https://sputniknewslv.com/20211213/mes-slikstam-cukkopji-ludz-palidzibu-19596631.html
Mēs slīkstam: cūkkopji lūdz palīdzību
Mēs slīkstam: cūkkopji lūdz palīdzību
Sputnik Latvija
Cūkkopības nozarei vajadzīga palīdzība, ko valsts nevar sniegt, nesaskaņojot ar Eiropas Komisiju. 13.12.2021, Sputnik Latvija
2021-12-13T15:35+0200
2021-12-13T15:35+0200
2021-12-13T15:35+0200
latvijā
latvijā
lauksaimniecība
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/937/49/9374943_0:1:2607:1467_1920x0_80_0_0_66b47f907616394f4c1c97912bef6ebd.jpg
RĪGA, 13. decembris — Sputnik. Jau vairāk nekā gadu turpinās lejupslīde cūkgaļas tirgū, un bez papildu atbalsta nozare var šo ziemu nepārciest, Latvijas radio 4 pastāstīja Latvijas Cūkkopju asociācijas vadītāja Dzintra Lejniece.Viņa norādīja, ka ES ir cūkgaļas pārprodukcija un tas negatīvi ietekmēt nelielās valstis, piemēram, Latviju un Lietuvu."Tās ir kā lielas šķēres, kas pagrieztas nepareizā virzienā. Lieta tāda, ka pašizmaksa ir 1,40 eiro (par kilogramu – red.), bet fermeris saņem... teiksim, 1 eiro – tā ir ļoti laba cena..." pastāstīja Dzintra Lejniece.Viņa atgādināja, ka cūkgaļas cenas Baltijas valstīs ir vienas no zemākajām visā Eiropas Savienībā. Vietējiem zemniekiem rodas aizdomas, ka ES vienotā tirgus iespējas daži izmanto negodīgi."Mums ir kopīgs tirgus, 24 stundu laikā var nogādāt šurp cūkgaļu no citām valstīm. Taču mēs ar kolēģi no Lietuvas izskatījām Eurostat datus par iepirkuma cenām citās ES valstis, salīdzinājām ar tām, par kādām gaļu pēc tam ved mums, un lūdzam Eiropas Komisiju (uzmanīgāk – red.) paskatīties uz šo vienoto tirgu," teica zemnieku organizācijas vadītāja.Lejniece skaidroja: gaļu no Spānijas Latvijā var pārdot lētāk nekā pašu mājās ražoto, pie tam iepirkuma cenas Spānijā ir augstākas nekā Latvijā. Ja Latvijā pievienotās vērtības nodoklis pārtikas precēm būtu apmēram 5-7%, kā daudzās citās ES valstīs, būtu vieglāk konkurēt.Speciāliste uzsvēra: nozarei vajadzīga palīdzība, ko valsts nevar sniegt, nesaskaņojot ar Eiropas Komisiju. Lieta tāda, ka vairs nav laika ilgai saskaņošanai, turklāt ES noteikumi paredz, ka maksimālais atbalsts vienai saimniecībai nevar pārsniegt 100 tūkstošus eiro, un lielajām fermām tas ir pārāk maz."Mēs slīkstam. Kamēr ierēdņi savos kabinetos pārliks papīrus, mēs nespēsim izvilkt līdz pavasarim. Mums jāmaksā par barību, elektrību, gāzi, par visu to pašu, ko maksā visi pārējie. Visiem zināms, kā sadārdzinājusies elektrība, gāze, degviela. Piedevām, ja pērn mēs par tonnu graudu (barībai – red.) maksājām 150-160 eiro par tonnu, bet šogad – 260-300 eiro. (..) Visiem zināms, ka tirgū gadās kritumi un augšupeja. Taču ir normāli, kad kritums ilgst 2-3 mēnešus, bet tagadējais ilgst kopš pagājušā oktobra," situāciju aprakstīja Lejniece.Pērnā gada beigās Lejniece teica, ka 2020. gads bijis sliktākais nozarei pēdējo 30 gadu laikā. To ietekmējusi gan Covid-19 pandēmija, gan Āfrikas cūku mēris, kura dēļ Latvijas cūkkopji nevarēja eksportēt produkciju. Tirgu pārpildīja cūkgaļa no Polijas un Vācijas par dempinga cenām.
https://sputniknewslv.com/20211130/visistaka-cuciba-ukraina-saskarusies-ar-speka-deficitu-19412492.html
https://sputniknewslv.com/20211003/nelegalie-migranti-var-ievazat-cuku-meri-asv-18658937.html
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
2021
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
latvijā, lauksaimniecība
Mēs slīkstam: cūkkopji lūdz palīdzību
Cūkkopības nozarei vajadzīga palīdzība, ko valsts nevar sniegt, nesaskaņojot ar Eiropas Komisiju.
RĪGA, 13. decembris — Sputnik. Jau vairāk nekā gadu turpinās lejupslīde cūkgaļas tirgū, un bez papildu atbalsta nozare var šo ziemu nepārciest, Latvijas radio 4 pastāstīja Latvijas Cūkkopju asociācijas vadītāja Dzintra Lejniece.
Viņa norādīja, ka ES ir cūkgaļas pārprodukcija un tas negatīvi ietekmēt nelielās valstis, piemēram, Latviju un Lietuvu.
"Tās ir kā lielas šķēres, kas pagrieztas nepareizā virzienā. Lieta tāda, ka pašizmaksa ir 1,40 eiro (par kilogramu – red.), bet fermeris saņem... teiksim, 1 eiro – tā ir ļoti laba cena..." pastāstīja Dzintra Lejniece.
Viņa atgādināja, ka cūkgaļas cenas Baltijas valstīs ir vienas no zemākajām visā Eiropas Savienībā. Vietējiem zemniekiem rodas aizdomas, ka ES vienotā tirgus iespējas daži izmanto negodīgi.
"Mums ir kopīgs tirgus, 24 stundu laikā var nogādāt šurp cūkgaļu no citām valstīm. Taču mēs ar kolēģi no Lietuvas izskatījām Eurostat datus par iepirkuma cenām citās ES valstis, salīdzinājām ar tām, par kādām gaļu pēc tam ved mums, un lūdzam Eiropas Komisiju (uzmanīgāk – red.) paskatīties uz šo vienoto tirgu," teica zemnieku organizācijas vadītāja.
Lejniece skaidroja: gaļu no Spānijas Latvijā var pārdot lētāk nekā pašu mājās ražoto, pie tam iepirkuma cenas Spānijā ir augstākas nekā Latvijā. Ja Latvijā pievienotās vērtības nodoklis pārtikas precēm būtu apmēram 5-7%, kā daudzās citās ES valstīs, būtu vieglāk konkurēt.
Speciāliste uzsvēra: nozarei vajadzīga palīdzība, ko valsts nevar sniegt, nesaskaņojot ar Eiropas Komisiju. Lieta tāda, ka vairs nav laika ilgai saskaņošanai, turklāt ES noteikumi paredz, ka maksimālais atbalsts vienai saimniecībai nevar pārsniegt 100 tūkstošus eiro, un lielajām fermām tas ir pārāk maz.
"Mēs slīkstam. Kamēr ierēdņi savos kabinetos pārliks papīrus, mēs nespēsim izvilkt līdz pavasarim. Mums jāmaksā par barību, elektrību, gāzi, par visu to pašu, ko maksā visi pārējie. Visiem zināms, kā sadārdzinājusies elektrība, gāze, degviela. Piedevām, ja pērn mēs par tonnu graudu (barībai – red.) maksājām 150-160 eiro par tonnu, bet šogad – 260-300 eiro. (..) Visiem zināms, ka tirgū gadās kritumi un augšupeja. Taču ir normāli, kad kritums ilgst 2-3 mēnešus, bet tagadējais ilgst kopš pagājušā oktobra," situāciju aprakstīja Lejniece.
Pērnā gada beigās Lejniece
teica, ka 2020. gads bijis sliktākais nozarei pēdējo 30 gadu laikā. To ietekmējusi gan Covid-19 pandēmija, gan Āfrikas cūku mēris, kura dēļ Latvijas cūkkopji nevarēja eksportēt produkciju. Tirgu pārpildīja cūkgaļa no Polijas un Vācijas par dempinga cenām.
