https://sputniknewslv.com/20220110/tirdznieciba-ar-ienaidnieku-briti-soketi-par-baltijas-valstu-liekulibu-19934858.html
Tirdzniecība ar "ienaidnieku": briti šokēti par Baltijas valstu liekulību
Tirdzniecība ar "ienaidnieku": briti šokēti par Baltijas valstu liekulību
Sputnik Latvija
Baltijas valstis, iespiestas starp ekonomiskajām iespējām un saviem ģeopolitiskajiem izteikumiem, saskaras ar pretrunām, ko Eiropas sātīgi paēdušajās valstīs... 10.01.2022, Sputnik Latvija
2022-01-10T12:59+0200
2022-01-10T12:59+0200
2022-01-11T22:51+0200
baltijā
baltijā
baltkrievija
sankcijas
ekonomika
tirdzniecība
eksports
imports
ģeopolitika
politika
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/08/19/18157287_0:23:3077:1754_1920x0_80_0_0_3bcd7923c676b2462ca88de21c681218.jpg
RĪGA, 10. janvāris – Sputnik. Latvijas valdība nolēmusi pagarināt ārkārtējo situāciju uz robežas ar Baltkrieviju līdz 10. februārim – Baltijas valsts amatpersonas ne vienu vien reizi to apsūdzējušas par "hibrīdkaru" ar nelegālo imigrantu iesūtīšanas palīdzību, atgādināja Sputnik Meedia.Vienlaikus tālajā Lielbritānijā "Financial Times" pastāstīja, ka Baltijas valstu rekordlielā tirdzniecība ar Baltkrieviju nemaz neatbilst to sankciju pozīcijām.Londonas izdevums vērtēja, ka Baltkrievijas eksports uz Igauniju, Latviju un Lietuvu teju vai sasniedzis rekorlielus apjomus, kas stiprina to tirdznieciskās attiecības, lai arī trīs Baltijas valstis ir visai agresīvi noskaņotas sankciju jautājumā pret "līdera Aleksandra Lukašenko režīmu".Pērnā gada pirmo 10 mēnešu laikā Igaunijas imports no Baltkrievijas bija vairāk nekā divkārt lielāks salīdzinājumā ar 2020. gadu, sasniedzis 522 miljonus eiro, par 20% pārsniedzot iepriekšējo maksimālo rādītāju 2018. gadā. Lietuvas imports pieaudzis par 50% salīdzinājumā ar 2020. gadu, sasniedzot 1 miljardu eiro – par trešo daļu vairāk nekā agrākais maksimālais rādītājs 2015. gadā. Imports uz Latviju audzis par divām trešdaļām no 2020. gada – līdz 407 miljoniem eiro, un šis rādītājs ir tikai par 2% zemāks nekā maksimālais rādītājs 2011. gadā.Eksperti uzskata, ka krasais likmju pieaugums atspoguļojis pretrunas, ar ko saskaras Baltijas valstis, iespiestas starp ekonomiskajām iespējām un saviem ģeopolitiskajiem izteikumiem.Igaunijas starptautiskās organizācijas "Aizsardzības un drošības centrs" pētījumu nodaļas vadītājs Tomass Jermalavičus intervijā "Financial Times" paziņoja: "Baltijas valstis sāk saprast, ka spēcīgu un principiālu ārpolitisko pozīciju pārveidošana par efektīvu sankciju režīmu nav nemaz tik vienkārša lieta pat pašos acīmredzamākajos gadījumos."Viņš atgādināja, ka iekšējie ekonomiskie spēles dalībnieki – pat valsts juridiskās personas, - kas izmantos katru iespēju, lai apietu sankcijas tik ilgi, cik vien iespējams.Baltkrievu preces Baltijas valstīs zem letes nepārdod – tās pieejamas patērētājam mazumtirdzniecībā, gan alkoholiskie dzērieni, gan apavi.Pie tam nacionālās VIP personas, piemēram, Eiropas parlamenta deputāte no Latvijas Inese Vaidere vēl aizvien turpina klāstīt, ka vasarā Aleksandra Lukašenko autoritārais režīms uzbrukšot Latvijai, Lietuvai un Polijai, sūtot migrantus pāri Baltkrievijas robežai.Valdošo viedoklim piekrīt arī Latvijas Saeimas opozīcijas pārstāvji. Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība) jau pirmajā šī gada intervijā atgādināja, ka Baltkrievijā valdot diktatūra, kurā lēmumi tiekot pieņemti vienpersoniski, un neesot zināms, kas tās vadītājam ienākšot prātā.Vienlaikus Latvijas bijušais premjerministrs nez kāpēc ir pārliecināts, ka kaimiņvalsts darbības radījušas neizmērojami lielas problēmas pašai Baltkrievijai, - pierobežas apdzīvotās vietas tagad pārpildot "neveiksmīgie migranti", un nometnē Muceniekos dzīvojošie salīdzinājumā ar viņiem jūtoties kā paradīzē.Arī Latvijas varasiestāžu pārstāvji nepalaiž garām iespēju novērtēt Baltkrievijas darbības. Valsts drošības dienests nesen paziņoja, ka Baltkrievijas specdienesti joprojām vāc ziņas par Latvijā dzīvojošās baltkrievu kopienas attieksmi pret politiskajiem un sabiedriskajiem procesiem Baltkrievijā.VDD pārliecina, ka Baltkrievijas varasiestādēm esot bijusi sava loma nelegālo robežpārkāpēju plūsmas organizācijā no Baltkrievijas uz ES, turklāt Baltkrievijas specdienesti aktīvi strādā, stiprinot "autoritārā līdera" Aleksandra Lukašenko varas pozīcijas.Taču viss iepriekšminētais ir obligātā programma "britu zinātnieku" nomierināšanai. Patiesībā ar baltkrieviem, gluži kā Kučinska valdības laikā, ir tikai bizness, nekā personīga.Jāpiebilst, ka arī Igaunija ieviesusi sankcijas pret Minsku, tomēr statistika liecina: ierobežojumi dāvājuši vien papildu impulsu Baltkrievijas un Igaunijas preču apgrozījuma attīstībai. Piemēram, 2021. gada septembrī produkcijas imports no Baltkrievijas un Igauniju audzis par veseliem 245% salīdzinājumā ar šo periodu gadu iepriekš – piegādes vērtējamas 53 miljonu eiro apmērā. Saskaņā ar šo rādītāju Baltkrievija ieņēmusi 10. vietu starp eksportētājvalstim, un tās daļa Igaunijas importā sastāda 3%.Komentējot datus, Igaunijas Statistikas departamenta vadošā analītiķe Evelīna Pūra atzīmēja, ka no Baltkrievijas pārsvarā tiek piegādātas rūpnieciskās eļļas un citi akmeņogļu darvas produkti. "Un vēl ir metāls: ieved dažādus metāla profilus, durvis un citus izstrādājumus," piebilda Pūra.Tiek arī eksportētas preces no Igaunijas uz Baltkrieviju – pērn eksporta apjoms sasniedza 72,4 miljonus eiro. Saskaņā ar pērnā gada septembra datiem, rādītājs sastādījis 51,6 miljonus eiro. Lielāko daļu no eksportējamās produkcijas sastāda kakao pupiņas un saldētas zivis.
https://sputniknewslv.com/20220105/lietuva-aplesti-baltkrievijas-partikas-embargo-nestie-zaudejumi-19893251.html
https://sputniknewslv.com/20211222/latvija-sola-lietuvai-neparnemt-baltkrievu-tranzitu-pagaidam-lidz-15-janvarim-19725489.html
https://sputniknewslv.com/20211208/baltkrievija-ievies-embargo-partikas-precem-no-rietumvalstim-19523820.html
https://sputniknewslv.com/20211222/latvijas-muitnieki-neielaida-valsti-383-tonnu-naftas-produktu-no-baltkrievijas-19719472.html
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
2022
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
baltijā, baltkrievija, sankcijas, ekonomika, tirdzniecība, eksports, imports, ģeopolitika, politika
baltijā, baltkrievija, sankcijas, ekonomika, tirdzniecība, eksports, imports, ģeopolitika, politika
Tirdzniecība ar "ienaidnieku": briti šokēti par Baltijas valstu liekulību
12:59 10.01.2022 (atjaunots: 22:51 11.01.2022) Baltijas valstis, iespiestas starp ekonomiskajām iespējām un saviem ģeopolitiskajiem izteikumiem, saskaras ar pretrunām, ko Eiropas sātīgi paēdušajās valstīs īsti nesaprot.
RĪGA, 10. janvāris – Sputnik. Latvijas valdība nolēmusi pagarināt ārkārtējo situāciju uz robežas ar Baltkrieviju līdz 10. februārim – Baltijas valsts amatpersonas ne vienu vien reizi to apsūdzējušas par "hibrīdkaru" ar nelegālo imigrantu iesūtīšanas palīdzību, atgādināja
Sputnik Meedia.
Vienlaikus tālajā Lielbritānijā "Financial Times" pastāstīja, ka Baltijas valstu rekordlielā tirdzniecība ar Baltkrieviju nemaz neatbilst to sankciju pozīcijām.
Londonas izdevums vērtēja, ka Baltkrievijas eksports uz Igauniju, Latviju un Lietuvu teju vai sasniedzis rekorlielus apjomus, kas stiprina to tirdznieciskās attiecības, lai arī trīs Baltijas valstis ir visai agresīvi noskaņotas sankciju jautājumā pret "līdera Aleksandra Lukašenko režīmu".
Pērnā gada pirmo 10 mēnešu laikā Igaunijas imports no Baltkrievijas bija vairāk nekā divkārt lielāks salīdzinājumā ar 2020. gadu, sasniedzis 522 miljonus eiro, par 20% pārsniedzot iepriekšējo maksimālo rādītāju 2018. gadā. Lietuvas imports pieaudzis par 50% salīdzinājumā ar 2020. gadu, sasniedzot 1 miljardu eiro – par trešo daļu vairāk nekā agrākais maksimālais rādītājs 2015. gadā. Imports uz Latviju audzis par divām trešdaļām no 2020. gada – līdz 407 miljoniem eiro, un šis rādītājs ir tikai par 2% zemāks nekā maksimālais rādītājs 2011. gadā.
Eksperti uzskata, ka krasais likmju pieaugums atspoguļojis pretrunas, ar ko saskaras Baltijas valstis, iespiestas starp ekonomiskajām iespējām un saviem ģeopolitiskajiem izteikumiem.
Igaunijas starptautiskās organizācijas "Aizsardzības un drošības centrs" pētījumu nodaļas vadītājs Tomass Jermalavičus intervijā "Financial Times" paziņoja: "Baltijas valstis sāk saprast, ka spēcīgu un principiālu ārpolitisko pozīciju pārveidošana par efektīvu sankciju režīmu nav nemaz tik vienkārša lieta pat pašos acīmredzamākajos gadījumos."
Viņš atgādināja, ka iekšējie ekonomiskie spēles dalībnieki – pat valsts juridiskās personas, - kas izmantos katru iespēju, lai apietu sankcijas tik ilgi, cik vien iespējams.
Baltkrievu preces Baltijas valstīs zem letes nepārdod – tās pieejamas patērētājam mazumtirdzniecībā, gan alkoholiskie dzērieni, gan apavi.
Pie tam nacionālās VIP personas, piemēram, Eiropas parlamenta deputāte no Latvijas Inese Vaidere vēl aizvien turpina klāstīt, ka vasarā Aleksandra Lukašenko autoritārais režīms uzbrukšot Latvijai, Lietuvai un Polijai, sūtot migrantus pāri Baltkrievijas robežai.
Valdošo viedoklim piekrīt arī Latvijas Saeimas opozīcijas pārstāvji. Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība) jau pirmajā šī gada intervijā atgādināja, ka Baltkrievijā valdot diktatūra, kurā lēmumi tiekot pieņemti vienpersoniski, un neesot zināms, kas tās vadītājam ienākšot prātā.
Vienlaikus Latvijas bijušais premjerministrs nez kāpēc ir pārliecināts, ka kaimiņvalsts darbības radījušas neizmērojami lielas problēmas pašai Baltkrievijai, - pierobežas apdzīvotās vietas tagad pārpildot "neveiksmīgie migranti", un nometnē Muceniekos dzīvojošie salīdzinājumā ar viņiem jūtoties kā paradīzē.
Arī Latvijas varasiestāžu pārstāvji nepalaiž garām iespēju novērtēt Baltkrievijas darbības. Valsts drošības dienests nesen paziņoja, ka Baltkrievijas specdienesti joprojām vāc ziņas par Latvijā dzīvojošās baltkrievu kopienas attieksmi pret politiskajiem un sabiedriskajiem procesiem Baltkrievijā.
VDD pārliecina, ka Baltkrievijas varasiestādēm esot bijusi sava loma nelegālo robežpārkāpēju plūsmas organizācijā no Baltkrievijas uz ES, turklāt Baltkrievijas specdienesti aktīvi strādā, stiprinot "autoritārā līdera" Aleksandra Lukašenko varas pozīcijas.
Taču viss iepriekšminētais ir obligātā programma "britu zinātnieku" nomierināšanai. Patiesībā ar baltkrieviem, gluži kā Kučinska valdības laikā, ir tikai bizness, nekā personīga.
Jāpiebilst, ka arī Igaunija ieviesusi sankcijas pret Minsku, tomēr statistika liecina: ierobežojumi dāvājuši vien papildu impulsu Baltkrievijas un Igaunijas preču apgrozījuma attīstībai. Piemēram, 2021. gada septembrī produkcijas imports no Baltkrievijas un Igauniju audzis par veseliem 245% salīdzinājumā ar šo periodu gadu iepriekš – piegādes vērtējamas 53 miljonu eiro apmērā. Saskaņā ar šo rādītāju Baltkrievija ieņēmusi 10. vietu starp eksportētājvalstim, un tās daļa Igaunijas importā sastāda 3%.
Komentējot datus, Igaunijas Statistikas departamenta vadošā analītiķe Evelīna Pūra atzīmēja, ka no Baltkrievijas pārsvarā tiek piegādātas rūpnieciskās eļļas un citi akmeņogļu darvas produkti. "Un vēl ir metāls: ieved dažādus metāla profilus, durvis un citus izstrādājumus," piebilda Pūra.
Tiek arī eksportētas preces no Igaunijas uz Baltkrieviju – pērn eksporta apjoms sasniedza 72,4 miljonus eiro. Saskaņā ar pērnā gada septembra datiem, rādītājs sastādījis 51,6 miljonus eiro. Lielāko daļu no eksportējamās produkcijas sastāda kakao pupiņas un saldētas zivis.
