https://sputniknewslv.com/20211226/situacija-ir-tragiska-pasaule-un-latvija-izsikst-piens-19777509.html
Situācija ir traģiska: pasaulē un Latvijā izsīkst piens
Situācija ir traģiska: pasaulē un Latvijā izsīkst piens
Sputnik Latvija
Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība lūdz valsts atbalstu – piena pārstrādes nozarē izveidojusies traģiska situācija. 26.12.2021, Sputnik Latvija
2021-12-26T15:27+0200
2021-12-26T15:27+0200
2021-12-26T15:27+0200
latvijā
latvijā
ražošana
latvijas prece
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/01/1b/15081940_0:159:3076:1889_1920x0_80_0_0_e15b5eb71b3da7f0b75f736c1eea5437.jpg
RĪGA, 26. decembris — Sputnik. Situācija piena pārstrādes nozarē izejvielu augsto izmaksu un energoresursu cenu kāpuma dēļ pašlaik ir traģiska, vēsta BNN."Nevis nopietna, bet traģiska," uzsvēra Latvijas Piensaimnieku centrālā savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.Pēc viņa vārdiem, piena pārstrādātāji strādā zem pašizmaksas un iespējams vairāku uzņēmumu bankrots.Viņš uzsvēra, ka pēdējo pāris gadu laikā – kopš pandēmijas sākuma – notikuši vairāki būtiski procesi. Citastarp negaidīti paaugstinājušās piena iepirkuma cenas. Šolks pastāstīja, ka līdz šim piena iepirkuma cena bija stabila un prognozējama – aptuveni 30 centi par kilogramu, taču patlaban piena iepirkuma cena sasniegusi jau 35,8 centus par kilogramu. LPCS aprēķinājusi, ka piena iepirkuma cena decembrī palielināsies līdz 38 centiem kilogramā, savukārt nākamā gada sākumā – līdz 40 centiem par kilogramu."Nekas neliecina, ka janvārī vai februārī kaut kas mainīsies uz otru pusi, tātad tā sasniegs iespējams pat 40 un vairāk centus. Šāds cipars Latvijā vēl nav bijis," sacīja Šolks.Krīzi padziļina arī energoresursu un loģistikas pakalpojumu maksas pieaugumus, augošās iepakojuma cenas, ārvalstu konkurence, un izsīkušie industriālā piena produktu krājumi pasaulē."Pasaulē patlaban ir iztukšoti visi industriālo piena produktu krājumi, kā, piemēram, industriālais siers, visa veida sausie piena produkti un arī sviests. Praktiski nekā lieka nav – ja kādreiz mēs runājām, ka ir tūkstošiem tonnu gan privātuzglabāšanā, gan arī intervencē iepirktais, tad pašlaik tur ir nulle," norādīja savienības vadītājs.Vienlaikus nedaudz krities piena ražošanas apjoms Austrālijā un Jaunzēlandē, un kopumā ka pasaulē iestājies gan industriālo, gan arī pārējo piena produktu neliels deficīts.Bez tam Latvijas tirgū ienāk aizvien vairāk Lietuvā, Igaunijā un Polijā ražoti produkti, ar kuriem pašmāju ražotāji konkurē nevienlīdzīgos apstākļos."Mūsu piena pārstrādātāji uz kopējā konkurences fona ir salīdzinoši mazi uzņēmumi," atzina Šolks.Latvijā vidēji dienā tiek pārstrādātas aptuveni 1500 tonnas piena un vairāk nekā 900 tonnas tiek izvestas uz Lietuvu un Poliju. Pie tam viens efektīvs uzņēmums Polijā dienā pārstrādā 4000 – 7000 tonnas piena, vairāk nekā visi Latvijā esošie 20 līdz 30 piena pārstrādes uzņēmumi kopā."Tas ir galvenais iemesls, kāpēc pie absolūti līdzvērtīgas situācijas piena cenā un citu izmaksu pieaugumā mēs nevaram tiešā veidā konkurēt ar jau minētajām valstīm," uzsvēra Šolks.Pie tam ir grūti cīnīties ar konkurentiem, apvienojot vietējos ražotājus: uzņēmumu apvienošanās un optimizācija, cik to pieļāvis bizness, jau noticis, bet šķietamā sadrumstalotība veidojusies vēsturiski un piespiest veikt papildu apvienošanos ar varu nav iespējams.Šolks norādīja, ka pašlaik izdevīgāki ir eksporta tirgi, taču uzņēmējiem, kas tos nav apguvuši un ir pilnībā atkarīgi no produkcijas realizācijas Latvijā, situācija ir slikta.Viņš atzīmēja: lai arī Latvijas produktu cenas bieži vien ir tādas pašas vai līdzīgas kā, piemēram, Vācijā vai Polijā, tomēr cenu veidošanās sistēma Latvijā ir atšķirīga. Būtiskākais faktors šajā sistēmā ir samazinātais pievienotās vērtības nodoklis (PVN) piena produktiem minētajās valstīs (Vācijā – 7%, Polijā – 5%), kā arī tirdzniecības ķēžu uzcenojums, kas, LPCS valdes priekšsēdētāja ieskatā, attiecīgajās valstīs ir mazāks nekā Latvijā."Ar to es negribu nevienam pārmest – katram sava situācija –, bet tirgotājs jau nav zaudētājs, viņš strādā ar pozitīvu rezultātu arī šajos grūtajos laikos un tāpēc mēs, pārstrādātāji, kā tāds vidus posms, nevaram kaut vai pietuvoties pašizmaksai," uzsvēra Šolks.Līdztekus Latvijā izveidojies princips "jo vairāk ražo, jo vairāk piemaksā". Šāda situācija ir, piemēram, slēdzot iepirkuma līgumus ar slimnīcām vai citām veselības iestādēm, pašvaldības iestādēm un cietumiem."Līgumu slēgšanā ir ļoti ierobežotas iespējas mainīt produkta cenu un, pat ja mēs viņu mainītu, neviens nepiekristu tādam cenas pieaugumam, lai tas nosegtu izmaksas," sacīja kooperatīva vadītājs, piebilstot, ka jau pašlaik nozare strādā zem pašizmaksas.Pēc savienības aplēsēm, nozares lielākie uzņēmumi patlaban cieš vairāku miljonu eiro zaudējumus."Protams, liels uzņēmums spēj to kaut kādu laiku pieciest un turpināt darboties, bet tas nav ilgtermiņa projekts. Tas ir īstermiņa pasākums," ir pārliecināts LPCS vadītājs.Šolks piezīmēja, ka ik dienu viņam zvana uzņēmēji un vaicā, vai gaidāms valsts atbalsts krīzes pārvarēšanai. Viņaprāt, ņemot vērā, ka lielā mērā piena nozares kritisko situāciju ietekmējusi Covid-19 pandēmija, valdībai būtu nopietni jāattiecas pret nepieciešamā atbalsta apsvēršanu un izmaksāšanu. Pretējā gadījumā Latvijai var nākties zaudēt piena pārstrādes uzņēmumus un nozari kopumā.Šolks atgādināja, ka līdz šim nozare valstij gadā nodokļu veidā devusi 15–20 miljonus eiro, neskaitot PVN. Piena nozare gan 2019., gan 2020. gadā eksportējusi produkciju par 160 miljoniem eiro, uz vairāk nekā 70 pasaules valstīm. Tiešā veidā nozare nodrošina aptuveni 3 000 darba vietas, bet netieši runa ir par vairākiem tūkstošiem zemnieku saimniecību un to darbiniekiem, kas strādā piena lopkopības sektorā.Decembra vidū LPCS nosūtīja vēstuli valdībai, Saeimai, Zemkopības ministrijai, Ekonomikas ministrijai un Finanšu ministrijai, ar lūgumu rast iespēju nozari atbalstīt."Mēs tomēr esam stratēģiska nozare, kas nodrošina valsti ar ļoti svarīgu pozīciju – piena produktiem. Ja šeit kaut kas jūk, tad tas ir ļoti slikti," piebilda Šolks.
https://sputniknewslv.com/20211222/minimalais-uzcenojums-10-kapec-maize-latvija-klus-dargaka--19732689.html
https://sputniknewslv.com/20211125/ari-govi-vakcinejiet-nevakcinetai-pensionarei-nelauj-pardot-pienu--19346692.html
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
2021
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
latvijā, ražošana, latvijas prece
latvijā, ražošana, latvijas prece
Situācija ir traģiska: pasaulē un Latvijā izsīkst piens
Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība lūdz valsts atbalstu – piena pārstrādes nozarē izveidojusies traģiska situācija.
RĪGA, 26. decembris — Sputnik. Situācija piena pārstrādes nozarē izejvielu augsto izmaksu un energoresursu cenu kāpuma dēļ pašlaik ir traģiska, vēsta
BNN.
"Nevis nopietna, bet traģiska," uzsvēra Latvijas Piensaimnieku centrālā savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.
Pēc viņa vārdiem, piena pārstrādātāji strādā zem pašizmaksas un iespējams vairāku uzņēmumu bankrots.
"Notiek nozares dziļa un nopietna krīze, kuru diemžēl valsts institūcijas, kurām mēs par šo esam mēģinājušas stāstīt, vēl nav sapratušas un apzinājušās," paskaidroja LPCS vadītājs.
Viņš uzsvēra, ka pēdējo pāris gadu laikā – kopš pandēmijas sākuma – notikuši vairāki būtiski procesi. Citastarp negaidīti paaugstinājušās piena iepirkuma cenas. Šolks pastāstīja, ka līdz šim piena iepirkuma cena bija stabila un prognozējama – aptuveni 30 centi par kilogramu, taču patlaban piena iepirkuma cena sasniegusi jau 35,8 centus par kilogramu. LPCS aprēķinājusi, ka piena iepirkuma cena decembrī palielināsies līdz 38 centiem kilogramā, savukārt nākamā gada sākumā – līdz 40 centiem par kilogramu.
"Nekas neliecina, ka janvārī vai februārī kaut kas mainīsies uz otru pusi, tātad tā sasniegs iespējams pat 40 un vairāk centus. Šāds cipars Latvijā vēl nav bijis," sacīja Šolks.
Krīzi padziļina arī energoresursu un loģistikas pakalpojumu maksas pieaugumus, augošās iepakojuma cenas, ārvalstu konkurence, un izsīkušie industriālā piena produktu krājumi pasaulē.
"Pasaulē patlaban ir iztukšoti visi industriālo piena produktu krājumi, kā, piemēram, industriālais siers, visa veida sausie piena produkti un arī sviests. Praktiski nekā lieka nav – ja kādreiz mēs runājām, ka ir tūkstošiem tonnu gan privātuzglabāšanā, gan arī intervencē iepirktais, tad pašlaik tur ir nulle," norādīja savienības vadītājs.
Vienlaikus nedaudz krities piena ražošanas apjoms Austrālijā un Jaunzēlandē, un kopumā ka pasaulē iestājies gan industriālo, gan arī pārējo piena produktu neliels deficīts.
Bez tam Latvijas tirgū ienāk aizvien vairāk Lietuvā, Igaunijā un Polijā ražoti produkti, ar kuriem pašmāju ražotāji konkurē nevienlīdzīgos apstākļos.
"Mūsu piena pārstrādātāji uz kopējā konkurences fona ir salīdzinoši mazi uzņēmumi," atzina Šolks.
Latvijā vidēji dienā tiek pārstrādātas aptuveni 1500 tonnas piena un vairāk nekā 900 tonnas tiek izvestas uz Lietuvu un Poliju. Pie tam viens efektīvs uzņēmums Polijā dienā pārstrādā 4000 – 7000 tonnas piena, vairāk nekā visi Latvijā esošie 20 līdz 30 piena pārstrādes uzņēmumi kopā.
"Tas ir galvenais iemesls, kāpēc pie absolūti līdzvērtīgas situācijas piena cenā un citu izmaksu pieaugumā mēs nevaram tiešā veidā konkurēt ar jau minētajām valstīm," uzsvēra Šolks.
Pie tam ir grūti cīnīties ar konkurentiem, apvienojot vietējos ražotājus: uzņēmumu apvienošanās un optimizācija, cik to pieļāvis bizness, jau noticis, bet šķietamā sadrumstalotība veidojusies vēsturiski un piespiest veikt papildu apvienošanos ar varu nav iespējams.
Šolks norādīja, ka pašlaik izdevīgāki ir eksporta tirgi, taču uzņēmējiem, kas tos nav apguvuši un ir pilnībā atkarīgi no produkcijas realizācijas Latvijā, situācija ir slikta.
"Latvijas tirgus mums ir pašlaik lielākais grāvis jeb, kā saka, bedre. Tie, kas kaut kādu produkcijas apjomu eksportē, viņiem ir mazliet vieglāk, bet tikai mazliet. Nozares pamata ieņēmumi ir vietējais tirgus," komentēja valdes priekšsēdētājs.
Viņš atzīmēja: lai arī Latvijas produktu cenas bieži vien ir tādas pašas vai līdzīgas kā, piemēram, Vācijā vai Polijā, tomēr cenu veidošanās sistēma Latvijā ir atšķirīga. Būtiskākais faktors šajā sistēmā ir samazinātais pievienotās vērtības nodoklis (PVN) piena produktiem minētajās valstīs (Vācijā – 7%, Polijā – 5%), kā arī tirdzniecības ķēžu uzcenojums, kas, LPCS valdes priekšsēdētāja ieskatā, attiecīgajās valstīs ir mazāks nekā Latvijā.
"Ar to es negribu nevienam pārmest – katram sava situācija –, bet tirgotājs jau nav zaudētājs, viņš strādā ar pozitīvu rezultātu arī šajos grūtajos laikos un tāpēc mēs, pārstrādātāji, kā tāds vidus posms, nevaram kaut vai pietuvoties pašizmaksai," uzsvēra Šolks.
Līdztekus Latvijā izveidojies princips "jo vairāk ražo, jo vairāk piemaksā". Šāda situācija ir, piemēram, slēdzot iepirkuma līgumus ar slimnīcām vai citām veselības iestādēm, pašvaldības iestādēm un cietumiem.
"Līgumu slēgšanā ir ļoti ierobežotas iespējas mainīt produkta cenu un, pat ja mēs viņu mainītu, neviens nepiekristu tādam cenas pieaugumam, lai tas nosegtu izmaksas," sacīja kooperatīva vadītājs, piebilstot, ka jau pašlaik nozare strādā zem pašizmaksas.
Pēc savienības aplēsēm, nozares lielākie uzņēmumi patlaban cieš vairāku miljonu eiro zaudējumus.
"Protams, liels uzņēmums spēj to kaut kādu laiku pieciest un turpināt darboties, bet tas nav ilgtermiņa projekts. Tas ir īstermiņa pasākums," ir pārliecināts LPCS vadītājs.
Šolks piezīmēja, ka ik dienu viņam zvana uzņēmēji un vaicā, vai gaidāms valsts atbalsts krīzes pārvarēšanai. Viņaprāt, ņemot vērā, ka lielā mērā piena nozares kritisko situāciju ietekmējusi Covid-19 pandēmija, valdībai būtu nopietni jāattiecas pret nepieciešamā atbalsta apsvēršanu un izmaksāšanu. Pretējā gadījumā Latvijai var nākties zaudēt piena pārstrādes uzņēmumus un nozari kopumā.
Šolks atgādināja, ka līdz šim nozare valstij gadā nodokļu veidā devusi 15–20 miljonus eiro, neskaitot PVN. Piena nozare gan 2019., gan 2020. gadā eksportējusi produkciju par 160 miljoniem eiro, uz vairāk nekā 70 pasaules valstīm. Tiešā veidā nozare nodrošina aptuveni 3 000 darba vietas, bet netieši runa ir par vairākiem tūkstošiem zemnieku saimniecību un to darbiniekiem, kas strādā piena lopkopības sektorā.
"Ja pieņem, ka katrā saimniecībā ir vismaz trīs četri cilvēki, kas tiek nodarbināti, ja mums ir starp 5000 un 6000 saimniecībām, kas nodod pienu pārstrādei, tad tie ir tomēr vairāki desmiti tūkstoši lauku iedzīvotāju, kuri turpina attīstīt un uzturēt lauku vidi," uzsvēra LPCS priekšsēdētājs.
Decembra vidū LPCS nosūtīja vēstuli valdībai, Saeimai, Zemkopības ministrijai, Ekonomikas ministrijai un Finanšu ministrijai, ar lūgumu rast iespēju nozari atbalstīt.
"Mēs tomēr esam stratēģiska nozare, kas nodrošina valsti ar ļoti svarīgu pozīciju – piena produktiem. Ja šeit kaut kas jūk, tad tas ir ļoti slikti," piebilda Šolks.
