spēlēja pats savu spēli), Trampa bijušais padomnieks nacionālās drošības jautājumos Džons Boltons bīstas, ka atļaus gan, ja nepareizi reaģēs uz notikumiem Kazahstānā. Nesenajā "The Wall Street Journal"
rakstā "Vai krīze Kazahstānā ir Padomju Savienības atjaunošana?" Boltons pabrīdināja:
"NATO stingrība var padarīt Putina ekspansijas mērķus nesasniedzamus. Ja NATO aprobežosies ar izteikumiem par "starptautisko kārtību uz noteikumu pamata" un aicinājumu visām pusēm "izturēties savaldīgi", vēsturnieki var vēlāk teikt, ka krīze Kazahstānā bija brīdis, kad Padomju Savienība pacēlās no pīšļiem."
Boltons iegalvo: lai novērstu PSRS atgriešanos, ne par collu nedrīkst piekāpties Putina prasībām, it īpaši viņa uzstājīgajai prasībai NATO uzņemties saistības nepaplašināties tālāk uz austrumiem. Viņš neprasa nekavējoties uzņemt Ukrainu NATO (saprotot, ka tas ir nereāli), taču iesaka "steigšus izstrādāt stratēģiju bijušajām padomju republikām, kas nav iekļautas aliansē. Par maz ir tikai teikt, ka mums nav tās jāaizsargā, - tādējādi tiek ignorēta stratēģiskā realitāte".
Tātad, pēc viņa domām, jāatsakās apsolīt Maskavai tālāku alianses nepaplašināšanos uz austrumiem un jāizstrādā stratēģija pēcpadomju valstu aizsardzībai no krieviem, citādi viņi atjaunos Padomju Savienību.
Patiešām, Boltons tic atlantistu spējām noturēt savā ietekmes sfērā daļu pēcpadomju teritorijas (vismaz Ukrainu, Gruziju un Moldovu). Tāpēc tagad Putins "jāpasūta tālāk" ar visām viņa drošības garantiju prasībām. Reālistiski noskaņoti atlantieši bīstams ka, pieprasot Ukrainas atlantizāciju, Rietumi paši paātrinās pēcpadomju telpas reintegrācijas procesu. Maskava taču sapratīs, ka tās intereses ignorē, un darīs visu iespējamo, lai neļautu aliansei izspēlēt Ukrainas kārti.
Ko lai saka? Krievijas ģeopolitiskā kontrole pēcpadomju teritorijā patiešām atjaunosies. Var jau to saukt par PSRS atdzimšanu, bet mēs runāsim par Eirāzijas savienības izveidi. Rietumi var stāties pretī (neskatoties uz krīzi pašu mājās un pasaules kārtības modeļa nomaiņu, viņiem vēl ir laiks), var skaļi izteikties un biedēt ar krieviem. Tam visam nav nekādas lielās nozīmes.
Lieta tāda, ka Krievijas ģeopolitiskās telpas atjaunošanās (nerunājot jau par Ukrainas atgūšanu) nav nekāda Putina kaprīze vai Maskavas hegemoniskās ambīcijas – tā ir vēstures atgriešanās dabiskā gultnē. Krievija nevienam neko neatņem, tā atjauno zaudēto. Tas atbilst ne tikai krievu interesēm vien, un to uzskatāmi demonstrē notikumi Kazahstānā.
Reiz Krievijā izskanēja bažas (pamatotas, tomēr daļēji pārspīlētas) par to, ka valsts zaudē Vidusāziju? Ka Kazahstānā pastiprinās Rietumu, Turcijas, Ķīnas pozīcijas, ka Krieviju paspiež malā, tā drīz visu zaudēšot. Tiklīdz iestājas krīze (vienalga, kas to sekmējis: iekšējas problēmas vai ārēji triki), noskaidrojas, ka vienīgi Krievija var atturēt no lejupslīdes, haosa un jukām.
Krievijas valsts reāli strādā, tai ir valstiskuma tradīcija, izpratne par kopīgu likteni un interesēm ar kaimiņvalstīm. Pat atbildības sajūta par tām. Galu galā, miers kaimiņvalstīs ir Krievijas drošības jautājums, jo Krievijā dzīvo miljoniem cilvēku no turienes un Krievija saprot: globālie apstākļi neparedz pēcpadomju republikām iespēju dzīvot "pastāvīgu, ne no viena neatkarīgu dzīvi".
Nez, cik labi to aptver pašas pēcpadomju valstu tautas? Gan vietējā elite, gan ārējie spēki ilgus gadus iestāsta, ka viņi ir paši varenākie patstāvīgākie un pelnījuši labāku dzīvi. Daži ārējie spēlmaņi visas problēmas skaidro ar krievu okupācijas mantojumu vai Kremļa intrigām. Protams, daļu sabiedrības propaganda ietekmē, tātad Krievijai vajag konsekventi mudināt vietējo eliti koriģēt ideoloģiju un izglītību, tostarp – arī visu mūsu kopīgās pagātnes atspoguļošanas kontekstā. Vajadzības spiesti, palīgā aicina Maskavu. Gan tāpēc, ka Maskava nepiekrāps, gan tāpēc, ka draudi ir kopīgi, gan tāpēc, ka vēsturiskā atmiņa ir kopīga, nākotne ir kopīga, lai kā censtos kaitēt mūsu nelabvēļi. Arī tie ir kopīgi.
