https://sputniknewslv.com/20211230/zvaigznu-kari-uz-zemes-kapec-asv-bistas-no-krievija-izstradata-nakotnes-ieroca-19838506.html
"Zvaigžņu kari" uz Zemes: kāpēc ASV bīstas no Krievijā izstrādātā nākotnes ieroča
"Zvaigžņu kari" uz Zemes: kāpēc ASV bīstas no Krievijā izstrādātā nākotnes ieroča
Sputnik Latvija
Amerikāņi nopietni noraizējušies par Krievijas sekmēm hiperskaņas bruņojuma jomā. Pentagons steigšus paātrināja savas iestrādes, taču pagaidām nekādu iemeslu... 30.12.2021, Sputnik Latvija
2021-12-30T12:50+0200
2021-12-30T12:50+0200
2021-12-30T14:46+0200
pasaule
viedoklis
asv
krievija
bruņojums
raķete
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/03/1e/15418554_0:8:939:536_1920x0_80_0_0_09856367451fe6d053a8fecc49cd2eb5.jpg
Amerikāņu hiperskaņas bruņojuma programma joprojām buksē: stratēģiskais bumbvedējs B-52 decembra vidū nespēja palaist perspektīvo raķeti AGM-183A. Tas bija jau trešais nesekmīgais izmēģinājums. Vašingtona visiem spēkiem pūlas panākt Krieviju un līdztekus trieciena kompleksiem izstrādā arī aizsardzību no "hiperskaņas". Par Pentagona plāniem stāsta RIA Novosti analītiķis Andrejs Kocs.Raķetes eskadras kuģiemValda uzskats, ka no hiperskaņas ieroča aizsargāties nav iespējams. Raķeti, kas tuvojas mērķim vairāk nekā 5 Mahu ātrumā un aktīvi manevrē, mūsdienu zenītiekārtas praktiski nespēj notriekt. Valsts, kas pirmā apgūs tādas tehnoloģijas un sāks to masveida ieviešanu armijā, gūs nopietnas priekšrocības pār potenciālajiem pretiniekiem.Decembrī ASV Pretraķešu aizsardzības aģentūra (Missile Defense Agency, MDA) izsludināja konkursu PRA sistēmas radīšanai saskaņā ar projektu Glide Phase Interceptor ("Pārtvērējs plānošanas posmā", GPI).Par izdevīgo līgumu cīnīsies trīs aizsardzības giganti: "Raytheon Missiles and Defense", "Lockheed Martin" un "Northrop Grumman Systems". Līdz 2022. gada septembra beigām tie iesniegs pasūtītājam pārtvērējraķetes koncepciju, kas spētu likvidēt hiperskaņas mērķus. Pirmajam konkursa posmam atvēlēti apmēram 60 miljoni dolāru.GPI taktiskās un tehniskās prasības netiek izpaustas, zināms tikai tas, ka perspektīvās raķetes paredzētas kuģiem, piemēram, "Arleigh Burke" tipa eskadras kuģiem, tām jābūt piemērotām vertikālā starta iekārtām Mk41. Tātad lādiņa garums nepārsniegs 7 m, diametrs – 710 mm. Pateicoties informācijas un vadības sistēmai Aegis, nesējs varēs startēt gan patstāvīgi, gan pēc norādes.Sarežģīts mērķisĪpaši uzsvērts, ka eskadras kuģu munīcijā būs gan GPI, gan arī jau bruņojumā pieņemtie "Standard" saimes pārtvērēji, kas atbild par "klasisko" ballistisko mērķu likvidāciju. GPI uzdevums – pārtvert hiperskaņas planējošos blokus. Tādu lietderīgo kravu uzņem, piemēram, Krievijas jaunais komplekss "Avangard".Tradicionālās SBR šāviņš tuvojas mērķim kosmosā par paredzamu trajektoriju, tāpēc pretraķešu lādiņš var to pārtvert. "Avangard" pārvietojas atmosfērā un aktīvi manevrē. 2018. gada decembrī vicepremjers Jurijs Borisovs atklāja, ka izmēģinājumos tas sasniedzis apmēram 27 Mahu ātrumu.Pagaidām nav gluži saprotams, kā Pentagons cer notriekt tādus "meteorus". Pretraķešu lādiņi likvidē mērķi kinētiski, proti, tiešā trāpījumā. Domājams, arī GPI paātrināsies līdz hiperskaņas ātrumam un varēs koriģēt kursu, bet objekta sakaitētās gāzes pēdas identificēs paštēmējošais termiskais šāviņš.Tie gan ir tikai pieņēmumi. UR-100N UTTH starts ar "Avangard" ir labi saskatāms no kosmosa, taču ar esošajiem tehniskajiem līdzekļiem ir ļoti grūti atrast planieri pēc tā atdalīšanās no nesēja.Kosmiskais ešelonsASV raķešu uzbrukuma brīdinājuma sistēmas (RUBS) satelīti atrodas pārāk augstu – ģeostacionārajās orbītās, un to infrasarkanie detektori fiksē ballistiskā mērķa spilgto un labāk pamanāmo signatūru.Pēc būtības, šie aparāti ir bezjēdzīgi, ja runa ir par hiperskaņas spārnotajām raķetēm (arī par Krievijas pretkuģu "Cirkon") un planējošajiem blokiem.Aizvadītajā rudenī Kosmiskās attīstības aģentūra (Space Development Agency, SDA) tomēr informēja, ka sāk būvēt kosmisko aparātu grupējumu, kuru pienākums būšot sekot lielā ātrumā lidojošiem mērķiem. Amerikāņi ir pārliecināti, ka problēmu atrisinās satelīti zemajās orbītās – tie fiksēs hiperskaņas draudus starta posmā un sāks šāviņa pavadīšanu. Pirms gada Pentagons piešķīra 350 miljonus dolāru šim darbam. Astoņus eksperimentālos aparātus nogādās kosmosā līdz 2023. gadam.RUBS satelīti, kas funkcionē nepārtraukta infrasarkanā izstarojuma režīmā, varēs identificēt signālus no spārnotajām raķetēm un kaujas blokiem ar platleņķa detektoriem. Katrs kontrolēs noteiktu apvidus zonu un, pamanot hiperskaņas mērķi, nekavējoties cels trauksmi.Izmēģinājumi ArktikāRUBS strādās sadarbībā ar Hiperskaņas balistiskās pavadīšanas kosmiskajiem sensoriem (Hypersonic Ballistic Tracking Space Sensors, HBTSS), kuri pārņems stafeti pēc hiperskaņas raķetes identifikācijas. Uzdevums – izvest pārtvērēju mērķa rajonā. HBTSS prototipu sola parādīt 2023. gadā.Pentagona ilgtermiņa plānos ir simtiem orbitālo aparātu tuvajā kosmosā, kas segs Zemi ar savdabīgu "vairogu" – teorētiski tas ļaus izsekot katru hiperskaņas raķetes startu.Līdzīgas iestrādes ir arī Krievijai. Nesen aizsardzības rūpniecības kompleksa pārstāvji atklāja, ka Arktikā tiks pārbaudīta pretgaisa aizsardzības sistēma ar hiperskaņas mērķa pārtvērēju. Domājams, mērķis tiks likvidēts simtiem kilometru attālumā. Raķetes tips un taktiski tehniskās īpašības ir stingri slepenas.
https://sputniknewslv.com/20211220/asv-izskanejusas-raizes-par-krievijas-uzbrukumu-demokratijas-skirstiem-19683999.html
https://sputniknewslv.com/20211219/hiperskanas-raketes-izmeginajumi-asv-beigusies-ar-neveiksmi-19683783.html
https://sputniknewslv.com/20211219/hiperskanas-joma-asv-no-krievijas-atpaliek-3-miljardu-dolaru-vertiba-19683113.html
https://sputniknewslv.com/20211030/izsauj-un-aizmirsti-krievijas-jkf-ir-iespeja-atvesinat-nato-karstgalvjus-19012157.html
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
2021
Andrejs Kocs
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/07/14/17647808_420:0:1500:1080_100x100_80_0_0_1b9550b4c2cfc7a414c29abec92a6323.jpg
Andrejs Kocs
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/07/14/17647808_420:0:1500:1080_100x100_80_0_0_1b9550b4c2cfc7a414c29abec92a6323.jpg
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
Andrejs Kocs
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/07/14/17647808_420:0:1500:1080_100x100_80_0_0_1b9550b4c2cfc7a414c29abec92a6323.jpg
pasaule, asv, krievija, bruņojums, raķete
pasaule, asv, krievija, bruņojums, raķete
"Zvaigžņu kari" uz Zemes: kāpēc ASV bīstas no Krievijā izstrādātā nākotnes ieroča
12:50 30.12.2021 (atjaunots: 14:46 30.12.2021) Amerikāņi nopietni noraizējušies par Krievijas sekmēm hiperskaņas bruņojuma jomā. Pentagons steigšus paātrināja savas iestrādes, taču pagaidām nekādu iemeslu lielībai nav.
Amerikāņu hiperskaņas bruņojuma programma joprojām buksē: stratēģiskais bumbvedējs B-52 decembra vidū nespēja palaist perspektīvo raķeti AGM-183A. Tas bija jau trešais nesekmīgais izmēģinājums. Vašingtona visiem spēkiem pūlas panākt Krieviju un līdztekus trieciena kompleksiem izstrādā arī aizsardzību no "hiperskaņas". Par Pentagona plāniem stāsta RIA Novosti analītiķis Andrejs Kocs. Valda uzskats, ka no hiperskaņas ieroča aizsargāties nav iespējams. Raķeti, kas tuvojas mērķim vairāk nekā 5 Mahu ātrumā un aktīvi manevrē, mūsdienu zenītiekārtas praktiski nespēj notriekt. Valsts, kas pirmā apgūs tādas tehnoloģijas un sāks to masveida ieviešanu armijā, gūs nopietnas priekšrocības pār potenciālajiem pretiniekiem.
Vistuvāk mērķim ir Krievija. ASV atpaliek, un Vašingtona par to nopietni raizējas.
Decembrī ASV Pretraķešu aizsardzības aģentūra (Missile Defense Agency, MDA) izsludināja konkursu PRA sistēmas radīšanai saskaņā ar projektu Glide Phase Interceptor ("Pārtvērējs plānošanas posmā", GPI).
Par izdevīgo līgumu cīnīsies trīs aizsardzības giganti: "Raytheon Missiles and Defense", "Lockheed Martin" un "Northrop Grumman Systems". Līdz 2022. gada septembra beigām tie iesniegs pasūtītājam pārtvērējraķetes koncepciju, kas spētu likvidēt hiperskaņas mērķus. Pirmajam konkursa posmam atvēlēti apmēram 60 miljoni dolāru.
GPI taktiskās un tehniskās prasības netiek izpaustas, zināms tikai tas, ka perspektīvās raķetes paredzētas kuģiem, piemēram, "Arleigh Burke" tipa eskadras kuģiem, tām jābūt piemērotām vertikālā starta iekārtām Mk41. Tātad lādiņa garums nepārsniegs 7 m, diametrs – 710 mm. Pateicoties informācijas un vadības sistēmai Aegis, nesējs varēs startēt gan patstāvīgi, gan pēc norādes.
Īpaši uzsvērts, ka eskadras kuģu munīcijā būs gan GPI, gan arī jau bruņojumā pieņemtie "Standard" saimes pārtvērēji, kas atbild par "klasisko" ballistisko mērķu likvidāciju. GPI uzdevums – pārtvert hiperskaņas planējošos blokus. Tādu lietderīgo kravu uzņem, piemēram, Krievijas jaunais komplekss "Avangard".
Tradicionālās SBR šāviņš tuvojas mērķim kosmosā par paredzamu trajektoriju, tāpēc pretraķešu lādiņš var to pārtvert. "Avangard" pārvietojas atmosfērā un aktīvi manevrē. 2018. gada decembrī vicepremjers Jurijs Borisovs atklāja, ka izmēģinājumos tas sasniedzis apmēram 27 Mahu ātrumu.
Pagaidām nav gluži saprotams, kā Pentagons cer notriekt tādus "meteorus". Pretraķešu lādiņi likvidē mērķi kinētiski, proti, tiešā trāpījumā. Domājams, arī GPI paātrināsies līdz hiperskaņas ātrumam un varēs koriģēt kursu, bet objekta sakaitētās gāzes pēdas identificēs paštēmējošais termiskais šāviņš.
Tie gan ir tikai pieņēmumi. UR-100N UTTH starts ar "Avangard" ir labi saskatāms no kosmosa, taču ar esošajiem tehniskajiem līdzekļiem ir ļoti grūti atrast planieri pēc tā atdalīšanās no nesēja.
ASV raķešu uzbrukuma brīdinājuma sistēmas (RUBS) satelīti atrodas pārāk augstu – ģeostacionārajās orbītās, un to infrasarkanie detektori fiksē ballistiskā mērķa spilgto un labāk pamanāmo signatūru.
Pēc būtības, šie aparāti ir bezjēdzīgi, ja runa ir par hiperskaņas spārnotajām raķetēm (arī par Krievijas pretkuģu "Cirkon") un planējošajiem blokiem.
Aizvadītajā rudenī Kosmiskās attīstības aģentūra (Space Development Agency, SDA) tomēr informēja, ka sāk būvēt kosmisko aparātu grupējumu, kuru pienākums būšot sekot lielā ātrumā lidojošiem mērķiem. Amerikāņi ir pārliecināti, ka problēmu atrisinās satelīti zemajās orbītās – tie fiksēs hiperskaņas draudus starta posmā un sāks šāviņa pavadīšanu. Pirms gada Pentagons piešķīra 350 miljonus dolāru šim darbam. Astoņus eksperimentālos aparātus nogādās kosmosā līdz 2023. gadam.
RUBS satelīti, kas funkcionē nepārtraukta infrasarkanā izstarojuma režīmā, varēs identificēt signālus no spārnotajām raķetēm un kaujas blokiem ar platleņķa detektoriem. Katrs kontrolēs noteiktu apvidus zonu un, pamanot hiperskaņas mērķi, nekavējoties cels trauksmi.
RUBS strādās sadarbībā ar Hiperskaņas balistiskās pavadīšanas kosmiskajiem sensoriem (Hypersonic Ballistic Tracking Space Sensors, HBTSS), kuri pārņems stafeti pēc hiperskaņas raķetes identifikācijas. Uzdevums – izvest pārtvērēju mērķa rajonā. HBTSS prototipu sola parādīt 2023. gadā.
Pentagona ilgtermiņa plānos ir simtiem orbitālo aparātu tuvajā kosmosā, kas segs Zemi ar savdabīgu "vairogu" – teorētiski tas ļaus izsekot katru hiperskaņas raķetes startu.
Līdzīgas iestrādes ir arī Krievijai. Nesen aizsardzības rūpniecības kompleksa pārstāvji atklāja, ka Arktikā tiks pārbaudīta pretgaisa aizsardzības sistēma ar hiperskaņas mērķa pārtvērēju. Domājams, mērķis tiks likvidēts simtiem kilometru attālumā. Raķetes tips un taktiski tehniskās īpašības ir stingri slepenas.
