Krievijas FDD publiskoja dokumentus par nacistu zvērībām Brjanskas apgabalā

© Sputnik / Дмитрий КозловФинский концентрационный лагерь в городе Медвежьегорске
Финский концентрационный лагерь в городе Медвежьегорске - Sputnik Latvija, 1920, 02.06.2021
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Pēc teritoriju okupācijas nacisti nekavējoties sāka masveida arestus, slepkavoja sirmgalvjus, sievietes un bērnus.
RĪGA, 2. jūnijs — Sputnik. Lielā Tēvijas kara gados hitleriešu bendes noslepkavoja lielu skaitu Brjanskas un tuvējo rajonu civiliedzīvotāju. Viņi neniecināja nekādas zvērības: bērniem rīdīja virsū suņus, zīdaiņus pameta gaisā un nošāva. Par to liecina arhīvu dokumenti, ko publicējusi Federālā drošības dienesta Brjanskas apgabala pārvalde, vēsta RIA Novosti.
Starp materiāliem ir arī ar 1945. gada 22. oktobri datēts akts, ko parakstījusi apgabala komisija – tā fiksēja vācu iebrucēju ļaundarību faktus. Saskaņā ar tās datiem, tolaik bija zināms, ka nogalināti 18 tūkstoši cilvēku no Brjanskas un Branskas rajona.
Британские военные во время парада в Берлине. 13 июля 1945 - Sputnik Latvija, 1920, 25.05.2021
Angļi 1945. gadā nogalināja tūkstošiem padomju gūstekņu, stāsta vēsturnieks
Pēc teritoriju okupācijas nacisti nekavējoties sāka masveida arestus, slepkavoja sirmgalvjus, sievietes un bērnus. Piemēram, Verhnij Sudok gravas nogāzēs atrastas bedres ar nošauto cilvēku mirstīgajām atliekām. Tikai vienā pašā no tām bija trīs ar pusi tūkstoši cilvēku.
Ļesnije Saraji rajonā, Rošča gravā, Brjanskas austrumu daļā, bedrē atrasti 1215 līķi, Brjanska-II ciema rajonā pie Karačevas ceļa – septiņi ar pusi tūkstoši sieviešu un bērnu, pārsvarā – ebreji un čigāni.
Apskatē tika fiksēta nežēlīga izrēķināšanās ar civiliedzīvotājiem, rakstīja komisijas locekļi.
"Lielākajai daļai līķu žokļi salauzti ar smagiem priekšmetiem, citiem fiksēts mutes dobuma sarāvums līdz pusei vaiga, izrauti acu āboli, bija arī līķi ar žņaugšanas pēdām," atzīmēts dokumentā.
Суд над Адольфом Эйхманом в Израиле. 1961 год - Sputnik Latvija, 1920, 23.05.2021
Viedoklis
No nacistiem – uz CIP. Amerikāņu izlūkdienests gadu desmitiem slēpis bendes
Liels skaits liecinieku stāstīja, ka nacisti ķēruši ebrejus, čigānus un komunistus, piesēja pie mietiem divu metru attālumā vienu no otra un dzina uz mīnu laukiem.
Vācu aitu suņi – slepkavas
Nežēlīgs nāves soda paņēmiens bija rīdīšana ar suņiem. Aktā pieminēts Brjanskas iedzīvotājas Zimakovas stāsts – viņa pieredzēja izrēķināšanos 1942. gada augustā. Viņa atcerējās, ka izdzirdējusi vaidus no kravas mašīnas – tā, hitleriešu apsargāta, stāvēja uz ielas.
"Pēc kāda laika vācieši izlaida no mašīnas milzīgu suni, to klāja asinis. Tas plosīja cilvēkus mašīnā," atcerējās Zimakova.
Brjanskas birģermeistara bijušais vietnieks Klavinskis izmeklēšanā pastāstīja, ka dzelzceļa kluba pagrabā Brjanska II stacijā no aizdzīšanas verdzībā slēpās vairāk nekā simt cilvēki.
Женщины и дети идут через поле в освобожденные Красной Армией деревни. Прибалтийский фронт. - Sputnik Latvija, 1920, 21.05.2021
Krievijas FDD pastāstīja par igauņu kolaboracionistu noziegumiem Pleskavas apgabalā
"Kad vācieši uzzināja, ka tur atrodas cilvēki, viņi ielaida pagrabā aitu suņus, kuri saplosīja lielu skaitu bērnu, pieaugušo un sirmgalvu. Tos, kuri mēģināja bēgt no pagraba, vācu zaldāti nošāva," atcerējās Klavinskis.
Dzīvi aprakti bērni
Aktā minēti civiliedzīvotāju masveida slepkavību fakti arī citos Brjanskas apgabala rajonos.
"Spīdzināšanām un nošaušanai Novozibkoje pilsētā vācu nezvēri speciāli pielāgoja poliklīnikas pagalmu, kurā bija iekārtojies gestapo. 1941. gada novembra sākumā pagalmā tika izraktas vairākas bedres, tajās sameta nomocītās un nošauktās sievietes, vecīšus un bērnus," teikts dokumentā.
Izmeklēšanas laikā tur atrastas vairāk nekā tūkstoš cilvēku mirstīgās atliekas – ar sadauzītiem galvaskausiem un šāvienu pēdām pakausī. "Spriežot pēc apģērba, lielākā daļa fašistiskā terora upuru bija zemnieki un inteliģences pārstāvji," atzīmēja komisija.
Партизаны в разведке, 1941 год - Sputnik Latvija, 1920, 11.05.2021
"Nāvīgi ienīda ienaidnieku": partizānu kustība Latvijā Lielā Tēvijas kara gados
Cilvēki, kas dzīvoja līdzās poliklīnikai, vakaros klausījās kliedzienus un šāvienu skaņas. Kāda vietējā iedzīvotāja pastāstīja, ka dzirdējusi bērna kliedzienu: "Onkuli, man bail!" un tam sekojis šāviens.
Klincu rajonā hitlerieši nomocīja un nogalināja desmit tūkstošus cilvēku. Zīdaiņus viņi trieca ar galvu pa kokiem vai vienu pret otru un meta bedrē. "Fiksēti fakti: vācu bendes meta gaisā virs bedres zīdaiņus un gaisā nošāva," teikts aktā.
Šūšanas fabrikas apsardzes darbinieks Borisenko pastāstīja, ka nacisti viņam līdz ar kolēģiem pavēlēja aprakt nošautos ebrejus. "Viena māte cieši spieda pie krūtīm zēnu, bet lodes nopļauta, nokrita. Bērns palika dzīvs. Es viņu apberu ar zemi, bet viņš ar roķelēm rokas ārā un smejas. Acīs viss satumsa, es sagrīļojos un nokritu," atcerējās Borisenko.
Нюрнбергский процесс (20 ноября 1945 г. - 1 октября 1946 г.) - Sputnik Latvija, 1920, 09.05.2021
Nacistu bada plāns: "Ja iznīcināsim 30 miljonus slāvu, visi vācieši būs paēduši"
Aktā aprakstīts, kā Pogarskas rajonā "vācu bende Kaizers no SS vienības mātes acu priekšā nogalināja zīdaiņus ar zābaka papēdi". Mglinskas rajonā: "Plecīgs vācieties ņēma bērnu aiz kājām, atvēzējies trieca ar galvu pret bērzu un meta līķi bedrē."
Daži bērni kopējā kapā nonāca dzīvi. "No bedres skanēja šausmīgi kliedzieni un vaidi: "Mammu, kur tu esi?!" vai "Nošaujiet mani!"" stāstīja liecinieki.
Tagadējā Brjanskas apgabala teritorija bija vācu okupantu varā divus gadus – no 1941. gada augusta-oktobra līdz 1943. gada oktobra sākumam.
Ziņu lente
0