Pasaulē

Svenska Dagbladet: līdz ar gadiem smadzenes arvien labāk pilda atsevišķas funkcijas

© Pixabay / TheDigitalArtist Головной мозг человека
Головной мозг человека - Sputnik Latvija, 1920, 01.01.2022
Daži labi iztver novecošanu kā ilgu ceļu uz plānprātību. Taču izrādās, ka pastāv tādas kognitīvas spējas, kuras ar gadiem kļūst tikai labākas. Jauns neirobiologu pētījums liecina, ka tās attīstās un uzlabojas pat tad, ja cilvēkam jau apritējuši 70 –75 gadi.
Atmiņa pasliktinās. Cilvēks arvien lēnāk uztver informāciju. Arī reakcija vairs nav, kā kādreiz bijusi. Labi zināms, ka mūsu kognitīvās spējas ar gadiem pasliktinās. Pilns raksta tulkojums publicēts InoSMI portālā.
Tomēr mēdz būt izņēmumi. Ir pētījumi, kas liecina, ka dažas kognitīvās spējas ar gadiem tikai kļūst labākas, gluži kā labs vīns. Pirmkārt, tās ir spējas, kas saistītas ar zināšanu un pieredzes izmantošanu problēmu risināšanai. Arī izdevumā "Nature Human Behaviour" nesen publicētajā Džordžtaunas Universitātes Medicīnas centra pētījumā ir izskaidrots, kas notiek ar mūsu domāšanas procesiem novecošanas gaitā.
Макет мозга. Архивное фото - Sputnik Latvija, 1920, 19.12.2020
Viedoklis
Zinātnieki pierādījuši, ka koronavīruss bojā smadzenes. Kādas ir sekas?
Rezultāti liecina, ka vecākā gadagājuma cilvēku smadzenes ar gadiem var labāk pildīt divas svarīgas funkcijas, kas ļauj mums apstrādāt jaunu informāciju un koncentrēties uz konkrētajā situācijā svarīgām lietām. Pēc pētnieku domām, šīs funkcijas ir tādu nozīmīgo smadzeņu kognitīvās darbības veidu pamatā, kā, piemēram, lēmumu pieņemšana un paškontrole.
"Līdz ar vecumu šādas spējas uzlabojas, iespējams, arī tāpēc, ka mēs vienkārši praktizējam šīs prasmes dzīves garumā," uzskata Maikls Ulmans (Michael T Ullman), Džordžtaunas universitātes Neirobioloģijas katedras profesors.
Zinātnieki pielietoja testēšanu, lai pētītu vairākus uzmanības aspektus 702 cilvēkiem vecumā no 58 līdz 98 gadiem, tieši šajā dzīves periodā kognitīvās spējas mainās visvairāk.
Kas attiecās uz spēju ātri reaģēt, tad rezultāti bija labāki jaunākajiem grupas locekļiem, kamēr seniori veiksmīgāk tika galā, kad runa bija par spēju, nenovēršot uzmanību, koncentrēties uz vissvarīgāko situācijas aspektu. Šīs efekts tika novērots dalībniekiem aptuveni līdz 78 gadu vecumam, tad sākās tā mazināšanās.
Gēteborgas universitātes Novecošanas un veselības centra direktors, psihiatrijas profesors Ingmārs Skūgs (Ingmar Skoog), norāda, ka zinātnieki mēģina noskaidrot, kuras no smadzeņu funkcijām tiešām kļūst labākas.
"Protams, ir iepriecinoši zināt, ka ar gadiem dažās lietās mēs kļūstam labāki, lai gan kādās citās mūsu spējas pasliktinās."
Pirms dažiem gadiem tika veikts pētījums, kura rezultātā zinātnieki secināja, ka vislabāk automašīnu vada cilvēki vecumā no 65 līdz 75 gadiem.
"Jaunais cilvēks labāk uzstāsies sacīkstēs, bet parastās ceļu satiksmes apstākļos pieredzējušais automobilists veiksmīgāk izvairās no situācijām, kad ir ātri jāreaģē. Jaunais pētījums apliecina šo secinājumu, jo tieši tajā izpaužas ar vecumu pieaugoša spēja ignorēt uzmanību novēršošos faktorus un izlemt, kas dotajā brīdī ir svarīgākais."
Pensionāri - Sputnik Latvija, 1920, 22.08.2021
Latvijā
65 gadi – tie vēl nav griesti: eksperts prognozēja pensijas vecuma palielināšanu
Veicot vecuma izmaiņu pētījumus, ideālā gadījumā noteiktajā laika periodā būtu jānovēro vieni un tie paši cilvēki, lai kontrolētu viņu novecošanas procesu. Šīs gan ir šķērsgriezuma pētījums, proti, visi dalībnieki tika pētīti vienlaicīgi. Gan zinātniskā darba autori, gan Skūgs atzīmē, kā šī ir pētījuma vājā vieta.
Šķērsgriezuma pētījumi bieži vien pārspīlē ar vecumu radušos pasliktināšanos, jo jaunākām paaudzēm vienkārši mēdz būt labāka izglītība (proti, jaunākiem pētījumu dalībniekiem). Taču tieši šis efekts apliecina jaunus secinājumus par tiem aspektiem, kuri uzlabojas gadu gaitā.
Skūgs ir viens no zinātniekiem, kas pēta 70 gadus vecos cilvēkus, kuri dzimuši dažādos gados. Secinājumi ir tādi, ka cilvēki tagad noveco lēnāk un ka "70 — tie ir jauni 50". Viņš uzskata Džordžtaunas Universitātes jauno zinātnisko darbu par vēl vienu noderīgu argumentu diskusijās par to, līdz kādam vecumam cilvēkiem būtu jāstrādā.
"Sabiedrībai seniori varētu būt lielāks resurss, nekā tagad ir pieņemts domāt, tieši tāpēc, ka noteiktas spējas attīstās un uzlabojas pat tad, kad mums jau aprit 70 –75 gadi.
Bet, tā kā dažos aspektos mūsu spējas tomēr pasliktinās, darbā procesā jaunieši un seniori varētu papildināt viens otru."

Kas ir kognitīvās spējas?

Kognitīvās spējas ir domāšanas procesu kopums cilvēka smadzenēs, kas nepieciešams pareizai informācijas uztveršanai un lēmumu pieņemšanai.
Smadzeņu spēju domāt, plānot un iegaumēt datus sauc par kognitīvām funkcijām. Citi piemēri — uzmanība un koncentrācija.
Ziņu lente
0
Vispirms jaunieVispirms vecie
loader
LIVE
Заголовок открываемого материала