Krievijā

Admirālis Popovs pastāstīja, kā "Kursk" varēja sadurties ar NATO zemūdeni

© SputnikЭкс-командующий Северным флотом адмирал Вячеслав Попов
Экс-командующий Северным флотом адмирал Вячеслав Попов - Sputnik Latvija, 1920, 24.11.2021
Bijušais Ziemeļu flotes komandieris admirālis Vjačeslavs Popovs modelēja atomzemūdenes "Kursk" bojāejas situāciju, kurā tā sadūrusies ar NATO zemūdeni.
RĪGA, 24. novembris — Sputnik. Bijušais Ziemeļu flotes komandieris admirālis Vjačeslavs Popovs modelēja atomzemūdenes "Kursk" bojāejas situāciju, kurā tā sadūrusies ar NATO zemūdeni. Par saviem slēdzieniem viņš pastāstīja intervijā RIA Novosti.
"Kursk" avarēja 2000. gada 12. augustā mācībās Barenca jūrā 175 kilometru attālumā no Severomorskas 108 metru dziļumā. Oficiālā versija liecina, ka atomzemūdene gājusi bojā pēc torpēdas sprādziena un munīcijas tālākās detonācijas. Visi 118 ekipāžas locekļi gāja bojā.
Admirālis paziņoja, ka "Kursk" sadūrusies ar NATO zemūdeni, un tās nosaukums viņam zināms "ar 90% ticamību". Taču, "lai atklātu šos datus publiski, jābūt pierādījumiem un tie jāatklāj", bet to viņš izdarīt nevar. Admirālis pieļāva, ka alianses zemūdene sekojusi "Kursk", taču pārāk tai pietuvojusies vai "Kursk" manevra rezultātā pazudis kontakts.
"Nu, viņš (NATO zemūdene – red.) dzird un seko: te ir "Kursk", te zemūdene. Bet pēc tam "Kursk" veic kaut kādas darbības, kādu manevru vai tehniskas darbības, tai mainās – zūd vai pavājinās trokšņa līmenis. Viņš to vairs neredz, viņš cenšas pietuvoties, lai atkal izdzirdētu, lai kontrolētu. Taču viņš šajā laikā ir pagriezies un – gatavs! – sadursme. Nu, tā es modelēju," pastāstīja Popovs.
Pēc viņa vārdiem, sadursme skārusi Krievijas atomzemūdenes priekšdaļu, "Kursk" bija bojāts torpēdu aparāts, notika sprādziens, ūdens ieplūda pirmajā tilpnē, un zemūdene atsitās pret dibenu.
АПЛ Курск в Баренцевом море, 1999 год - Sputnik Latvija, 1920, 15.08.2020
Viedoklis
Neatgriezās no dzelmes. Kāpēc neizdevās izglābt "Kursk" ekipāžu
"Visu torpēdu detonācija, un pazūd pirmā tilpne. Ne tikai pirmā – pirmā, otrā, trešā. Ceturtā arī bija sagrauta. Otrs sprādziens bija ļoti spēcīgs. Taču no sadursmes, pirmā sprādziena un otrā spēcīgā sprādziena cieta arī ārvalstu zemūdene, tāpēc jau tā gulēja dibenā līdz atjaunoja spēju pārvietoties, taču ierobežoti," paskaidroja admirālis.
SOS signālus tajā dienā raidīja nevis "Kursk", bet gan bojātā NATO zemūdene tai līdzās, viņš piebilda. Krievijas JKF pretzemūdeņu aviācija ieraudzīja to pie Norvēģijas krastiem.
"Tā (ārvalstu zemūdene – red.) zināmu laiku atradās dibenā, atjaunojot pārvietošanās iespējas. Kad atjaunoja, tā devās uz bāzi, un arī to fiksēja mūsu pretzemūdeņu aviācija jau pie Norvēģijas krastiem," teica Popovs.
"Bet uzdevums, viens no uzdevumiem, mierlaikā to var uzskatīt par vienu no galvenajiem – izlūkošana ar zemūdeņu spēkiem. Saskaņā ar maniem datiem, tur nebija tikai viena zemūdene, tur bija trīs zemūdenes, tās veica parastu izlūkošanu, jau iepriekš zinot, ka Ziemeļu flotē notiks lielas mācības," teica admirālis.
Иллюстрация будущей американской подлодки класса Columbia - Sputnik Latvija, 1920, 05.09.2020
Viedoklis
"Tie ir tikai pirmie soļi": kāpēc ASV pārvieto zemūdenes Krievijas krastu tuvumā
Jau 2000. gadā, Arkādija Mamontova dokumentālajā filmā par "Kursk" Popovs pastāstīja, ka viņa acīs "galvenā versija ir sadursme ar pagaidām neidentificētu zemūdeni, kas trāpījusi visvieglāk ievainojamā šī projekta zemūdeņu vietā, protams, neapzināti."
Tomēr toreiz admirālis nenorādīja tās piederību un faktu, ka viņam zināms tās nosaukums.
Sasjaņā ar Krievijas un ārvalstu mediju datiem, mācību rajonā atradās ASV Jūras kara spēku atomzemūdenes "Memphis" un "Toledo", kā arī Lielbritānijas JKS "Splendid". Portāls "News24" ziņoja, ka Krievijas Aizsardzības ministrija lūgusi Pentagona atļauju veikt zemūdeņu "Memphis" un "Toledo" inspekciju, taču saņēmusi noraidījumu, vienīgi izskanējis paziņojums, ka "visas zemūdenes ir darbspējīgas". Līdzīga atbilde nākusi arī no Londonas, precizēja mediji.
Saskaņā ar Krievijas valdības komisijas oficiālo versiju, kas tika publicēta 2002. gada jūlijā, atomzemūdene "Kursk" gājusi bojā torpēdas 65-76 degvielas komponentu termiskā sprādziena rezultātā, kas novedis pie tālākas detonācijas. Komisija pieņēmusi arī lēmumu par Barenca jūrā nogrimušās zemūdenes fragmentu uzspridzināšanu.
Атомная подводная лодка К-535 Юрий Долгорукий на причале в Гаджиево - Sputnik Latvija, 1920, 26.12.2019
"Boreju" medības. NATO izdomājuši, kā cīnīties ar krievu zemūdenēm
PSRS (un Krievijas) zemūdeņu sadursmes vairākkārt notikušas arī agrāk. Piemēram, 1992. gada februārī Ziemeļu flotes mācību poligonā Barenca jūrā atomzemūdene K-276 sadūrās ar ASV atomzemūdeni "Baton Rouge". 1993. gadā atomzemūdene "Borisoglebsk" izspēlēja mācību uzdevumus pašmāju poligonā un saņema triecienu pa korpusu. Izmeklēšanas gaitā noskaidrojās, ka ASV JKS atomzemūdene "Grayling" izsekojusi "Borisoglebsk", pazaudējusi to un sadūrusies. Tomēr šiem un citiem incidentiem nebija tik katastrofālu seku kā "Kursk" avārija.
Ziņu lente
0
Vispirms jaunieVispirms vecie
loader
LIVE
Заголовок открываемого материала