https://sputniknewslv.com/20211129/radis-parspeku-pentagons-sekmigi-izmeginajis-lidojoso-aviacijas-bazi-19392991.html
"Radīs pārspēku". Pentagons sekmīgi izmēģinājis "lidojošo aviācijas bāzi"
"Radīs pārspēku". Pentagons sekmīgi izmēģinājis "lidojošo aviācijas bāzi"
Sputnik Latvija
ASV izmēģināta nākotnes tehnoloģija – debesīs pacēlusies transporta lidmašīna C-130A ar eksperimentāliem bezpilota lidaparātiem X-61A Gremlin. 29.11.2021, Sputnik Latvija
2021-11-29T19:19+0200
2021-11-29T19:19+0200
2021-11-30T22:55+0200
viedoklis
pasaule
asv
krievija
aizsardzība
aviācija
bruņojums
gaisa kara spēki
drons
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/0b/18/19341227_0:0:2375:1336_1920x0_80_0_0_ed0c640b3fcc29eb0475a80af2743fff.jpg
Amerikāņu militārpersonas uzskata, ka dronu spieti nodrošinās pārspēku gaisā pār jebkuru pretinieku. Līdzīgas iestrādes ir arī Krievijā. Par tamlīdzīgas taktikas priekšrocībām un trūkumiem portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.Īpaša lomaNesenie konflikti pasaulē demonstrē, ka pilotējamo aviāciju strauji pabīda malā bezpilota lidaparāti: tie veic izlūkošanu, noraida ziņas par mērķiem, izdara triecienu un pilda sakaru mezgla lomu. Priekšrocības ir acīmredzamas: droni ir lētāki, un nekas neapdraud pilota dzīvību.Taču lielākajai daļai mūsdienu militāro dronu raksturīgs neliels darbības rādiuss, tā ir taktiskā aviācija (izņēmums – amerikāņu RQ-4 Global Hawk ar darbības rādiusu līdz tūkstoš kilometriem). Tāpēc dronu vadības punkts parasti atrodas netālu no karadarbības zonas. Pēc tā likvidācijas aparāti nogāzīsies.Pentagons pūlas atrisināt problēmu kopš 2014. gada. Arī ar projekta "Gremlins" palīdzību. Tie ir vidēja izmēra un salīdzinoši lēti droni ar pusautonomu vadības sistēmu. Galvenā prasība: droniem jāatrodas pilotējamā lidmašīnā un jāatgriežas uz borta pēc uzdevuma izpildes. Kopš 2018. gada tehnoloģija ar mainīgiem panākumiem izmēģināta uz eksperimentālo X-61A bāzes.2019. gada novembrī pārbaudīja "Gremlin" aerodinamiku zem lidmašīnas spārna. 2020. gada janvārī drons pirmo reizi pameta nesēju un devās brīvā lidojumā.Izstrādātāji iecerējuši, ka pēc uzdevuma izpildes drons pieslēdzas pie stacijas, ko C-130A velk aiz sevis trosē, un lidmašīna ievelk to kravas tilpnē. Taču visi deviņi mēģinājumi atgriezties bāzē bija neveiksmīgi – traucēja pārliekā vibrācija. Tikai tagad to izdevies likvidēt.Sapulcēt pusstundas laikāX-61A "Gremlin" taktiskās un tehniskās īpašības ir zināmas. Tas ir lidmašīnas tipa drons ar biezu fizelāžu, šauru, taisnu spārnu un turboreaktīvo dzinēju. Garums – 4,2 metri, spārnu vēziens – apmēram 3,5 metri. Pacelšanās masa – 680 kg, no tiem 66 – lietderīgā krava.Darbības rādiuss – 560 km. To nivelē iespēja atrasties tālo maģistrāļu lidmašīnā – tas ir projekta know-how."Panākumu gadījumā ASV GKS iegūs absolūti jaunas militārās iespējas, - žurnālistiem atklāja programmas "Gremlin" menedžeris Tims Kiters. – Mēs varēsim palaist dronus pie pretinieka PGA darbības zonas robežas. Nesējlidmašīnas paliks ārpus riska zonas, bet palaisto dronu spiets savāks informāciju, identificēs mērķus un izpildīs citas funkcijas lidotājiem bīstamajā zonā."Kiters pastāstīja, ka nākamajā izmēģinājumu posmā tiks palaisti četri droni vienlaikus. Pēc tam lidmašīnai tie pusstundas laikā jāsapulcē atpakaļ.Novērotāji jau sākuši diskusijas par nākotnes karu taktiku: lētu dronu pielietošanu veseliem spietiem. Ekspertu ieskatā, Pentagona aprēķins ir vienkāršs. Bruņotas konfrontācijas apstākļos ar spēka ziņā līdzīgu pretinieku amerikāņi vispirms liks lietā aviāciju. Avangardā ies droni, kas ne tikai norādīs mērķus un piesegs pret radioelektronisko pretdarbību, bet arī varēs uzpildīt degvielu pilotējamiem lidaparātiem."Spieta" spēksPie tamlīdzīgām tehnoloģijām strādā ne tikai ASV. Piemēram, Krievijas kompānija "Kronštadt" strādā pie dronu spieta pielietošanas sistēmas uz mākslīgā intelekta bāzes."Lielākā uzmanība pievērsta lidaparātu autonomijai, intelekta celšanai, informācijas saņemšanai, - paskaidroja uzņēmuma ģenerāldirektors Sergejs Bogatikovs. – Tas dāvā tiem iespējas patstāvīgi pieņemt pareizus lēmumus ar minimālu cilvēka līdzdalību."Plānots, ka perspektīvā vienība patstāvīgi sadalīs funkcijas – uzbrukums, izlūkošana utt. Perspektīvā bezpilota "orda" varēs autonomi meklēt un likvidēt norādītos mērķus, nododot informāciju par tiem sabiedrotajiem spēkiem."Būtisks trūkums"Iespējams, ar laiku gudrie spieti un "lidojošās aviācijas bāzes" iekļausies sauszemes, gaisa un jūras spēku operācijās."Kara transporta lidmašīna var uzņemt pietiekamu skaitu nelielu dronu un izpildīt spārnotā štāba funkcijas, - uzskata žurnāla "Arsenal Otečestva" galvenais redaktors Viktors Marahovskis. – Droni var atgriezties uz nesēja (piemēram, degvielas uzpildei) un atkal doties uzdevumā. Piemēram, "Gremlin" iespējams izmantot kā planējošos lādiņus. Ja tie neatradīs piemērotu mērķi, atgriezīsies."Taču, viņš uzskata, tehnoloģijai ir arī trūkumi. Galvenais to starpā – nesējlidmašīna ir ievainojama."Lai nogremdētu aviācijas bāzes kuģi, jāpārrauj tā eskorta pretgaisa un pretraķešu aizsardzība. Transporta lidmašīnas likvidācijai pietiek ar vienu zenītraķeti, - precizēja Murahovskis. – Bet Krievijas ZRS S-400 trāpa mērķī līdz 400 kilometru attālumā."Eksperts ir pārliecināts, ka tādu metodi var izmantot tikai cīņās ar pretinieku bez attīstītas PGA sistēmas, piemēram, pret teroristiem. Taču jāatzīmē, ka Afganistānā amerikāņu bezpilota lidaparāti vispārējo situāciju gandrīz neietekmēja.
https://sputniknewslv.com/20210611/krievijas-su-57-pabidis-mala-asv-lidmasinas-brunojuma-tirgu-17122612.html
https://sputniknewslv.com/20210413/Trieciens-ASV-Gaisa-spekiem-kas-noticis-ar-jaunajiem-iznicinatajiem-F-35-15483335.html
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
2021
Andrejs Kocs
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/07/14/17647808_420:0:1500:1080_100x100_80_0_0_1b9550b4c2cfc7a414c29abec92a6323.jpg
Andrejs Kocs
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/07/14/17647808_420:0:1500:1080_100x100_80_0_0_1b9550b4c2cfc7a414c29abec92a6323.jpg
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
Andrejs Kocs
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/07/14/17647808_420:0:1500:1080_100x100_80_0_0_1b9550b4c2cfc7a414c29abec92a6323.jpg
pasaule, asv, krievija, aizsardzība, aviācija, bruņojums, gaisa kara spēki, drons
pasaule, asv, krievija, aizsardzība, aviācija, bruņojums, gaisa kara spēki, drons
"Radīs pārspēku". Pentagons sekmīgi izmēģinājis "lidojošo aviācijas bāzi"
19:19 29.11.2021 (atjaunots: 22:55 30.11.2021) ASV izmēģināta nākotnes tehnoloģija – debesīs pacēlusies transporta lidmašīna C-130A ar eksperimentāliem bezpilota lidaparātiem X-61A Gremlin.
Amerikāņu militārpersonas uzskata, ka dronu spieti nodrošinās pārspēku gaisā pār jebkuru pretinieku. Līdzīgas iestrādes ir arī Krievijā. Par tamlīdzīgas taktikas priekšrocībām un trūkumiem portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs. Nesenie konflikti pasaulē demonstrē, ka pilotējamo aviāciju strauji pabīda malā bezpilota lidaparāti: tie veic izlūkošanu, noraida ziņas par mērķiem, izdara triecienu un pilda sakaru mezgla lomu. Priekšrocības ir acīmredzamas: droni ir lētāki, un nekas neapdraud pilota dzīvību.
Taču lielākajai daļai mūsdienu militāro dronu raksturīgs neliels darbības rādiuss, tā ir taktiskā aviācija (izņēmums – amerikāņu RQ-4 Global Hawk ar darbības rādiusu līdz tūkstoš kilometriem). Tāpēc dronu vadības punkts parasti atrodas netālu no karadarbības zonas. Pēc tā likvidācijas aparāti nogāzīsies.
Pentagons pūlas atrisināt problēmu kopš 2014. gada. Arī ar projekta "Gremlins" palīdzību. Tie ir vidēja izmēra un salīdzinoši lēti droni ar pusautonomu vadības sistēmu. Galvenā prasība: droniem jāatrodas pilotējamā lidmašīnā un jāatgriežas uz borta pēc uzdevuma izpildes. Kopš 2018. gada tehnoloģija ar mainīgiem panākumiem izmēģināta uz eksperimentālo X-61A bāzes.
2019. gada novembrī pārbaudīja "Gremlin" aerodinamiku zem lidmašīnas spārna. 2020. gada janvārī drons pirmo reizi pameta nesēju un devās brīvā lidojumā.
Izstrādātāji iecerējuši, ka pēc uzdevuma izpildes drons pieslēdzas pie stacijas, ko C-130A velk aiz sevis trosē, un lidmašīna ievelk to kravas tilpnē. Taču visi deviņi mēģinājumi atgriezties bāzē bija neveiksmīgi – traucēja pārliekā vibrācija. Tikai tagad to izdevies likvidēt.
Sapulcēt pusstundas laikā
X-61A "Gremlin" taktiskās un tehniskās īpašības ir zināmas. Tas ir lidmašīnas tipa drons ar biezu fizelāžu, šauru, taisnu spārnu un turboreaktīvo dzinēju. Garums – 4,2 metri, spārnu vēziens – apmēram 3,5 metri. Pacelšanās masa – 680 kg, no tiem 66 – lietderīgā krava.
Darbības rādiuss – 560 km. To nivelē iespēja atrasties tālo maģistrāļu lidmašīnā – tas ir projekta know-how.
"Panākumu gadījumā ASV GKS iegūs absolūti jaunas militārās iespējas, - žurnālistiem atklāja programmas "Gremlin" menedžeris Tims Kiters. – Mēs varēsim palaist dronus pie pretinieka PGA darbības zonas robežas. Nesējlidmašīnas paliks ārpus riska zonas, bet palaisto dronu spiets savāks informāciju, identificēs mērķus un izpildīs citas funkcijas lidotājiem bīstamajā zonā."
Kiters pastāstīja, ka nākamajā izmēģinājumu posmā tiks palaisti četri droni vienlaikus. Pēc tam lidmašīnai tie pusstundas laikā jāsapulcē atpakaļ.
Novērotāji jau sākuši diskusijas par nākotnes karu taktiku: lētu dronu pielietošanu veseliem spietiem. Ekspertu ieskatā, Pentagona aprēķins ir vienkāršs. Bruņotas konfrontācijas apstākļos ar spēka ziņā līdzīgu pretinieku amerikāņi vispirms liks lietā aviāciju. Avangardā ies droni, kas ne tikai norādīs mērķus un piesegs pret radioelektronisko pretdarbību, bet arī varēs uzpildīt degvielu pilotējamiem lidaparātiem.
Pie tamlīdzīgām tehnoloģijām strādā ne tikai ASV. Piemēram, Krievijas kompānija "Kronštadt" strādā pie dronu spieta pielietošanas sistēmas uz mākslīgā intelekta bāzes.
"Lielākā uzmanība pievērsta lidaparātu autonomijai, intelekta celšanai, informācijas saņemšanai, - paskaidroja uzņēmuma ģenerāldirektors Sergejs Bogatikovs. – Tas dāvā tiem iespējas patstāvīgi pieņemt pareizus lēmumus ar minimālu cilvēka līdzdalību."
Plānots, ka perspektīvā vienība patstāvīgi sadalīs funkcijas – uzbrukums, izlūkošana utt. Perspektīvā bezpilota "orda" varēs autonomi meklēt un likvidēt norādītos mērķus, nododot informāciju par tiem sabiedrotajiem spēkiem.
Iespējams, ar laiku gudrie spieti un "lidojošās aviācijas bāzes" iekļausies sauszemes, gaisa un jūras spēku operācijās.
"Kara transporta lidmašīna var uzņemt pietiekamu skaitu nelielu dronu un izpildīt spārnotā štāba funkcijas, - uzskata žurnāla "Arsenal Otečestva" galvenais redaktors Viktors Marahovskis. – Droni var atgriezties uz nesēja (piemēram, degvielas uzpildei) un atkal doties uzdevumā. Piemēram, "Gremlin" iespējams izmantot kā planējošos lādiņus. Ja tie neatradīs piemērotu mērķi, atgriezīsies."
Taču, viņš uzskata, tehnoloģijai ir arī trūkumi. Galvenais to starpā – nesējlidmašīna ir ievainojama.
"Lai nogremdētu aviācijas bāzes kuģi, jāpārrauj tā eskorta pretgaisa un pretraķešu aizsardzība. Transporta lidmašīnas likvidācijai pietiek ar vienu zenītraķeti, - precizēja Murahovskis. – Bet Krievijas ZRS S-400 trāpa mērķī līdz 400 kilometru attālumā."
Eksperts ir pārliecināts, ka tādu metodi var izmantot tikai cīņās ar pretinieku bez attīstītas PGA sistēmas, piemēram, pret teroristiem. Taču jāatzīmē, ka Afganistānā amerikāņu bezpilota lidaparāti vispārējo situāciju gandrīz neietekmēja.
