Viedoklis

Karstasinīgie poļu puiši Baltijas debesīs. Uzdevums – izraisīt karu

© Sputnik / Sergey MelkonovПара истребителей F-16 на воздушном параде в честь Дня независимости Латвии
Пара истребителей F-16 на воздушном параде в честь Дня независимости Латвии - Sputnik Latvija, 1920, 27.11.2021
NATO gaisa policija Baltijas valstīs kalpo militāri politiskās spriedzes eskalācijai un reģiona militarizācijai. Tā grauj Eiropas drošības sistēmu un rada priekšnoteikumus alianses bruņotai agresijai pret Krieviju un Baltkrieviju.
Polijas Gaisa kara spēku dalība tamlīdzīgās misijās ir atklāti provokatīva. Pie tam Varšava, Brisele un Vašingtona iegāž Lietuvu, Latviju un Igauniju, konstatēja militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.
Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko ceturtdien konstatēja, ka ASV vēlas izraisīt karu ar poļu, baltiešu un ukraiņu rokām. Piektdien NATO gaisa policijas misija Lietuvā (Baltic Air Policing) no Dānijas GKS pārgāja pie Polijas Gaisa spēkiem. Iespējams, tā ir nejauša sakritība.
Военные учения НАТО на полигоне Адажи в Латвии. Архивное фото - Sputnik Latvija, 1920, 17.11.2021
Viedoklis
Latvija un Polija provocē NATO karu ar Krieviju un Baltkrieviju
Tuvākos trīs mēnešus Polijas kontingents patrulēs reģiona gaisa telpu ar četru iznīcinātāju F-16 Fighting Falcon spēkiem. Stafeti pārņēmuši aptuveni 150 poļu karavīri – piloti, aviotehniķi, medicīnas personāls, sakaru speciālisti utt. Tādiem pašiem mērķiem Dānijai un Portugālei iepriekš pietika ar 70 un 80 cilvēkiem.
NATO iznīcinātāju posma pamata funkcija – Krievijas kara lidmašīnu bezjēdzīga pavadīšana starptautiskajā gaisa telpā virs Baltijas jūras – starp Ļeņingradas un Kaļiņingradas apgabaliem. Krievijas lidotāji robežas nepārkāpj, kaimiņus nekādi neapdraud. Tomēr iznīcinātāji uzturas reģionā no 2004. gada marta (toreiz Lietuva, Latvija un Igaunija iestājās NATO, bez savas lidmašīnas 17 gadu laikā nav iepirkušas). Vadības un kontroles centrs no 2006. gada izvietots Viļņā un vada NATO iznīcinātājus, kas dislocēti Zokņu aviobāzē netālu no Šauļiem.
Par misijas Baltic Air Policing otru atbalsta punktu 2014. gada pavasarī kļuva Emari aviobāze Igaunijā, bet Latvijas teritorijā tāda pati NATO aviobāze parādījās 23. oktobrī.
Бомбардировщик Ту-160 - Sputnik Latvija, 1920, 18.11.2021
Viedoklis
Kāpēc Krievijas "Baltie gulbji" apgūst triecienus Baltkrievijas poligonos
Ārvalstu gaisa policijas lietderīgums līdzinās gandrīz nullei. Piemēŗam, oktobrī NATO dežurējošie iznīcinātāji tikai divas reizes pacēlās gaisā, lai pavadītu Krievijas kara transporta lidmašīnu pavadīšanai. Kopīgajās mācībās alianses kara lidmašīnu aktivitāte Baltijas valstīs aizvien pieaug (dažkārt viņi zaudē raķetes), taču tam nav ne mazākā sakara ar drošību. Krievijai nav teritoriālu pretenziju kaimiņiem, toties ir neapšaubāms un nospiedošs pārākums Sauszemes spēku, GKS un JKS spēku un līdzekļu ziņā Baltijas reģionā.

NATO gatavojas agresijai

Ārvalstu kara lidmašīnu, kuģu un tanku klātbūtne Baltijā, Baltkrievijas un Krievijas tuvumā ir atklāti provokatīva. Tikai aizvadītās nedēļas laikā pie Baltkrievijas un Krievijas gaisa telpas robežām parādījās vairāk nekā 40 NATO izlūkošanas lidmašīnas un bezpilota lidaparāti.
Būtiski augusi arī amerikāņu spiegu lidmašīnu RC-135, "lidojošo radaru" E-8C un dronu MQ-9 aktivitāte Kaļiņingradas rajonā. Pie tam aktīva izlūkošana turpinās no Polijas un Baltijas valstu gaisa telpas, nevis Baltijas jūras puses. Vienlaikus pie Baltkrievijas un Polijas robežas savilkta pilnasinīga armijas divīzija (apmēram 15 tūkstoši karavīru) ar bruņojumu un bruņutehniku.
Stratēģiskās nozīmes raķešu karaspēks - Sputnik Latvija, 1920, 13.11.2021
Viedoklis
Minska saņems taktiskos kodolieročus – to garantē jaunā Militārā doktrīna
Baltkrievijas aizsardzības ministrs Viktors Hreņins novērtēja, ka NATO spēku audzēšana pie valsts robežām un Polijas militārā elementa pastiprināšanās atgādina gatavošanos karam. Baltijas valstu spēku paplašināšanos pie robežas Baltkrievijas BS Ģenerālštāba priekšnieks Viktors Guļevičs salīdzināja ar "anakondas gredzenu".
Visā šajā fonā alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs un Polijas prezidents Andžejs Duda 25. novembrī nosodīja "Lukašenko režīma centienus ekspluatēt viegli ievainojamus cilvēkus spiedienam pret kaimiņvalstīm". It kā migrantu plūsmas no austrumiem uz rietumiem nebūtu NATO valstu ilggadējās agresijas sekas, it kā Polijas kontingents nebūtu okupējis ceturto daļu Irākas. Piedevām Polijas prezidents ierosināja paplašināt alianses spēkus pie Krievijas robežām – "Ukrainas aizsardzībai".
Sapņojot par tālākiem "krustakariem", Polijas sauszemes spēku bijušais komandieris ģenerālis Valdemārs Skšipčaks nesen apgalvoja, ka Polijas armija spējot triju dienu laikā ieņemt Baltkrieviju, ja Maskava nepalīdzēs Minskai. Iespējams, NATO valstu ārlietu ministri vēl atgriezīsies pie šī jautājuma apspriedē Rīgā 30. novembrī un 1. decembrī.
Польские военнослужащие на параде в Риге - Sputnik Latvija, 1920, 24.09.2021
Pasaulē
Baltkrievijas AM: Polijas teritorija pārvēršas par ASV placdarmu
Pašreizējā realitāte – daudzpolārā pasaule Rietumus neapmierina ne mazākajā mērā. Brisele lēš, ka Krievijas uzbrukuma gadījumā Lietuva, Latvija un Igaunija kapitulēs 60 stundu laikā. Tas nav paciešams, un alianse gatavojas gadu desmitiem koriģēt pasauli sev par labu.
Lielbritānija gatavojas veidot lielu armijas bāzi Vācijā "ar iespēju operatīvi pārvietot spēkus uz Baltijas valstīm un Poliju". NATO ģenerālsekretāra vietniece Mirča Džoane uzrunā Atlantijas līguma jaunatnes asociācijā uzsvēra vienotības lielo nozīmi cīņā ar pašreizējiem izaicinājumiem "vairāku paaudžu" drošībai. Starp izaicinājumiem galvenie esot Krievija un Ķīna.
Secinājumus pēc Pentagona un alianses kaunpilnajām sakāvēm vairākās Āzijas un Āfrikas valstīs neviens nav izdarījis, amerikāņu bumbvedēju B-52 Stratofortress turbīnu rēkoņa virs Eiropas slāpē saprāta balsi.
NATO mācības - Sputnik Latvija, 1920, 20.10.2021
Viedoklis
NATO slepeno mācību "Steadfast Noon 2021" mērķis – Eiropas "hirosimizācija"

Sabiedrotās valsts atbilde

Maskava un Minska ir gatavas jebkādām militārajām provokācijām. Sabiedrotās valsts bruņotie spēki ir labi ekipēti un atbilstoši reaģē uz NATO spēku koncentrēšanos pie robežām un provokatīvajām darbībām. 25. novembrī jauktā taktiskā grupa – Baltkrievijas un Krievijas iznīcinātāji Su-30SM piedalījās kopīgā kaujas patruļā pie Baltkrievijas robežām. Iepriekš Baltkrievijas gaisa telpā patrulēja Krievijas GKS tālās aviācijas bumbvedēji Tu-22M3 un stratēģiskie raķešnesēji Tu-160, turklāt tie izspēlēja aviācijas triecienu Baltkrievijas poligonos.
Minska uzsvēra, ka Krievijas GKS lidmašīnām sniegta pastāvīga atļauja pārvietoties Baltkrievijas gaisa telpā un pieņemts lēmums par abu valstu PGA dežurējošo spēku paplašināšanu. Iepriekš jau vēstīts arī par kopīgajiem GKS un PGA spēku apmācības centriem.
Sabiedrotās valsts jaunā Militārā doktrīna reglamentē (nevis tikai pieļauj – kā iepriekšējā versijā) Krievijas kodolieroču pielietojumu atbildei uz plaša mēroga agresiju no NATO puses. Baltkrievijas un Krievijas Aizsardzības ministriju kolēģija 20. oktobrī apstiprināja sadarbības plānu 2022. gadam – 139 kopīgi pasākumi. Prioritātes – abu valstu apvienoto militāro sistēmu un reģionālā bruņoto spēku grupējuma attīstība.
Флаги Латвии и НАТО - Sputnik Latvija, 1920, 04.04.2021
Viedoklis
17 gadi NATO: Latvija kļuvusi par placdarmu vai poligonu?
Krievijas Rietumu kara apgabala spēku militāro apmācību plāns 2021. gadā izpildīts pilnībā, organizētas vairāk nekā 50 taktiskās mācības. Taču Ļeņingradas armijas GKS un PGA spēku iznīcinātāju Su-35S un MiG-31BM piloti turpina izspēlēt savu uzdevumu izpildi. Apgabala armijas aviācija "likvidē" nosacīto pretinieku ar raķetēm un lielgabalu apšaudi poligonos Ļeņiņgradas apgabalā. Baltijas flotes armijas korpuss sagatavots 1200 tanku vienību manevriem ziemas periodā.
No otras puses, dalība NATO nevienam negarantē drošību un neaizsargā no ekonomiskajām problēmām. Paradoksāli: Lietuvas, Latvijas un Igaunijas rīcībā patlaban nav nevienas kara lidmašīnas vai tanka, nerunākot jau par kuģiem (arī Polijai jūrā nav nekā, ar ko palepoties). Ko saņēmušas Baltijas valstis, kas ilgus gadus "greiderē" savas teritorijas placdarmam agresijai pret Krieviju un tās sabiedrotajiem? Tās ieguvušas dažus poligonus, arsenālus un aerodromus ārvalstu spēku un tehnikas treniņiem. Toties zaudējušas Krievijas kravu tranzītu, cieš augošo gāzes cenu dēļ ES (tieši līgumi ar Krieviju netiek noslēgti). Piemēŗam, Lietuvā mājokļu apkure šoruden vidēji izmaksās par 30% dārgāk – līdz 160 eiro par 50 kvadrātmetriem. Pie tam vecākie partneri apņēmušies arī nākotnē "palīdzēt" sabiedrotajiem Baltijā, vienīgi izvietojot jaunus kontingentus un bruņojumu to teritorijā. Pentagons un NATO spēj vienīgi nolikt pa sitienam.
Lasiet militārā analītiķa Aleksandra Hroļenko kanālu Telegram https://t.me/AKhrolenko
Латвийские военнослужащие на багги на параде в Риге в День независимости Латвии - Sputnik Latvija, 1920, 05.02.2021
Viedoklis
Baltijas valstis gatavojas karam ar Krieviju: Blitzkrieg vai Blitzkaputt?
Ziņu lente
0
Vispirms jaunieVispirms vecie
loader
LIVE
Заголовок открываемого материала