Pasaulē

Uzticības deficīts: kāpēc Austrumeiropā nevēlas vakcinēties pret Covid-19

© Sputnik / Sergey MelkonovVakcinācijas punkts tirdzniecības centrā Rīgā
Vakcinācijas punkts tirdzniecības centrā Rīgā - Sputnik Latvija, 1920, 14.11.2021
Dziļā neuzticība iestādēm, kas propagandē vakcināciju, radījusi veselu armiju pret Covid-19 nevakcinētu cilvēku.
RĪGA, 14. novembris — Sputnik. Zinātnieki parādījuši brīnumu un izstrādājuši vakcīnas pret Covid-19, kas palīdz aizsargāt pasauli, taču viņiem nav zāļu pret to, kas rada pandēmijas ceturto vilni Eiropā, - neuzticību valdībai, raksta Politico.
Pētnieki un ārsti ir vienisprātis: no vakcinācijas pārsvarā atsakās tāpēc, ka neuzticas valdībai. Zināma daļa šaubu saistīta ar pašām vakcīnām un ātrumu, kādā tās izstrādātas, tomēr uzticības krīze Centrālajā un Austrumeiropā, jaunā pandēmijas viļņa sirdī, ir daudz plašāka.
Dziļā neuzticība iestādēm, kas propagandē vakcināciju, reģionā radījusi veselu armiju pret Covid-19 nevakcinētu cilvēku, lai arī vakcīnas ir pieejamas. Tas savukārt radījis graujošu infekcijas un nāves gadījumu vilni, plašāku nekā agrākie uzliesmojumi, piemēram, Bulgārijā un Rumānijā, valstīs ar zemāko vakcinācijas līmeni ES (23% un 24%).
Pandēmija jau vairākkārt parādījusi: Covid-19 uzliesmojums dažās valstīs nes sliktas ziņas visai ES.
Праздник осеннего равноденствия на набережной реки Нерис в Вильнюсе - Sputnik Latvija, 1920, 07.10.2021
Baltijā
Viļņā sastādīts "vakcinācijas pretinieka" portrets
Budapeštas universitātes socioloģijas pasniedzējs Kosmins Tots uzskata, ka politiķu kampaņas vakcinācijas propagandai cietušas sakāvi, ņemot vērā "naidu pret politisko sistēmu". Stimuli – naudas balvas un bezmaksas hotdogi vēl nav devuši manāmus rezultātus, centieni savervēt reliģiskos līderus un vietējos ārstus nenes panākumus.
Eurobarometer jaunākā aptauja rāda, ka uzticēšanās valdībām Centrālajā un Austrumeiropā ir zemāka nekā vidējais rādītājs ES, un tā notiek, jo demokrātija ES jaunajās valstīs vēl nav laidusi dziļas saknes.
Tautas un valdības sarežģītās attiecības ietekmējušas arī politiskās vētras. No maija Bulgārijā strādā pagaidu valdība, šodien valsti notiek trešās vēlēšanas gada laikā. Rumānijas valdība krita oktobra sākumā, jaunā vēl nav izveidota. Slovēnija gatavojas vēlēšanām nākamgad.
Kamēr politiķi domā, kā neatbiedēt vēlētājus, Covid-10 gadījumu skaits aug, slimnīcas pārpildās.
"Deviņi no desmit pacientiem mūsu intensīvās terapijas nodaļā nomirs," intervijā stāstīja Ivans Poromanskis, lielas slimnīcas vadītājs Bulgārijas galvaspilsētā. Viņš norādīja, ka nāves gadījumu skaits starp vakcinētajiem ir niecīgs.

Vakcinācijas griesti

Eiropā principā vakcinējas negribīgi, taču pretošanās vakcīnai no Covid-19 ir spēcīgāka nekā parasti, stāsta Londonas higiēnas un tropu medicīnas skolas projekta "Uzticēšanās vakcīnām" vadītāja Haidija Lārsone. Tas saistīts ar termiņu, kādā nesen izstrādātas vakcīnas.
Tomēr eksperti, kas sekoja agrākajām vakcinācijas kampaņām Centrālajā un Austrumeiropā, nereti ir pārsteigti par to, cik smagi ir pierunāt cilvēkus vakcinēties no Covid-19.
"Brīnos katru dienu. Nevarēju ne iedomāties, ka notiks kaut kas tāds, - stāsta Slovēnijas Nacionālā veselības aprūpes institūta Komunikāciju departamenta vadītājs Mitja Vrdeļa. – Mēs centāmies izmantot visas pēdējo desmit gadu laikā uzkrātās zināšanas, taču nekas nelīdzēja."
Ноутбук на столе - Sputnik Latvija, 1920, 29.10.2021
Latvijā
85 cilvēki ar darbnespējas lapu vienā uzņēmumā vienlaikus. Kā tas saistīts ar vakcināciju?
Igaunija tiek galā labāk nekā Bulgārija un Rumānija, vakcinācijas līmenis valstī (57% iedzīvotāju) ir daudz zemāks nekā Spānijā, Portugālē vai Dānijā. Psihologs Andero Ūsbergs, Igaunijas zinātniskās padomes loceklis atzīmēja, ka bieži sastopama īpatnība nevakcinēto vidū ir "relatīvā attālināšanās no noskaņojuma sabiedrības lielākajā daļā". Igaunijā tie var būt arī kultūras faktori – vakcinācijas līmenis starp krievvalodīgajiem ir zemāks.
Šī iemesla dēļ valstis sasniegušas savdabīgus "vakcīnas griestus" – cilvēku plūsma pēc vakcīnām ir izsīkusi. Lai arī Centrālajā un Austrumeiropā cilvēki no nesenā Covid-19 uzliesmojuma cietuši visvairāk, nekas neliecina, ka interese par vakcīnām augtu pietiekamā mērā.
Haidija Lārsone uzskata, ka jāatrod jauna pieeja. "Tas atgādina, ka dažādām stadijām vajadzīgas atšķirīgas stratēģijas – ne tikai dažādām vietām, bet arī dažādiem vakcinācijas posmiem," viņa teica.
Viena no stratēģiju metodēm ir vēršanās pie institūtiem un cilvēkiem, kam sabiedrība vēl uzticas, turklāt ļoti lokālā līmenī – tas var būt vietējais frizieris, zemnieks, ārsts vai priesteris. Rumānijā valdības mēģinājumi piesaistīt baznīcu nesekmējās, vēl vairāk, dažas baznīcas hierarhijā augstu stāvošas personas atklāti popularizē sazvērestības teorijas.
"Rumāņi ir vieni no reliģiozākajiem Eiropā, tomēr Rumānijas pareizticīgo baznīcas hierarhi neko nav teikuši vakcinācijas atbalstam," atgādināja Timišoaras Medicīnas un farmaceitikas universitātes epidemioloģijas profesors Emilians Damians Popoviči.
Vēl viena potenciāli veiksmīga metode – ģimenes ārstu piesaistīšana. Daudzos Bulgārijas rajonos ģimenes ārsts - "tas ir viss pacientam", skaidroja epidemioloģijas profesore Hristiāna Batselova no Plovdivas medicīnas institūta. Ja ārsts teiks, ka vakcinēties nevajag, nekas nespēs pārliecināt ļaudis par pretējo. Tāpēc viņu ļoti satrauc zināšanu trūkums par vakcīnu ģimenes ārstu vidū Bulgārijā.

Burkāns un pātaga

Ja aģitācija nelīdz, atliek tikai piespiest vakcinēties.
Nesen Igaunija faktiski iedarbināja "vakcīnu mandātu" – piekļuvei daudziem pasākumiem vajadzīgs Covid-sertifikāts. Rumānijā jāuzrāda vakcinācijas sertifikāts, negatīvs Covid-tests vai izslimošanas izziņa, lai daudzviet iekļūtu telpās. Taču parlaments nesen bloķēja centienus ieviest šādu noteikumu arī darba vietās. Slovēnija ieviesusi obligāto vakcināciju ierēdņiem, bet oktobrī – "zaļo caurlaidi" ieejai restorānos un tirdzniecības centros.
Беременность - Sputnik Latvija, 1920, 09.11.2021
Latvijā
Ja ārsts iesaka grūtniecei nevakcinēties, jāmaina ārsts
Daudzi tādai pieejai nepiekrīt – uzskata, ka tā tikai pastiprina neuzticēšanos. Turklāt ne vienmēr tā darbojas – Igaunijā izdevies panākt tikai nelielu vakcinācijas pieaugumu.
"Vakcīnu mandāti" ir lietderīgi dažos gadījumos, piemēram, veselības aprūpes jomā, uzskata Mariboras universitātes (Slovēnija) socioloģijas profesors Andrejs Kirbišs. Tomēr piespiest visus vakcinēties, kad jums nav izdevies pārliecināt cilvēkus saņemt preparātu brīvprātīgi, - tas ir riskants ceļš, kas varot novest pie sociālās neapmierinātības pieauguma.
Ziņu lente
0
Vispirms jaunieVispirms vecie
loader
LIVE
Заголовок открываемого материала