Viedoklis

Gaidāma ilga saruna: ko patiesībā lemj Putins un Baidens

© Sputnik / POOL / Pāriet pie fotobankasVladimira Putina un Džo Baidena tikšanās Ženēvā
Vladimira Putina un Džo Baidena tikšanās Ženēvā   - Sputnik Latvija, 1920, 07.12.2021
Maskavas un Vašingtonas attiecības ir nokaitējušās, un Džo Baidens cer uz ilgu sarunu ar Vladimiru Putinu.
Amerikāņu līderis ir sagatavojis "noteiktus ierosinājumus", taču pagaidām nav sniedzis nekādas ziņas par tiem. Galvenā tēma – Ukraina. Pirms sarunas puses stingri nospraudušas pozīcijas: Kremlis atgādināja par "sarkanajām līnijām", Baltais nams ziņoja, ka tiekot gatavota "visaptveroša pasākumu pakete" pretestībai Krievijai, portālā RIA Novosti stāsta Tatjana Mišina un Dmitrijs Jermakovs.

Nekāda tiešā ētera

Tikšanās sāksies apmēram pl. 18:00 pēc Maskavas laika. Sarunai prezidenti izmantos aizsargātu videosakaru kanālu. Nekāds tiešais ēters televīzijas kanālos nav paredzēts.
"Pirmos kadrus parādīs. Protams, tikai pirmos. Visa saruna notiks slēgtā režīmā," žurnālistiem paskaidroja prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs. Sarunai jābūt "pietiekami saturīgai un ilgstošai", tomēr paziņojuma tās noslēgumā nebūs. Viena no Maskavas prioritātēm – izanalizēt, kā īstenojas Ženēvā panāktā izpratne. Putins un Baidens apspriedīs divpusējās attiecības, "kuru stāvoklis vēl aizvien ir bēdīgs", pārrunās situāciju Ukrainā, NATO virzību un ar to saistīto neseno Krievijas vadītāja ierosinājumu.
Sarkanais Laukums Maskavā - Sputnik Latvija, 1920, 04.12.2021
Politika
Tuvākajā laikā: Kremlis paziņoja par iespējamo Putina un Baidena telefona sarunu
1. decembrī Putins ierosināja organizēt pārrunas par alianses nepaplašināšanās juridiskajām garantijām. Viņš norādīja, ka pie rietumu robežām aug spriedze un nepieciešamas "uzticamas un ilgstošas drošības garantijas". Rakstiskas garantijas, jo mutiskās rietumvalstis neievēro.
"Ceru, ka nevienam neienāks prātā attiecībās ar Krieviju pārkāpt tā saucamo sarkano līniju. Kur tā atradīsies – to mēs katrā konkrētajā gadījumā lemsim paši," Putins uzsvēra.
3. decembrī Baidens žurnālistiem apgalvoja, ka "neatzīst nekādas sarkanās līnijas": "Mums jau sen zināmi Krievijas soļi, es uzskatu, ka mūs gaida ilga saruna." Vēlāk Baltā nama pārstāve Džena Psaki precizēja, ka prezidenti apspriedīs kiberdrošību un stratēģisko stabilitāti, kā arī reģionālās problēmas. Baidens plāno uzsvērt "ASV bažas par Krievijas militāro aktivitāti uz robežas ar Ukrainu".

Pārliecināja par iebrukuma patiesumu

Pēdējos mēnešos Ukraina ir pārvērtusies par asāko problēmu abu valstu attiecībās. Maskava ir pārliecināta: Kijeva nedomā izpildīt Minskas protokolus. "Jāpiespiež, - uzskata ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs. – Tieši šiem nolūkiem tika radīts "Normandijas formāts"¸ bet Parīze un Berlīne pagaidām ignorē savas saistības."
Amatpersonas Kijevā stāsta, ka neuzskatot Minskas protokolus par saistošiem, viņiem esot izdevies "norauties no šī āķa". Pie tam humānā situācija Donbasā pasliktinās.
Pentagons ne vienu vien reizi norādījis, ka vērīgi seko Krievijas bruņoto spēku kontingenta skaitam pie robežas. ASV līdz ar sabiedrotajiem Eiropā strādā pie "visaptverošas pasākumu pakotnes", kam vajadzētu nepieļaut Krievijas iebrukumu Ukrainā. Iepriekš Valsts departaments brīdināja, ka agresijas gadījumā apstiprinās "neredzētas" sankcijas.
Rietumu mediji jau kopš oktobra klāsta par spriedzi pie robežas. Maskava atgādināja: militārās tehnikas un armijas vienību pārvietošanās valsts teritorijā ir Krievijas iekšējā lieta.
Galvenais – lai nesāktos trešais pasaules karš: politologs par Putina un Baidena tikšanos - Sputnik Latvija, 1920, 20.06.2021
Video
"Galvenais – lai nesākas trešais pasaules karš": politologs par Putina un Baidena tikšanos
Valstu vadītāju tikšanās priekšvakarā "Financial Times" sīki aprakstīja, kā ASV vairākas nedēļas iegalvoja ES: Krievija gatavojas iebrukt Ukrainā. Baltais nams izplatīja informāciju par "Kremļa iespējamiem nodomiem" NATO sabiedroto vidū, divpusējās un kolektīvās apspriedēs un pa ES diplomātiskajiem kanāliem. Pie tam daži sabiedrotie Eiropā, piemēram, Vācija bija noskaņota skeptiķi. Anonīms Eiropas ierēdnis atzina žurnālistiem: viņš bijis pārsteigts par to, ka amerikāņi saskata to, ko ES neredz. Pauda viedokli, ka Krievija nespers nekādus agresīvus soļus, "ja to neprovocēs". Taču ASV izlūkdienestu dati lika pārvērtēt šo pozīciju, apgalvoja "Financial Times".
Tieši tāpat – atsaucoties uz anonīmiem avotiem – vācu "Bild" nāca klajā ar iebrukuma shēmu, ko Krievija it kā gatavojot 2022. gada sākumā. Krievijas ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova pievērsa uzmanību tam, ka kartē Ļvovas vietā ir Lemberga, Austroungārijas laiku toponīms, ko Vacija izmantoja Otrā pasaules kara laikā. "No kādas īsti kartes zīmējuši vācu žurnālisti?" painteresējās Zaharova.

Tēmēklī – Pekina

Baidena administrācija stiprina NATO, uzlabo iekšējo disciplīnu. Tas īpaši manāms Donalda Trampa komandas darba rezultātu fonā, kas nepārprotami demonstrēja piekāpšanos, atzīmēja Sergejs Kisļicins, KZA Starptautisko attiecību un ekonomikas institūta Ziemeļamerikas pētījumu centra zinātniskais līdzstrādnieks. Alianse iedziļināsies nemilitārās sfērās, piemēram, kiberdrošības jautājumos, kas lielā mērā saistīti ar konfrontāciju ar Pekinu nevis ar Maskavu.
"Taču kaut kāds dialogs militāri politiskajā plaknē Krievijas un ASV attiecībās ir maz ticams. Protams, sabiedrotie Eiropā priecājas par amerikāņu atgriešanos, taču Krievijas dalību Brisele nevēlas, - viņš teica. – Eiropas integrācijas militārās struktūras jau 2020. gadā lēma jautājumu ar trešo pušu piekļuvi zinātniski pētnieciskajam darbam, kas potenciāli saistīts ar aizsardzību, bet 2021. gadā ASV iekļāvās vienā no Eiropas militārās mobilitātes projektiem. Tātad apšaubāmi, vai Baidena administrācija varēs sniegt garantijas par NATO nepaplašināšanos."
Vladimirs Putins  - Sputnik Latvija, 1920, 14.06.2021
Politika
Putins nosaucis nosacījumus, kas ļaus nosaukt sarunu ar Baidenu par veiksmīgu
Aiz uzmanības pret Ukrainu slēpjas amerikāņu vēlēšanās pastiprināt ietekmi visā pēcpadomju teritorijā, turpināja eksperts. Arī šajā ziņā Vašingtona konkurē ar Pekinu, lai arī pastāv interešu konflikts ar Krieviju reģionos, kur vēl nav iespiedusies Ķīnas ekonomika.
"Putina un Baidena iepriekšējās pārrunās panāktais lielākais sasniegums ir saskaņots viedoklis NEW START jautājumā. Taču, domājams, jaunais līgums būtiski atšķirsies no pašreizējā. Amerikāņi papūlēsies paplašināt noteikumus sev par labu un ņems vērā Ķīnas militāro stratēģiju un pastiprināšanos. Dialogs vairs nebūs divpusējs," precizēja Kisļicins.

Pagājis pusgads

Putina un Baidena pirmā tikšanās notika 16. jūnijā Ženēvā. Pieņēma stratēģiskā bruņojuma kontrolei veltītu rezolūciju. Kopīgas preses konferences nebija, abi valstu vadītāji tikās katrs ar savu žurnālistu pūlu. Putins pastāstīja par vienošanos atjaunot vēstnieku darbu Maskavā un Vašingtonā (A.Antonovs devās "uz konsultācijām" martā, Dž. Sallivans ar tādu pašu formulējumu – aprīlī). Divpusējās attiecībās veidojies ne mazums "sastrēgumu", taču puses noskaņotas meklēt risinājumus.
Baidens pauda uzskatu, ka Putins "vismazāk vēlas auksto karu", taču par tikšanās reālajiem rezultātiem varēšot spriest pēc pusgada. "Seši mēneši ir pagājuši. Mēs redzam, ka dialogs, lai arī minimāls, tomēr rit militāro resoru starpā, saglabājas kontakti ģenerālštābu līmenī. Arī globālo problēmu, piemēram, kiberdrošības aspektā. Manāms arī zināms progress Sīrijā: ASV sākušas piegādāt humāno palīdzību ārpus kurdu un Turcijas kontrolētās teritorijas," atgādināja Tuvo Austrumu centra zinātniskais līdzstrādnieks Aleksejs Davidovs.
Iespējams, temps varētu būt lielāks, tomēr Baidenu apvalda opozīcija – republikāņi, piebilda eksperts. Piedevām prezidenta reitings sasniedzis minimālu rādītāju kopš inaugurācijas: novembrī – 41% (agrāk – 56%)
ASV prezidents Džo Baidens - Sputnik Latvija, 1920, 11.06.2021
Viedoklis
Baidens pārvēršas par "Putina izsūtāmo puiku"
"Pat ja tiks sasniegta kaut kāda abām pusēm labvēlīga vienošanās, opozīcija noteikti centīsies visu atspoguļot negatīvi. Piemēram, stāstīs par Baltā nama vājumu demokrātu laikā, apsūdzēs Baidena administrāciju par mēģinājumiem iegūt priekšrocības Kongresa starpposma vēlēšanās," precizēja eksperte.
Panākumus varētu gūt konsulāros jautājumos. Aprīlī no Vašingtonas izraidīja desmit Krievijas diplomātus. Maskava reaģēja simetriski un iekļāva ASV nedraudzīgo valstu sarakstā, aizliedzot vēstniecībai algot vietējos darbiniekus. Oktobrī amerikāņi pieprasīja, lai 55 Krievijas diplomāti atgrieztos dzimtenē. Kremlis draud ar jaunu izraidīšanu, taču ĀM piedāvāja Baltajam namam "sākt no baltas lapas".
Tāds labās gribas solis ir iespējams, uzskata Kisļicins. Savukārt pozitīvām pārmaiņām politikā un ekonomikā pagaidām priekšnoteikumu nav. Tomēr, uzsvēra Valsts departaments, augstāko amatpersonu tiešu dialogu nekas neaizvietos – ļoti svarīgi, lai līderi izteiktos un sadzirdētu viens otru. Vismaz šajā ziņā puses noteikti ir vienisprātis.
Ziņu lente
0
Vispirms jaunieVispirms vecie
loader
LIVE
Заголовок открываемого материала