https://sputniknewslv.com/20220105/lielbritanija-palikusi-bez-miljoniem-stradnieku-kam-veikt-melnos-darbus-19900725.html
Lielbritānija palikusi bez miljoniem strādnieku. Kam veikt melnos darbus?
Lielbritānija palikusi bez miljoniem strādnieku. Kam veikt melnos darbus?
Sputnik Latvija
Pirms reālā Brexit’a tā piekritēji Lielbritānijā smīnēja un spriedelēja par to, ka tirdzniecībā ar vienoto Eiropu viss būs tāpat kā agrāk, pat vēl labāk un... 05.01.2022, Sputnik Latvija
2022-01-05T17:58+0200
2022-01-05T17:58+0200
2022-01-05T17:58+0200
viedoklis
brexit
finanses
lielbritānija
ekonomika
nodokļi
krīze
pasaule
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/210/69/2106906_0:318:3076:2048_1920x0_80_0_0_db60cbdacfbaf423d90b816bb6d7f5d4.jpg
Brexit pirmajā gadadienā gribot negribot atmiņā ataust labi pazīstamā līdzība par senās Līdijas caru Krēzu, kurš pieteica karu Persijai. Leģenda vēsta, ka Krēzs noticēja Delfu orākuliem. "Ja pāriesi Halisas upi, iznīcināsi varenu valsti," viņam teica pareģi. Krēzam šķita, ka viņš iekaros Persiju, taču viņš iznīcināja pats sevi.Protams, šķiršanās no Eiropas Savienības Lielbritānijai nav traģēdija, iespējams pat, gluži otrādi, tikai pagaidām nav saprotams, kur ir vietējo orākulu solītie labumi, portālā RIA Novostistāsta Aleksandrs Habarovs.Referendums 2016. gadā uz salas noslēdzās ar izmisumu un eiforiju. Priecājās tie, kam apnikuši migranti un Briseles rīkojumi, skuma tie, kam dārgas bija viegli šķērsojamās Eiropas robežas. Nu jau gadu nav ne viena, ne otra, ne arī trešā. Migranti aizbraukuši, pie tam pēkšņi noskaidrojies, kāds nu ir iebraucēju deficīts. Pērnvasar Londonas restoratori saprata, ka nevar sameklēt pavārus, oficiantus un trauku mazgātājus, kuru agrāk visur bija papilnam. Rudenī uzliesmoja degvielas krīze – trūka kravas automašīnu vadītāju. Skaidrs, ka visas šīs problēmas saistītas ne tikai ar Brexit, arī ar pandēmiju. Tomēr ne velti britu valdība nesen nolēma, ka vienkāršotā kārtība iebraukšanai valstī sezonas strādniekiem tiks pagarināta uz veseliem trim gadiem, citādi nebūs strādnieku, kas ievāktu ražu un strādātu fermās."Diemžēl mūsu valdībā vairākums visu mūžu strādājuši tikai politikā un nespēj aptvert, ar kādu krīzi saskārusies uzņēmējdarbība, - uzskata Askars Šeibani, tehnoloģijas kompānijas "Comtek" vadītājs no Dienvidvelsas. – Gandrīz divi miljoni kvalificētu darbinieku pametuši Lielbritāniju. Nav, kam stāties viņu vietā. Ja kāds naivi domā, ka var ņemt cilvēkus uz ielas un ātri visu iemācīt, - tā ir ilūzija. Gadiem ilgi šī valsts ir paļāvusies uz to, ka ierodas jau gatavi speciālisti. Nevienam ne prātā nav nācis, ka vajadzētu gatavot savus kadrus. Valdībai ir jāatsakās no politiskām dogmām un jābūt pragmatiskai."Pirms reālā Brexit’a tā piekritēji Lielbritānijā smīnēja un spriedelēja par to, ka tirdzniecībā ar vienoto Eiropu viss būs tāpat kā agrāk, pat vēl labāk un izdevīgāk. Tomēr pārmaiņas attiecībās ar galveno ekonomisko partneri nav pagājušas bez pēdām. Rūgto šķiršanās garšu sajuta pirms gada, kad jaunie notikumi stājās spēkā. Ņemot vērā haosu pie robežām pirmie cieta britu zvejnieki, Brexit atbalstītāji, - viņi nevarēja nosūtīt savu produkciju uz kontinentu un cieta kolosālus zaudējumus.Iepriekš kravas uz Eiropu varēja noformēt vienā mirklī, bet tagad jāaizpilda detalizētas deklarācijas, jāapstiprina atbilstība standartiem, lai izvairītos no nodevām. Vārdu sakot, krasi audzis papīru apgrozījums. Izdevumi strauji pieauga pat tiem, kuri ar biznesu nekādi nav saistīti. Elementārs sūtījums tuviniekiem ES valstīs tagad izmaksā dārgāk atmuitošanas dēļ. Nav nekāds brīnums, ka pirmā pusgada laikā pēc Brexit eksports uz ES kritās par 14%. Kontinentā zaudējumi bija vēl lielāki – preču apjoms uz Lielbritāniju saruka par 24%. Galu galā preču apgrozījums kritās par 44 miljardiem sterliņu mārciņu. Gada beigās kļuva skaidrs, ka agrāko līmeni sasniegt nav izdevies. Aplēsts, ka oktobrī tirdzniecības apjoms ar Eiropu izrādījās par 16% zemāks, nekā varētu būt, ja valsts nebūtu pametusi ES. Gaidāms, ka Brexit dēļ Lielbritānijas ekonomika saruks par 4%. Pie tam birokrātija uz robežas tikai pieaugs: gada sākumā Lielbritānija sāka pārbaudīt kravas, kas pienāk no kontinenta. Brexit liek šaubīties par Apvienotās Karalistes tālāko vienotību. Skotijā, kur lielākā daļa atbalstīja dalību ES, atkal pieprasa referendumu par neatkarību. Apmierināti ir arī Īrijas apvienošanās piekritēji. Steigā parakstītais protokols par Ziemeļīriju rada ekonomisko robežu Lielbritāniju un reģionu, kas palicis vienotajā ES tirgū. No Lielbritānijas ienākošo kravu muitas pārbaudes un nodevas kaitina vietējos lojālistus, bet republikāņi nevar ne sagaidīt, kad parādīsies iespēja organizēt referendumu par britu sašķeltās valsts vēsturisko apvienošanu. Jāpatur prātā, ka Lielbritānijas dalība ES savulaik palīdzēja apturēt asiņaino Īrijas konfliktu.Laiks rādīs, cik tādu aizies dezintegrācijas process. Pagaidām Lielbritānijas valdībai laiks vēl ir. Pie tam no Londonas pārsvarā ir atkarīgs, vai tiks atļauti referendumi Skotijā un Ziemeļīrijā. Taču, ja ekonomiskā progresa nebūs, augs spiediens no atdalīšanās atbalstītāju puses. Arī tagadējais premjerministrs Džonsons ļoti kaitina karalistes reģionālos līderus. Starp citu, ne tikai viņus – arī Francijas prezidents Emanuels Makrons, metis pie malas diplomātiju, nosauca britu premjeru par "klaunu". Anglijas un Francijas attiecībās atkal ieskanas vēsturiskā naida notis: kaimiņi strīdas par zivīm un migrantiem šaurumā, kas atdala abas valstis.Arī Vācijas valdībā Džonsonu nemīl. Jaunais kanclers Šolcs nolēma piezvanīt uz Londonu tikai divas nedēļas pēc stāšanās koalīcijas kabineta vadībā.Impēriskās ambīcijas britu "breksitieriem" neko labu nav devušas. Džonsona izreklamētais "globālās Britānijas" projekts pagaidām izskatās pabēdīgi. Saskaņā ar plāniem, salai, ko vairs nenoslogoja Eiropas saistības, ātri sāks parakstīt izdevīgus līgumus visā pasaulē. Pilnvērtīgo tirdzniecības līgumu ar ASV, kam tika pievērsta liela uzmanība, jau var izmest no prāta uz nenoteiktu laiku.Kā īstu varoņdarbu aprakstīja līgumus ar bijušajām kolonijām: Jaunzēlandi un Austrāliju. Troksnis ap darījumiem bija liels, bet ekonomiskais efekts – vājš, jo līdz 2035. gadam tie labākajā gadījumā palielinās Lielbritānijas IKP par 0,09%.Pat banku nozare, kas kārtīgi "dēja zelta olas" valsts budžetam, bija spiests parūpēties par savu drošību un pārvietot daļu personāla un operāciju uz Eiropu, jo tagad finansiālā darbība kontinentā tiek regulēta atsevišķi. Iespējams, atšķēlusies nemaz nav tik liela daļa, aptuveni desmit procenti, tomēr nodokļus no šīs pīrāga daļas tagad nosmeļ kontinentā, kurp apmetušies banku darbinieki un viņu ģimenes. Apsolītās nodokļu brīvības, "Singapūras pie Temzas" Anglijā pagaidām nav, bet perspektīvas ir miglā tītas. Pagaidām nodokļi tikai pieauguši – gribot negribot nākas norēķināties par ekonomikas pabalstīšanu pandēmijas apkarošanas periodā.Starp pozitīvajiem aspektiem var pieminēt varbūt tikai neatkarību no Briseles ar visu tās birokrātisko aparātu un simtiem eirodeputātu, kuri nenes nekādu atbildību. Protams, Eiropas ierēdņi vēl ilgu laiku saņems arī no Lielbritānijas budžeta. Saskaņā ar līgumu par Brexit, Lielbritānija apņēmusies pārskaitīt pamestajai Eiropas Savienībai 39 miljardus sterliņu mārciņu. 14 no tiem jau nosūtīti uz kontinentu. Maksājumi izstiepti līdz 2057. gadam. Ja Londona būtu palikusi ES, šajā pašā periodā tai nāktos iztērēt daudz lielāku summu. Tātad iegūtā brīvība nes arī finansiālo labumu, lai arī visi zaudējumi vēl nemaz nav aplēsti.
https://sputniknewslv.com/20211207/maneza---azi-un-klauni-makrons-privata-saruna-apsauka-dzonsonu-19506184.html
https://sputniknewslv.com/20211025/es-plosa-cina-par-varu-un-godkare--viedoklis-no-lielbritanijas-puses-18930992.html
https://sputniknewslv.com/20210927/lielbritanija-steigsus-izsniedz-darba-vizas-vajadzigi-vairak-neka-10-tukstosi-cilveku-18585428.html
https://sputniknewslv.com/20210305/Vai-eiropiei-ir-gana-nobriedusi-lai-butu-patstavigi-15278966.html
https://sputniknewslv.com/20210103/Eiropas-Savieniba-palidzes-Skotijai-cina-par-neatkaribu-14959002.html
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
2022
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
brexit, finanses, lielbritānija, ekonomika, nodokļi, krīze, pasaule
brexit, finanses, lielbritānija, ekonomika, nodokļi, krīze, pasaule
Lielbritānija palikusi bez miljoniem strādnieku. Kam veikt melnos darbus?
Pirms reālā Brexit’a tā piekritēji Lielbritānijā smīnēja un spriedelēja par to, ka tirdzniecībā ar vienoto Eiropu viss būs tāpat kā agrāk, pat vēl labāk un izdevīgāk. Tomēr pārmaiņas attiecībās ar galveno ekonomisko partneri nav pagājušas bez pēdām.
Brexit pirmajā gadadienā gribot negribot atmiņā ataust labi pazīstamā līdzība par senās Līdijas caru Krēzu, kurš pieteica karu Persijai. Leģenda vēsta, ka Krēzs noticēja Delfu orākuliem. "Ja pāriesi Halisas upi, iznīcināsi varenu valsti," viņam teica pareģi. Krēzam šķita, ka viņš iekaros Persiju, taču viņš iznīcināja pats sevi.
Protams, šķiršanās no Eiropas Savienības Lielbritānijai nav traģēdija, iespējams pat, gluži otrādi, tikai pagaidām nav saprotams, kur ir vietējo orākulu solītie labumi, portālā RIA Novostistāsta Aleksandrs Habarovs. Referendums 2016. gadā uz salas noslēdzās ar izmisumu un eiforiju. Priecājās tie, kam apnikuši migranti un Briseles rīkojumi, skuma tie, kam dārgas bija viegli šķērsojamās Eiropas robežas. Nu jau gadu nav ne viena, ne otra, ne arī trešā. Migranti aizbraukuši, pie tam pēkšņi noskaidrojies, kāds nu ir iebraucēju deficīts. Pērnvasar Londonas restoratori saprata, ka nevar sameklēt pavārus, oficiantus un trauku mazgātājus, kuru agrāk visur bija papilnam. Rudenī uzliesmoja degvielas krīze – trūka kravas automašīnu vadītāju. Skaidrs, ka visas šīs problēmas saistītas ne tikai ar Brexit, arī ar pandēmiju. Tomēr ne velti britu valdība nesen nolēma, ka vienkāršotā kārtība iebraukšanai valstī sezonas strādniekiem tiks pagarināta uz veseliem trim gadiem, citādi nebūs strādnieku, kas ievāktu ražu un strādātu fermās.
"Diemžēl mūsu valdībā vairākums visu mūžu strādājuši tikai politikā un nespēj aptvert, ar kādu krīzi saskārusies uzņēmējdarbība, - uzskata Askars Šeibani, tehnoloģijas kompānijas "Comtek" vadītājs no Dienvidvelsas. – Gandrīz divi miljoni kvalificētu darbinieku pametuši Lielbritāniju. Nav, kam stāties viņu vietā. Ja kāds naivi domā, ka var ņemt cilvēkus uz ielas un ātri visu iemācīt, - tā ir ilūzija. Gadiem ilgi šī valsts ir paļāvusies uz to, ka ierodas jau gatavi speciālisti. Nevienam ne prātā nav nācis, ka vajadzētu gatavot savus kadrus. Valdībai ir jāatsakās no politiskām dogmām un jābūt pragmatiskai."
Pirms reālā Brexit’a tā piekritēji Lielbritānijā smīnēja un spriedelēja par to, ka tirdzniecībā ar vienoto Eiropu viss būs tāpat kā agrāk, pat vēl labāk un izdevīgāk. Tomēr pārmaiņas attiecībās ar galveno ekonomisko partneri nav pagājušas bez pēdām. Rūgto šķiršanās garšu sajuta pirms gada, kad jaunie notikumi stājās spēkā. Ņemot vērā haosu pie robežām pirmie cieta britu zvejnieki, Brexit atbalstītāji, - viņi nevarēja nosūtīt savu produkciju uz kontinentu un cieta kolosālus zaudējumus.
Iepriekš kravas uz Eiropu varēja noformēt vienā mirklī, bet tagad jāaizpilda detalizētas deklarācijas, jāapstiprina atbilstība standartiem, lai izvairītos no nodevām. Vārdu sakot, krasi audzis papīru apgrozījums. Izdevumi strauji pieauga pat tiem, kuri ar biznesu nekādi nav saistīti. Elementārs sūtījums tuviniekiem ES valstīs tagad izmaksā dārgāk atmuitošanas dēļ. Nav nekāds brīnums, ka pirmā pusgada laikā pēc Brexit eksports uz ES kritās par 14%. Kontinentā zaudējumi bija vēl lielāki – preču apjoms uz Lielbritāniju saruka par 24%. Galu galā preču apgrozījums kritās par 44 miljardiem sterliņu mārciņu. Gada beigās kļuva skaidrs, ka agrāko līmeni sasniegt nav izdevies. Aplēsts, ka oktobrī tirdzniecības apjoms ar Eiropu izrādījās par 16% zemāks, nekā varētu būt, ja valsts nebūtu pametusi ES. Gaidāms, ka Brexit dēļ Lielbritānijas ekonomika saruks par 4%. Pie tam birokrātija uz robežas tikai pieaugs: gada sākumā Lielbritānija sāka pārbaudīt kravas, kas pienāk no kontinenta. Brexit liek šaubīties par Apvienotās Karalistes tālāko vienotību. Skotijā, kur lielākā daļa atbalstīja dalību ES, atkal pieprasa referendumu par neatkarību. Apmierināti ir arī Īrijas apvienošanās piekritēji. Steigā parakstītais protokols par Ziemeļīriju rada ekonomisko robežu Lielbritāniju un reģionu, kas palicis vienotajā ES tirgū. No Lielbritānijas ienākošo kravu muitas pārbaudes un nodevas kaitina vietējos lojālistus, bet republikāņi nevar ne sagaidīt, kad parādīsies iespēja organizēt referendumu par britu sašķeltās valsts vēsturisko apvienošanu. Jāpatur prātā, ka Lielbritānijas dalība ES savulaik palīdzēja apturēt asiņaino Īrijas konfliktu.
27 Septembris 2021, 18:22
Laiks rādīs, cik tādu aizies dezintegrācijas process. Pagaidām Lielbritānijas valdībai laiks vēl ir. Pie tam no Londonas pārsvarā ir atkarīgs, vai tiks atļauti referendumi Skotijā un Ziemeļīrijā. Taču, ja ekonomiskā progresa nebūs, augs spiediens no atdalīšanās atbalstītāju puses. Arī tagadējais premjerministrs Džonsons ļoti kaitina karalistes reģionālos līderus. Starp citu, ne tikai viņus – arī Francijas prezidents Emanuels Makrons, metis pie malas diplomātiju, nosauca britu premjeru par "klaunu". Anglijas un Francijas attiecībās atkal ieskanas vēsturiskā naida notis: kaimiņi strīdas par zivīm un migrantiem šaurumā, kas atdala abas valstis.
Arī Vācijas valdībā Džonsonu nemīl. Jaunais kanclers Šolcs nolēma piezvanīt uz Londonu tikai divas nedēļas pēc stāšanās koalīcijas kabineta vadībā.
Impēriskās ambīcijas britu "breksitieriem" neko labu nav devušas. Džonsona izreklamētais "globālās Britānijas" projekts pagaidām izskatās pabēdīgi. Saskaņā ar plāniem, salai, ko vairs nenoslogoja Eiropas saistības, ātri sāks parakstīt izdevīgus līgumus visā pasaulē. Pilnvērtīgo tirdzniecības līgumu ar ASV, kam tika pievērsta liela uzmanība, jau var izmest no prāta uz nenoteiktu laiku.
Kā īstu varoņdarbu aprakstīja līgumus ar bijušajām kolonijām: Jaunzēlandi un Austrāliju. Troksnis ap darījumiem bija liels, bet ekonomiskais efekts – vājš, jo līdz 2035. gadam tie labākajā gadījumā palielinās Lielbritānijas IKP par 0,09%.
Pat banku nozare, kas kārtīgi "dēja zelta olas" valsts budžetam, bija spiests parūpēties par savu drošību un pārvietot daļu personāla un operāciju uz Eiropu, jo tagad finansiālā darbība kontinentā tiek regulēta atsevišķi. Iespējams, atšķēlusies nemaz nav tik liela daļa, aptuveni desmit procenti, tomēr nodokļus no šīs pīrāga daļas tagad nosmeļ kontinentā, kurp apmetušies banku darbinieki un viņu ģimenes. Apsolītās nodokļu brīvības, "Singapūras pie Temzas" Anglijā pagaidām nav, bet perspektīvas ir miglā tītas. Pagaidām nodokļi tikai pieauguši – gribot negribot nākas norēķināties par ekonomikas pabalstīšanu pandēmijas apkarošanas periodā.
Starp pozitīvajiem aspektiem var pieminēt varbūt tikai neatkarību no Briseles ar visu tās birokrātisko aparātu un simtiem eirodeputātu, kuri nenes nekādu atbildību. Protams, Eiropas ierēdņi vēl ilgu laiku saņems arī no Lielbritānijas budžeta. Saskaņā ar līgumu par Brexit, Lielbritānija apņēmusies pārskaitīt pamestajai Eiropas Savienībai 39 miljardus sterliņu mārciņu. 14 no tiem jau nosūtīti uz kontinentu. Maksājumi izstiepti līdz 2057. gadam. Ja Londona būtu palikusi ES, šajā pašā periodā tai nāktos iztērēt daudz lielāku summu. Tātad iegūtā brīvība nes arī finansiālo labumu, lai arī visi zaudējumi vēl nemaz nav aplēsti.
