https://sputniknewslv.com/20211218/talaja-timbuktu-kapec-francija-sakusi-izvest-kontingentu-no-mali-19679626.html
Tālajā Timbuktu: kāpēc Francija sākusi izvest kontingentu no Mali
Tālajā Timbuktu: kāpēc Francija sākusi izvest kontingentu no Mali
Sputnik Latvija
Francijas Aizsardzības ministrija informēja, ka pieņemts lēmums nodot savu armijas bāzi Timbuktu pilsētā vietējiem bruņotajiem spēkiem. Kas liek francūžiem... 18.12.2021, Sputnik Latvija
2021-12-18T17:58+0200
2021-12-18T17:58+0200
2021-12-18T17:58+0200
pasaulē
francija
āfrika
bruņotie spēki
militārā bāze
ģeopolitika
politika
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/0c/10/19653954_0:217:3072:1945_1920x0_80_0_0_8d88e38f32b462c178e31da22e5f2e25.jpg
RĪGA, 18. decembris – Sputnik. Francijas bruņoto spēki sākuši pamest Mali. Parīze paskaidroja, ka astoņus gadus ilgā "kontrteroristiskā" operācija ir noslēgusies. Šis brīdis pārsteidzošā kārtā "sakritis" ar Krievijas apsardzes kompānijas "Vagner" ierašanos valstī, portālā Sputnik Meedia pastāstīja Allans Hantsoms.Par lielu skaudību NapoleonamFrancijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka 14. decembrī valsts armijas bāze Mali senajā galvaspilsētā Timbuktu nodota vietējiem bruņotajiem spēkiem līdz ar apdzīvotajām vietām Kidalu un Tesalitu."Šī pāreja īstenojās pakāpeniski koordinācijā ar ANO Daudzprofilu komplekso misiju situācijas stabilizācijai Mali (MINUSMA), kas patlaban izvērsusi šeit apmēram 2,2 tūkstošus kareivju," teikts komunikē. Tas norāda, ka Francija "turpinās cīņu ar bruņotajiem teroristiakajiem grupējumiem" ciešā sadarbībā ar saviem sabiedrotajiem Eiropā un ASV.Patlaban Francijas karavīri vēl kontrolē armijas bāzi Gao, kur līdz ar viņiem uzturas arī Igaunijas Aizsardzības spēku kontingents.Cilvēki iet bojā par metālu, bet francūži diriģēFrancijas Aizsardzības ministrijas skaidrojums par iemesliem, kuru dēļ kontingents pamet Mali, protams, skan cēlsirdīgi (sak, 8 gadus karojuši ar "teroristiem", un tagad, sak, esam tos uzvarējuši un aiziejam, jo svešas zemes mums nevajag), taču ne īpaši pārliecinoši.Pirmkārt, paši "teroristi" – tā francūži dēvē tuaregu tautības separātistus, kuri cīnās pret melnādaino vairākumu ar radikālajiem islāmiskajiem lozungiem, - protams, nekur nav pazuduši – dzīvo turpat, kur dzīvojuši, karo tāpat kā karoja līdz šim.Otrkārt, Francijas karavīru aiziešana dīvainā kārtā sakritusi ar Parīzes agrākajiem izteikumiem par to, ka francūži vairs nespers ne kāju Mali, ja tur pēc vietējās valdības ielūguma parādīsies Krievijas apsardzes uzņēmuma "Vagner" darbinieki. Rietumos uzņēmumu dēvē par "privātu militāro kompāniju", un, spriežot pēc sankcijām, ko ES nesen ieviesa pret Mali un "Vagner", Krievijas uzņēmums tur tomēr parādījies.Treškārt, ja metīsim pie malas visus izteikumus par "cīņu pret teroristiem", ko francūži it kā turpinājuši Mali veselus 8 gadus kopš operācijas "Kāpa" sākuma 2014. gadā, un mazliet pameklēsim internetā, ar ko viņus ieinteresējusi viena no nabadzīgākajām valstīm pasaulē, uzzināsim, ka galvenais derīgais izraktenis valstī ir zelts.Pateicoties zeltam, agrāk Mali plauka un zēla, līdz to XIX gadsimta beigās sagrāba francūži. Diemžēl pēc neatkarības oficiālās pasludināšanas 1960. gadā Mali kādreizējā bagātība neatdzima – Francija prasmīgi "uzkarsēja" etniskos un reliģiskos konfliktus valstī un slauca bijušo koloniju līdz pēdējam.Mali jaunā valdība, kas nāca pie varas pēc prezidenta Ibrahima Bubakara Keita caurcaurēm korumpētā un prorietumnieciskā režīma gāšanas, nolēma kardināli mainīt situāciju un pārņemt savā ziņā vietējo derīgo izrakteņu ieguvi. Ar šo mērķi tā noslēdza līgumu ar Krievijas apsardzes uzņēmumu "Vagner".Nav nekāds brīnums, ka Mali valdības lēmums ļoti nepatika gan Francijai, gan visiem koletīvajiem Rietumiem. Francūži zaudējuši iespēju patvaļīgi slaukt Mali, zaudēja arī interesi par cīņu ar "teroristiem" un pasludināja, ka uzvarējuši.Mājup no Mali atgriezīsies arī igauņu puišiNotikumu loģika liecina, ka drīz vien francūži pametīs arī pēdējo armijas bāzi. Pirms viņiem aizbrauks Igaunijas Aizsardzības spēki, kuru komandieris ģenerālleitnants Mārtins Herems jau pabrīdināja, ka viņiem esot "nepieņemami" atrasties vienā valstī ar Krievijas iedzīvotājiem.Igauņu kareivju aiziešana no Mali ārēji nebūs tik kaunpilna, kā nesenā bēgšana no amerikāņu pamestās Afganistānas. Epilogā francūži, domājams, pat apbalvos ar skaistām suvenīru medaļām par "sekmīgu misijas noslēgšanu".
https://sputniknewslv.com/20210921/nazis-mugura-bijuso-lielvalsti-apbizo-gan-asv-gan-krievija-18498803.html
https://sputniknewslv.com/20201105/Savac-jaunus-spekus-kurp-devusies-ISIS-kaujinieki-no-Tuvajiem-Austrumiem-14625695.html
https://sputniknewslv.com/20211007/apvainojusies-nato-var-zaudet-vienu-no-specigakajam-militarajam-lielvalstim-18710332.html
francija
āfrika
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
2021
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/0c/10/19653954_186:0:2917:2048_1920x0_80_0_0_8112b12d33659d437354275a368d534a.jpgSputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
francija, āfrika, bruņotie spēki, militārā bāze, ģeopolitika, politika
francija, āfrika, bruņotie spēki, militārā bāze, ģeopolitika, politika
Tālajā Timbuktu: kāpēc Francija sākusi izvest kontingentu no Mali
Francijas Aizsardzības ministrija informēja, ka pieņemts lēmums nodot savu armijas bāzi Timbuktu pilsētā vietējiem bruņotajiem spēkiem. Kas liek francūžiem steigšus pamest bijušo koloniju?
RĪGA, 18. decembris – Sputnik. Francijas bruņoto spēki sākuši pamest Mali. Parīze paskaidroja, ka astoņus gadus ilgā "kontrteroristiskā" operācija ir noslēgusies. Šis brīdis pārsteidzošā kārtā "sakritis" ar Krievijas apsardzes kompānijas "Vagner" ierašanos valstī, portālā
Sputnik Meedia pastāstīja Allans Hantsoms.
Par lielu skaudību Napoleonam
Francijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka 14. decembrī valsts armijas bāze Mali senajā galvaspilsētā Timbuktu nodota vietējiem bruņotajiem spēkiem līdz ar apdzīvotajām vietām Kidalu un Tesalitu.
21 Septembris 2021, 11:32
"Šī pāreja īstenojās pakāpeniski koordinācijā ar ANO Daudzprofilu komplekso misiju situācijas stabilizācijai Mali (MINUSMA), kas patlaban izvērsusi šeit apmēram 2,2 tūkstošus kareivju," teikts komunikē. Tas norāda, ka Francija "turpinās cīņu ar bruņotajiem teroristiakajiem grupējumiem" ciešā sadarbībā ar saviem sabiedrotajiem Eiropā un ASV.
Patlaban Francijas karavīri vēl kontrolē armijas bāzi Gao, kur līdz ar viņiem uzturas arī Igaunijas Aizsardzības spēku kontingents.
Cilvēki iet bojā par metālu, bet francūži diriģē
Francijas Aizsardzības ministrijas skaidrojums par iemesliem, kuru dēļ kontingents pamet Mali, protams, skan cēlsirdīgi (sak, 8 gadus karojuši ar "teroristiem", un tagad, sak, esam tos uzvarējuši un aiziejam, jo svešas zemes mums nevajag), taču ne īpaši pārliecinoši.
Pirmkārt, paši "teroristi" – tā francūži dēvē tuaregu tautības separātistus, kuri cīnās pret melnādaino vairākumu ar radikālajiem islāmiskajiem lozungiem, - protams, nekur nav pazuduši – dzīvo turpat, kur dzīvojuši, karo tāpat kā karoja līdz šim.
Otrkārt, Francijas karavīru aiziešana dīvainā kārtā sakritusi ar Parīzes agrākajiem izteikumiem par to, ka francūži vairs nespers ne kāju Mali, ja tur pēc vietējās valdības ielūguma parādīsies Krievijas apsardzes uzņēmuma "Vagner" darbinieki. Rietumos uzņēmumu dēvē par "privātu militāro kompāniju", un, spriežot pēc sankcijām, ko ES nesen ieviesa pret Mali un "Vagner", Krievijas uzņēmums tur tomēr parādījies.
Treškārt, ja metīsim pie malas visus izteikumus par "cīņu pret teroristiem", ko francūži it kā turpinājuši Mali veselus 8 gadus kopš operācijas "Kāpa" sākuma 2014. gadā, un mazliet pameklēsim internetā, ar ko viņus ieinteresējusi viena no nabadzīgākajām valstīm pasaulē, uzzināsim, ka galvenais derīgais izraktenis valstī ir zelts.
Pateicoties zeltam, agrāk Mali plauka un zēla, līdz to XIX gadsimta beigās sagrāba francūži. Diemžēl pēc neatkarības oficiālās pasludināšanas 1960. gadā Mali kādreizējā bagātība neatdzima – Francija prasmīgi "uzkarsēja" etniskos un reliģiskos konfliktus valstī un slauca bijušo koloniju līdz pēdējam.
Mali jaunā valdība, kas nāca pie varas pēc prezidenta Ibrahima Bubakara Keita caurcaurēm korumpētā un prorietumnieciskā režīma gāšanas, nolēma kardināli mainīt situāciju un pārņemt savā ziņā vietējo derīgo izrakteņu ieguvi. Ar šo mērķi tā noslēdza līgumu ar Krievijas apsardzes uzņēmumu "Vagner".
Nav nekāds brīnums, ka Mali valdības lēmums ļoti nepatika gan Francijai, gan visiem koletīvajiem Rietumiem. Francūži zaudējuši iespēju patvaļīgi slaukt Mali, zaudēja arī interesi par cīņu ar "teroristiem" un pasludināja, ka uzvarējuši.
Mājup no Mali atgriezīsies arī igauņu puiši
Notikumu loģika liecina, ka drīz vien francūži pametīs arī pēdējo armijas bāzi. Pirms viņiem aizbrauks Igaunijas Aizsardzības spēki, kuru komandieris ģenerālleitnants Mārtins Herems jau
pabrīdināja, ka viņiem esot "nepieņemami" atrasties vienā valstī ar Krievijas iedzīvotājiem.
Igauņu kareivju aiziešana no Mali ārēji nebūs tik kaunpilna, kā nesenā bēgšana no amerikāņu pamestās Afganistānas. Epilogā francūži, domājams, pat apbalvos ar skaistām suvenīru medaļām par "sekmīgu misijas noslēgšanu".