Viedoklis

"Uzsildīt" konfliktus: kāpēc ASV un NATO nepieciešama Piedņestras likvidācija

© Sputnik / Sergey MelkonovФлаг НАТО
Флаг НАТО - Sputnik Latvija, 1920, 10.12.2021
Ziemeļatlantijas alianses paplašināšanos uz austrumiem kavē "iesaldēti konflikti", tāpēc Vašingtona un Brisele plāno tos "uzsildīt". Rindā pirmā ir Moldova.
Paplašināšanās austrumu virzienā ir NATO – pēc PSRS sabrukuma dzīves jēgu zaudējušās – alianses fundaments un dziļā stratēģija. Alianses jaunie locekļi vajadzīgi kā barojoša vide ASV un lēts kontingents cīņā ar Vašingtonas noteiktajām "atstumtajām valstīm", proti, - Krieviju, Ķīnu, Irānu, Ziemeļkoreju, kurās, starp citu, dzīvo 1,704 miljards cilvēku – vairāk nekā 21% planētas iedzīvotāju, atgādināja militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.
Vieglā roka, ar kādu amerikāņi ieskaita "atstumtajos" piekto daļu cilvēces, nesola neko labu mazapdzīvotajai Austrumeiropai, piemēram, Moldovai. ASV var vienkārši ignorēt mazo valstu likteni, un traģiskais afgāņu eksperiments ir tikai viens no Vašingtonas destruktīvās ģeopolitikas piemēriem. Paskatīsimies uz nesenajiem notikumiem, satraucošiem faktiem un "vecāko partneru" argumentiem Melnās jūras reģiona kontekstā.
Decembra sākumā EP amerikāņu spiediena rezultātā nolēma piešķirt Moldovai, Gruzijai un Ukrainai vairāk nekā 56,5 miljonus dolāru "aizsardzības potenciāla, miera un iekšējās stabilitātes atbalstam". Kijeva saņemts 7,91 milj., Tbilisi – 14,41, Kijeva – 35 milj. Līdzekļu sadale liecina par Moldovas prioritāru militarizāciju ar aizsardzības budžetu 25 miljonu dolāru apmērā un 5200 karavīriem.
Tātad Kišiņeva saņems papildus gandrīz trešo daļu 2021. gada aizsardzības budžeta (pareizāk sakot, 31,6%). Tātad Tbilisi saņems apmēram 5%, bet Ukrainai ziedos mazāk nekā pusprocentu no UBS budžeta. Eiropas pārsteidzošā izšķērdība pret Moldovas aizsardzības potenciālu iespējams izskaidrot vienīgi ar republikas paātrinātu gatavošanu karadarbībai.
ASV 45. prezidenta vijušais padomnieks nacionālās drošības jautājumos Džons Boltons izpļāpāja amerikāņu "vanagu" plānus Eiropā izdevumam 19FortyFive, ko uzskata par autoritatīvu platformu politiķiem, zinatniekiem un domātājiem.

Kara loģika

Amerikāņu politiskajā laukā Džons Boltons nav pustraks dīvainis un "Baltā nama memuāru" autors. Viņš ir asinskārs "vanags-teorētiķis", kurš regulāri pūlas ietekmēt ASV ārpolitiku. Galvenās tēzes: atņemt Krievijai "pelēko zonu" starp to un NATO, uzpūst liesmās gruzdošos konfliktus un organizēt jaunus, sadurt Maskavu un Kijevu pierēm asiņainā sadursmē, uzņemt visus aliansē par spīti Krievijai un parādīt Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, "kur vēži ziemo".
Politologs: Kijeva gatavo Maskavai spēcīgu militāro provokāciju - Sputnik Latvija, 1920, 08.12.2021
Video
Politologs: Kijeva gatavo Maskavai spēcīgu militāro provokāciju
Stratēģis Boltons principus nemaina un atkal piedāvā NATO "sākt atmežģīt "iesaldētus konfliktus" un citas grūtības, ko Krievija "uzlikusi potenciālajiem jaunajiem locekļiem". Prioritārais uzdevums – "likvidēt Piedņestru, no Krievijas atkarīgo mākslīgo veidojumu". Pēc Boltona domām, Moldovas apvienošana līdz ar pastiprinātu "starptautisko uzmanību" pret "ieņemtajām Gruzijas provincēm" radīs nepieciešamo spiedienu pret Maskavu un novērsīs Krievijas uzmanību no Ukrainas. Tālāk piedāvāts "palielināt militāro palīdzību Ukrainai, slēgt "Ziemeļu straumi 2", boikotēt Krievijas naftu un ieviest citas ekonomiskās sankcijas".
Sākumam situācijas noregulēšanu Piedņestrā uzticēja Rumānijai. Patlaban turp aktīvi pārvieto ārvalstu spēkus un alianses bruņojumu. Melnās jūras reģionā ož pēc pulvera. Cik daudz Moldovas, Rumānijas un Krievijas pilsoņu ies bojā, Moldovai "apvienojoties" pēc amerikāņu receptes? Tas Vašingtonu neuztrauc. Karadarbība Piedņestrā var pāraugt līdz bruņotam konfliktam visā Eiropā un pat līdz Trešajam pasaules karam? To amerikāņu plāni neņem vērā.
Būtu loģiski pieļaut, ka ar mērķi ātri piespiest agresoru ievērot mieru, saglabāt Krievijas pilsoņu dzīvības (Piedņestrā viņu skaits pārsniedz 200 tūkstošus) un ietaupīt resursus, Krievija atbildēs ar triecienu pa lēmumu pieņemšanas centriem Briselē un Vašingtonā. Citāds noslēgums "Boltona projektam" Melnās jūras reģionā nav iespējams.
Cerību rada izdevuma 19FortyFive lasītāju veselais saprāts. Viņi atgādina: "Tikai Krievija spēj noslaucīt no kartes visu Ziemeļameriku. Vai Boltons par to atbildēs?", "Šī projekta mērķis ir iejaukšanās svešās darīšanās valsts iekšienē un haosa kurinašana", "Ukraina un Baltkrievija – divas valstis, ko NATO un ASV vēlas aprīt un pārvērst par saviem minjoniem. Pēc 2014. gada valsts apvērsuma Ukrainā, ko organizēja ASV Valsts departaments, nācija kļuva neofašistiska, bet pēc tam vērsa masveida uguni pret civiliedzīvotājiem Donbasā."
Krievijas un ASV prezidenti Vladimirs Putins un Džo Baidens, tiekoties ar video starpniecību, pārrunāja Ukrainas jautājumu un drošības mazināšanos. - Sputnik Latvija, 1920, 08.12.2021
Politika
"Sarkanās līnijas" un Ukraina: ko apsprieda Putins un Baidens
Acīmredzot, vienkāršie amerikāņi un eiropieši nav gatavi mirt par Boltona un viņam līdzīgu "stratēģu" idejām. Diemžēl lēmumi tiek pieņemti citā līmenī un bez mazākās demokrātijas.

Apburais loks

Moldovas valdība upurē nacionālās drošības intereses, nodarbojoties ar militāriem projektiem ASV un NATO vadībā. Amerikāņi jau kopš septembra aktīvi apbruņo Moldovas armiju – valdība šiem nolūkiem piešķīra 5 miljonus dolāru. Pie tam Vašingtona prasa "nekavējoties" izvest Krievijas miernešus no Piedņestras un pārtraukt "Krievijas agresiju".
Savtīgi, ar tālredzīgu domu par konfliktiem ar Krieviju un Irānu, kuros būs vajadzīgas paklausīgas reģionālo aborigēnu armijas.
Vairākas Melnās jūras reģiona valstis – Rumānija, Ukraina, Gruzija – aicina paplašināt amerikāņu militāro klātbūtni reģionā (jūrā un uz sauszemes). Iepriekš Rumānijas ārlietu ministrs Bogdans Auresku vizītē ASV paziņoja, ka Bukareste vēlas piedalīties Pentagona stratēģijas izstrādē Melnajā jūrā. Savukārt Pentagona vadītājs Loids Ostins apsolīja Rumānijai ievērojamu ASV spēku izvēršanu Melnajā jūrā līdztekus lielajam amerikāņu kontingentam rumāņu zemē.
Mihaila Kogelničanu vārdā nosauktā aviobāze netālu no Melnās jūras krasta – 400 km no Sevastopoles – saņēma miljoniem dolāru "Eiropas savaldīšanas iniciatīvas" ietvaros. Tur pastāvīgi dislocēti vairāk nekā 1000 ASV karavīri. Pusstundu ilgs lidojums šķir Pentagona aviāciju no Krievijas Krimas. Uz kādu Maskavas reakciju pie tam cer "partneri"? Krievija jau apsolīja aliansei "kuģu kapsētu".
NATO samits Briselē  - Sputnik Latvija, 1920, 07.12.2021
Pasaulē
Amerikāņu politologs: NATO nav solījusi nepaplašināties Krievijas robežu virzienā
Rodas apburtais loks: uz ārvalstu spēku augošo klātbūtni pie savām robežām Krievija atbild ar augošu aizsardzības spēju – savā teritorijā, nevis Meksikā vai Kanādā (Maskavas vienpusējās piekāpšanās laiks sen jau ir aiz muguras). Krievijas robežu nepieejamība tracina Vašingtonu, un sākas jauns konfrontācijas pakāpiens. Drošība reģionā nepalielinās, kara risks aug. Patiesībā tāds jau ir Savienoto Valstu mērķis. Tā ir ļoti bīstama spēle visiem.
Augustā amerikāņu spēki dabūja spērienu no talibiem, saglabāja minimālu klātbūtni Sīrijas nomalē, pēc dažām dienām pametīs Irāku. Taču Pentagona stratēģi negūst nekādu mācību no jaunākās "iekarojumu" vēstures.
Decembra sākumā Štābu priekšnieku apvienotās komitejas priekšsēdētājs Marks Millijs paziņoja, ka ASV politiku nevajagot analizēt no valsts agrāko neveiksmju pamata. Amerikāņi vienkārši nevēlas savu militāro sakāvju pieredzi projicēt uz situāciju Melnās jūras reģionā (kur nepārprotami dominē Krievijas bruņotie spēki) vai Piedņestrā.
Un šajā fonā 400 ASV jūras kājnieki apmetušies viesnīcā "Centrum" Kišiņevā. Turpinās de iure neitrālās Moldovas bīstamais dreifs pretī Ziemeļatlantijas aliansei un haosam.
Lasiet militārā analītiķa Aleksandra Hroļenko kanālu Telegram.
Ziņu lente
0
Vispirms jaunieVispirms vecie
loader
LIVE
Заголовок открываемого материала