https://sputniknewslv.com/20211229/pandemija-vai-mazas-pensijas-kapec-latvija-tik-daudz-trucigo-19821249.html
Pandēmija vai mazas pensijas: kāpēc Latvijā tik daudz trūcīgo
Pandēmija vai mazas pensijas: kāpēc Latvijā tik daudz trūcīgo
Sputnik Latvija
Ja ne pensijas un citi sociālie pabalsti, trūcīgo vidū būtu četri no desmit iedzīvotājiem. 29.12.2021, Sputnik Latvija
2021-12-29T18:06+0200
2021-12-29T18:06+0200
2021-12-29T18:06+0200
latvijā
latvija
pensionāri
pensija
pandēmija
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/09/1d/18612248_0:199:1280:919_1920x0_80_0_0_fa461142e1a9990105cbcab7ebbbde29.jpg
RĪGA, 29. decembris — Sputnik. 2020. gadā 439 tūkstoši cilvēku, jeb 23,4% Latvijas iedzīvotāju bija pakļauti nabadzības riskam – par 1,8 procentpunktiem vairāk nekā gadu iepriekš. Par to liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) organizētās aptaujas dati 2021. gadā.Šo cilvēku ienākumi nesasniedza nabadzības riska slieksni, kas sastāda 472 eiro mēnesī mājsaimniecībai, kas sastāv no viena cilvēka, vai 991 eiro mēnesī mājsaimniecībai ar diviem pieaugušajiem un diviem bērniem vecumā līdz 14 gadiem.Noskaidrojies, ka lielākā daļa iedzīvotāju, kas pakļauti nabadzības riskam, dzīvo Latgalē (36%). Nabadzības riskam visvairāk pakļauti pensionāri (50,9%) un bezdarbnieki (46,8%). Pie tam, lēš eksperti, 2020. gadā valsts atbalsts – sociālās izmaksas samazināja nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju daļu par 17,1 procentpunktu – bez pensiju un citu sociālo pabalstu izmaksas starp trūcīgajiem būtu nonākuši 40,5% iedzīvotāju.Bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš diskusijā LTV ēterā pieļāva, ka nevienlīdzību pastiprinājusi Covid-19 pandēmija, jo ar to saistītās ekonomiskās problēmas un ierobežojumi iedzīvotāju dzīvē skārušas nozares, kurās nodarbināto ienākumi jau iepriekš bija zemi.Tāpat Strautiņš atgādināja, ka 2022. gada janvārī un jūlijā tiks palielināts nodarbināto minimālais ar ienākumu nodokli neapliekamais ienākums, tomēr atzina, ka iespējas iekārtoties darbā daudzos Latvijas rajonos nav lielas.Savukārt Latvijas Bankas monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste uzskata, ka ar katru nākamo Covid-19 vilni pandēmija ekonomiku ietekmē aizvien mazāk – tautsaimniecība pamazām pielāgojas pārmaiņām.Pēc viņa domām, lielākās grūtības rada nevis tas, ka nabadzībai pakļauto valsts iedzīvotāju daļa 2020. gadā mazliet pieaugusi, bet gan fakts, ka viņu skaits jau pats par sevi ir nesamērojami liels.Viens no šīs problēmas iemesliem lielā mērā ir zemas pensijas, kas, pēc Rutkastes vārdiem, ir vien pagātnes mantojums, jo tagadējiem pensionāriem agrāk nebija tādu iespēju uzkrāt kapitālu vecumdienām kā strādājošajiem rietumvalstīs. Ekonomists uzskata, ka tuvākajos gados Latvija būs spiesta risināt šo problēmu.
https://sputniknewslv.com/20211204/eksperts-puse-no-algas-jaatliek-vecumdienam-19473117.html
https://sputniknewslv.com/20210822/65-gadi--tie-vel-nav-griesti-eksperts-prognozeja-pensijas-vecuma-palielinasanu-18099495.html
latvija
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
2021
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/09/1d/18612248_0:15:1280:975_1920x0_80_0_0_013d55f63921fb8bc6c13fa961d8e68d.jpgSputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
latvija, pensionāri, pensija, pandēmija
latvija, pensionāri, pensija, pandēmija
Pandēmija vai mazas pensijas: kāpēc Latvijā tik daudz trūcīgo
Ja ne pensijas un citi sociālie pabalsti, trūcīgo vidū būtu četri no desmit iedzīvotājiem.
RĪGA, 29. decembris — Sputnik. 2020. gadā 439 tūkstoši cilvēku, jeb 23,4% Latvijas iedzīvotāju bija pakļauti nabadzības riskam – par 1,8 procentpunktiem vairāk nekā gadu iepriekš. Par to liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) organizētās aptaujas
dati 2021. gadā.
Šo cilvēku ienākumi nesasniedza nabadzības riska slieksni, kas sastāda 472 eiro mēnesī mājsaimniecībai, kas sastāv no viena cilvēka, vai 991 eiro mēnesī mājsaimniecībai ar diviem pieaugušajiem un diviem bērniem vecumā līdz 14 gadiem.
Noskaidrojies, ka lielākā daļa iedzīvotāju, kas pakļauti nabadzības riskam, dzīvo Latgalē (36%). Nabadzības riskam visvairāk pakļauti pensionāri (50,9%) un bezdarbnieki (46,8%). Pie tam, lēš eksperti, 2020. gadā valsts atbalsts – sociālās izmaksas samazināja nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju daļu par 17,1 procentpunktu – bez pensiju un citu sociālo pabalstu izmaksas starp trūcīgajiem būtu nonākuši 40,5% iedzīvotāju.
Bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš diskusijā
LTV ēterā pieļāva, ka nevienlīdzību pastiprinājusi Covid-19 pandēmija, jo ar to saistītās ekonomiskās problēmas un ierobežojumi iedzīvotāju dzīvē skārušas nozares, kurās nodarbināto ienākumi jau iepriekš bija zemi.
Tāpat Strautiņš atgādināja, ka 2022. gada janvārī un jūlijā tiks palielināts nodarbināto minimālais ar ienākumu nodokli neapliekamais ienākums, tomēr atzina, ka iespējas iekārtoties darbā daudzos Latvijas rajonos nav lielas.
Savukārt Latvijas Bankas monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste uzskata, ka ar katru nākamo Covid-19 vilni pandēmija ekonomiku ietekmē aizvien mazāk – tautsaimniecība pamazām pielāgojas pārmaiņām.
Pēc viņa domām, lielākās grūtības rada nevis tas, ka nabadzībai pakļauto valsts iedzīvotāju daļa 2020. gadā mazliet pieaugusi, bet gan fakts, ka viņu skaits jau pats par sevi ir nesamērojami liels.
Viens no šīs problēmas iemesliem lielā mērā ir zemas pensijas, kas, pēc Rutkastes vārdiem, ir vien pagātnes mantojums, jo tagadējiem pensionāriem agrāk nebija tādu iespēju uzkrāt kapitālu vecumdienām kā strādājošajiem rietumvalstīs. Ekonomists uzskata, ka tuvākajos gados Latvija būs spiesta risināt šo problēmu.