Politika

Vācu mediji: Lukašenko izvirzījis divus ultimātus Angelai Merkelei

© Sputnik / Dmitry Astakhov / Pāriet pie fotobankasBaltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko
Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko - Sputnik Latvija, 1920, 19.11.2021
Vācu preses izdevums "Bild" stāsta, ka Aleksandrs Lukašenko esot pieprasījis Angelai Merkelei finansiālu palīdzību un viņa prezidentūras oficiālu atzīšanu.
RĪGA, 19. novembris — Sputnik. Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko izvirzījis vairākas prasības savā tālruņa sarunā ar Vācijas kancleres pienākumu izpildītāju Angelu Merkeli sakarā ar migrācijas krīzi, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz vācu preses izdevumu "Bild".
"Lukašenko vēlējās, lai tiktu atzīts viņa prezidenta statuss, lai nebūtu vairs nekāda noniecinoša "Lukašenko kunga"," raksta izdevums.
Tā informācijas avoti stāsta, ka Baltkrievijas valsts vadītājs esot pieprasījis pret valsti vērsto ES sankciju atcelšanu, kas ieviestas pēc vēlēšanām 2020. gadā, kā arī pēc Ryanair lidmašīnas piespiedu nosēdināšanas. Viņš esot paziņojis, ka ES jāuzņem puse migrantu, kuri iepriekš ieradušies Baltkrievijā, kā arī jāsniedz finansiāla palīdzība bēgļu uzņemšanas punktu celtniecībai.
Польские пограничники применяют водомет в районе пункта пропуска Брузги на польско-белорусской границе  - Sputnik Latvija, 1920, 18.11.2021
Pasaulē
"Bez sirds un smadzenēm": Lukašenko parādījis pasaulei Polijas tumšo pusi
Pirmo reizi šonedēļ Lukašenko un Merkeles tālruņa saruna notika 15. novembrī. Vēlāk Baltkrievijas prezidents pastāstīja, ka sarunas laikā piedāvājis Merkelei migrācijas krīzes risināšanas variantus, un piezīmēja, ka viņa vēlējusies tos apspriest ar Eiropas Savienības locekļiem un vēlāk turpināt kontaktus.

Migrācijas krīze

Šovasar pie Baltkrievijas robežām ar Poliju un Baltijas valstīm pieaugusi Tuvo Austrumu un Āfrikas valstu izcelsmes bēgļu plūsma, kuri centās nonākt Rietumeiropā. Situācija saasinājās 8. novembrī, kad pie nožogojumiem sapulcējās vairāk nekā divi tūkstoši cilvēku. Viņi vairākas reizes pūlējās pārraut nožogojumus, taču poļi pielietoja asaru gāzi. Pēc tam migranti uzbūvēja pagaidu nometni netālu no Bruzgu robežkontroles punkta Grodņas apgabalā.
Pirmdien apmēram 3,5 tūkstoši cilvēku pārgāja pie robežkontroles punkta un izvietojās uz robežas līnijas. Nākamajā dienā sākās sadursmes ar Polijas varasiestāžu darbiniekiem. Migranti apmētāja viņus ar akmeņiem un nūjām, bet poļi pielietoja asaru gāzi, trokšņa granātas un ūdensmetējus.
Ремонт участка нефтепровода Дружба в Гомельской области, архивное фото - Sputnik Latvija, 1920, 17.11.2021
Pasaulē
Baltkrievija ierobežojusi Krievijas naftas tranzītu uz Poliju
Patlaban pie caurlaides punkta neviena nav: daļa bēgļu izmitināti transporta un loģistikas centrā, kur baltkrievi organizējuši viņiem naktsmājas, bet citi atgriezušies mežā.
Atbildību par krīzi rietumvalstis uzveļ Minskai, taču Baltkrievija noliedz visas apsūdzības. Lukašenko paskaidroja, ka valsts vairs necentīsies savaldīt nelegālo migrantu plūsmu, – sankciju dēļ šiem nolūkiem nav ne naudas, ne spēku.
Ziņu lente
0
Vispirms jaunieVispirms vecie
loader
LIVE
Заголовок открываемого материала