https://sputniknewslv.com/20220112/demokratiju-turp-nes-krievi-igaunija-vilusies-par-misiju-mali-19967139.html
Demokrātiju turp nes krievi: Igaunija vīlusies par misiju Mali
Demokrātiju turp nes krievi: Igaunija vīlusies par misiju Mali
Sputnik Latvija
Pēc Francijas bruņoto spēku aiziešanas no Mali, igauņu karavīri pēkšņi tapuši par krievu sabiedrotajiem, paziņoja EKRE pārstāvis Martins Helme. 12.01.2022, Sputnik Latvija
2022-01-12T10:52+0200
2022-01-12T10:52+0200
2022-01-12T10:52+0200
pasaulē
igaunija
āfrika
marts helme
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/0c/10/19654222_0:76:3071:1803_1920x0_80_0_0_f1bbf1b74d86511b6e04840d9403efa4.jpg
RĪGA, 12. janvāris — Sputnik. Igaunijas bijušais finanšu ministrs, parlamenta deputāts no Igaunijas konservatīvās tautas partijas Martins Helme uzskata, ka būtu lieki sūtīt igauņu karavīrus miernešu misijas atbalstam Mali, vēsta Sputik Meedia.Pēc viņa domām, līdz ar Krievijas pārstāvju parādīšanos Āfrikas valstī situācija kļuvusi patiešām kurioza."Tagad tur nav oficiālās valdības, un demokrātiju turp tagad vispār nes krievi. Mēs esam nokļuvuši kuriozā situācijā – mēs tur kopā ar krieviem karojam pret nezin ko!" viņš paziņoja.Helme piebilda: cerības uz to, ka dalība NATO sabiedroto militārajās misijās garantē viņu palīdzību Igaunijai bruņotā konfliktā ar Krieviju, nav attaisnotas."Mēs plānojām, ka, nosūtot savus karavīrus uz Afganistānu un Irāku, francūži un spāņi ieradīsies Narvas frontē, kad būs mums vajadzīgi. Taču tagad mums gandrīz atklāti saka, ka patiesībā tā nav," atzīmēja bijušais finanšu ministrs."Tāpēc es nesaprotu, kāpēc mēs vēl aizvien sēžam Mali, kāpēc mums ir ārvalstu misijas eksotiskās vietās. Tā ir ļoti lielas naudas tukša šķiešana no Igaunijas aizsardzības budžeta. Visbeidzot, laiku pa laikam mūsu cilvēki tur iet bojā," konstatēja Martins Helme.Igaunijas militārais kontingents uzturas Mali kopš 2014. gada Francijas operācijas atbalstam, kas organizēta Mali, Čadā, Burkinafaso, Mauritānijā un Nigērā. Operācijas mērķis ir pretestība islāmiskajiem teroristiskajiem grupējumiem un nelegālajai migrācijai no Āfrikas uz Eiropu.2021. gada vasarā Francijas prezidents Emanuels Makrons paziņoja, ka Parīze mainīs militārās klātbūtnes modeli Sahelā: pašreizējai operācijai tiks pielikts punkts, to nomainīs starptautiskā alianse, ko veidos reģiona valstis un citi partneri.Igaunijas karavīri dislocēti armijas bāzē Nigēras upes krastā Gao pilsētā. Viņu uzdevums ir patruļas dienests armijas bāzē un tās apkaimē, kā arī ātrās reaģēšanas vienību uzdevumi.Mali valdība atspēko ES apsūdzības par to, ka valsts teritorijā ieradušies ārvalstu algotņi, kas it kā saistīti ar Krieviju. Arī Maskava noraida apgalvojumus par militāro klātbūtni dažādās Āfrikas valstīs.Politiķi no EKRE jau vairākkārt kritizējuši lēmumu nosūtīt igauņu kareivjus uz Mali. Piemēram, Eiropas Parlamenta deputāts Jāks Madisons nosauca par "kauna lietu" dalību "Francijas koloniālajos karos melno rasistu pusē pret baltajiem tuaregu tautības pārstāvjiem".EKRE dibinātājs un bijušais iekšlietu ministrs Marts Helme prognozēja, ka operācija Mali beigsies ar izgāšanos, tāpat kā citas militārās avantūras, ko Igaunijas valsts atbalstījusi ar saviem kareivjiem.
https://sputniknewslv.com/20211218/talaja-timbuktu-kapec-francija-sakusi-izvest-kontingentu-no-mali-19679626.html
https://sputniknewslv.com/20211102/krievu-kareivis--afganistanas-varonis-vins-ziedoja-dzivibu-afganu-laba-19038885.html
āfrika
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
2022
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
igaunija, āfrika, marts helme
igaunija, āfrika, marts helme
Demokrātiju turp nes krievi: Igaunija vīlusies par misiju Mali
Pēc Francijas bruņoto spēku aiziešanas no Mali, igauņu karavīri pēkšņi tapuši par krievu sabiedrotajiem, paziņoja EKRE pārstāvis Martins Helme.
RĪGA, 12. janvāris — Sputnik. Igaunijas bijušais finanšu ministrs, parlamenta deputāts no Igaunijas konservatīvās tautas partijas Martins Helme uzskata, ka būtu lieki sūtīt igauņu karavīrus miernešu misijas atbalstam Mali, vēsta
Sputik Meedia.
Pēc viņa domām, līdz ar Krievijas pārstāvju parādīšanos Āfrikas valstī situācija kļuvusi patiešām kurioza.
"Tagad tur nav oficiālās valdības, un demokrātiju turp tagad vispār nes krievi. Mēs esam nokļuvuši kuriozā situācijā – mēs tur kopā ar krieviem karojam pret nezin ko!" viņš paziņoja.
Helme piebilda: cerības uz to, ka dalība NATO sabiedroto militārajās misijās garantē viņu palīdzību Igaunijai bruņotā konfliktā ar Krieviju, nav attaisnotas.
"Mēs plānojām, ka, nosūtot savus karavīrus uz Afganistānu un Irāku, francūži un spāņi ieradīsies Narvas frontē, kad būs mums vajadzīgi. Taču tagad mums gandrīz atklāti saka, ka patiesībā tā nav," atzīmēja bijušais finanšu ministrs.
"Tāpēc es nesaprotu, kāpēc mēs vēl aizvien sēžam Mali, kāpēc mums ir ārvalstu misijas eksotiskās vietās. Tā ir ļoti lielas naudas tukša šķiešana no Igaunijas aizsardzības budžeta. Visbeidzot, laiku pa laikam mūsu cilvēki tur iet bojā," konstatēja Martins Helme.
Igaunijas militārais kontingents uzturas Mali kopš 2014. gada Francijas operācijas atbalstam, kas organizēta Mali, Čadā, Burkinafaso, Mauritānijā un Nigērā. Operācijas mērķis ir pretestība islāmiskajiem teroristiskajiem grupējumiem un nelegālajai migrācijai no Āfrikas uz Eiropu.
2021. gada vasarā Francijas prezidents Emanuels Makrons paziņoja, ka Parīze mainīs militārās klātbūtnes modeli Sahelā: pašreizējai operācijai tiks pielikts punkts, to nomainīs starptautiskā alianse, ko veidos reģiona valstis un citi partneri.
Igaunijas karavīri dislocēti armijas bāzē Nigēras upes krastā Gao pilsētā. Viņu uzdevums ir patruļas dienests armijas bāzē un tās apkaimē, kā arī ātrās reaģēšanas vienību uzdevumi.
Mali valdība atspēko ES apsūdzības par to, ka valsts teritorijā ieradušies ārvalstu algotņi, kas it kā saistīti ar Krieviju. Arī Maskava noraida apgalvojumus par militāro klātbūtni dažādās Āfrikas valstīs.
Politiķi no EKRE jau vairākkārt kritizējuši lēmumu nosūtīt igauņu kareivjus uz Mali. Piemēram, Eiropas Parlamenta deputāts Jāks Madisons nosauca par "kauna lietu" dalību "Francijas koloniālajos karos melno rasistu pusē pret baltajiem tuaregu tautības pārstāvjiem".
EKRE dibinātājs un bijušais iekšlietu ministrs Marts Helme prognozēja, ka operācija Mali beigsies ar izgāšanos, tāpat kā citas militārās avantūras, ko Igaunijas valsts atbalstījusi ar saviem kareivjiem.
