https://sputniknewslv.com/20211102/krievijas-arlietu-ministrs-komenteja-aktualakos-jautajumus-valsts-arpolitika-19039275.html
Krievijas ārlietu ministrs komentēja aktuālākos jautājumus valsts ārpolitikā
Krievijas ārlietu ministrs komentēja aktuālākos jautājumus valsts ārpolitikā
Sputnik Latvija
Sergejs Lavrovs atklāja, par ko Vladimirs Putins brīdinājis Džo Baidenu jau jūnijā, kāpēc Minskas protokoli neiznīcinās Ukrainu un kāda ir notikumu iespējama... 02.11.2021, Sputnik Latvija
2021-11-02T13:37+0200
2021-11-02T13:37+0200
2021-11-02T13:37+0200
politika
sergejs lavrovs
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/08/0c/17971714_0:178:3008:1870_1920x0_80_0_0_3198de1b84c4694b4cc3dd1bb3741eba.jpg
RĪGA, 2. novembris – Sputnik. Krievijas prezidents Vladimirs Putins, tiekoties ar ASV vadītāju Džo Baidenu Ženēvā, šī gada jūnijā, ieteica amerikāņu līderim atteikties no centieniem veidot armijas bāzes Centrālāzijas valstīs, ņemot vērā notikumus Afganistānā, pastāstīja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs telekanālā "Rossija 24", pazīstamā žurnālista Kirila Višinska programmā "1/6"."Šajā kontekstā mēs jau sākumā, un prezidents to paziņoja Baidenam jūnijā, kad viņi tikās Ženēvā, jo sākās runa par šo jautājumu, un mēs jau prognozējām, kas notiks, - un Putins teica Baidenam: "Mēs kategoriski iebilstam pret jūsu mēģinājumiem, par ko esam dzirdējuši, vienoties ar Centrālāzijas valstīm par militārās infrastruktūras zināmas daļas dislokāciju viņu teritorijā, lai nepieciešamības gadījumā veiktu tā saucamos aizhorizonta triecienus Afganistānas teritorijā," Lavrova teikto citēja RIA Novosti.Lavrovs atzīmēja, ka ASV ar tādu piedāvājumu vērsušās ne tikai pie Afganistānas kaimiņiem Centrālāzijā, bet arī citām valstīm."Tādi piedāvājumi izteikti arī pakistāņiem, bet viņi atteicās, Uzbekistāna publiski paziņoja, ka viņu Konstitūcija neparedz tamlīdzīgas darbības – armijas bāzu dislokāciju savā teritorijā, bet kirgīzi publiski ar sava prezidenta starpniecību norādīja, ka viņi to nevēlas," piebilda Lavrovs."Taču, zinot amerikāņu uzmācību, es pieļauju, ka viņi turpinās tuvoties no dažādām pusēm ar vienu un to pašu tēmu. pēdējais, ko esmu dzirdējis, - ka it kā viņi arī Indiju jau pūlas pierunāt sniegt Pentagonam kaut kādas iespējas Indijas teritorijā," piezīmēja diplomāts.Sarunā ar žurnālistu Krievijas ārlietu ministrs skāra arī situāciju Ukrainā. Viņš konstatēja, ka eskalācija ir nepārprotama – Ukrainas austrumos vērojami mēģinājumi radīt provokatīvu situāciju, saņemt kaut kādu atbildi no zemessargu puses un ievilkt Krieviju karadarbībā.Kijevas izteikumiem par to, ka Minskas protokoli sagraušot Ukrainu, nav nekāda sakara ar patiesību, vienošanās tapa ar mērķi saglabāt valsts teritoriālo vienotību, atgādināja Lavrovs."Viņi pasludina absolūti pretējas lietas ar tādu personāžu kā A.Arestovičs (viņš ir kaut kāds pusfakultatīvs padomnieks) vai prezidenta ofisa vadītāja A.Jermaka, D.Šmigaļa vai paša prezidenta V.Zeļenska starpniecību. Tikai loģika viņiem ir viena un tā pati: Minskas protokolus nevajag, nedrīkst pildīt, jo tas sagraus Ukrainu. Tam nav nekāda sakara ar patiesību. Minskas protokoli izstrādāti septiņpadsmit stundas ilgu pārrunu rezultātā ar mērķi saglabāt valsts teritoriālo vienotību," atgādināja diplomāts.Viņš piezīmēja, ka sākumā Luganskas un Doņeckas republikas pēc neatkarības deklarēšanas pat apvainojās uz Krieviju, kad viņus sāka pierunāt – jāmeklē kopīga valoda ar Kijevu."Lai kāda būtu jaunā valdība, tie ir mūsu kaimiņi, brālīga valsts. Pēc Minskas protokolu izpildes pasākumu kompleksa parakstīšanas Krievijas Federācija pārliecināja Doņeckas un Luganskas pārstāvjus tāpat parakstīt šo dokumentu," pastāstīja Lavrovs.
https://sputniknewslv.com/20211006/brunotais-konflikts-donbasa-var-iedegties-jaunas-liesmas-18706297.html
https://sputniknewslv.com/20211020/aiz-baidena-stav-citi-kas-patiesiba-vada-ameriku-18868851.html
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
2021
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
sergejs lavrovs
Krievijas ārlietu ministrs komentēja aktuālākos jautājumus valsts ārpolitikā
Sergejs Lavrovs atklāja, par ko Vladimirs Putins brīdinājis Džo Baidenu jau jūnijā, kāpēc Minskas protokoli neiznīcinās Ukrainu un kāda ir notikumu iespējama tālākā attīstība pēc eskalācijas pieauguma Donbasā.
RĪGA, 2. novembris – Sputnik. Krievijas prezidents Vladimirs Putins, tiekoties ar ASV vadītāju Džo Baidenu Ženēvā, šī gada jūnijā, ieteica amerikāņu līderim atteikties no centieniem veidot armijas bāzes Centrālāzijas valstīs, ņemot vērā notikumus Afganistānā, pastāstīja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs telekanālā
"Rossija 24", pazīstamā žurnālista Kirila Višinska programmā "1/6".
"Šajā kontekstā mēs jau sākumā, un prezidents to paziņoja Baidenam jūnijā, kad viņi tikās Ženēvā, jo sākās runa par šo jautājumu, un mēs jau prognozējām, kas notiks, - un Putins teica Baidenam: "Mēs kategoriski iebilstam pret jūsu mēģinājumiem, par ko esam dzirdējuši, vienoties ar Centrālāzijas valstīm par militārās infrastruktūras zināmas daļas dislokāciju viņu teritorijā, lai nepieciešamības gadījumā veiktu tā saucamos aizhorizonta triecienus Afganistānas teritorijā," Lavrova teikto citēja
RIA Novosti.
Lavrovs atzīmēja, ka ASV ar tādu piedāvājumu vērsušās ne tikai pie Afganistānas kaimiņiem Centrālāzijā, bet arī citām valstīm.
"Tādi piedāvājumi izteikti arī pakistāņiem, bet viņi atteicās, Uzbekistāna publiski paziņoja, ka viņu Konstitūcija neparedz tamlīdzīgas darbības – armijas bāzu dislokāciju savā teritorijā, bet kirgīzi publiski ar sava prezidenta starpniecību norādīja, ka viņi to nevēlas," piebilda Lavrovs.
"Taču, zinot amerikāņu uzmācību, es pieļauju, ka viņi turpinās tuvoties no dažādām pusēm ar vienu un to pašu tēmu. pēdējais, ko esmu dzirdējis, - ka it kā viņi arī Indiju jau pūlas pierunāt sniegt Pentagonam kaut kādas iespējas Indijas teritorijā," piezīmēja diplomāts.
Sarunā ar žurnālistu Krievijas ārlietu ministrs skāra arī situāciju Ukrainā. Viņš konstatēja, ka eskalācija ir nepārprotama – Ukrainas austrumos vērojami mēģinājumi radīt provokatīvu situāciju, saņemt kaut kādu atbildi no zemessargu puses un ievilkt Krieviju karadarbībā.
"Jautājumā par Ukrainu, par Normandijas formātu: saasināšanās patiešām ir redzama, novērojami mēģinājumi radīt provokatīvu situāciju, panākt kaut kādu zemessardzes atbildi un, droši vien, ievilkt Krieviju kaut kādās vardarbīgās darbībās," teica Lavrovs.
Kijevas izteikumiem par to, ka Minskas protokoli sagraušot Ukrainu, nav nekāda sakara ar patiesību, vienošanās tapa ar mērķi saglabāt valsts teritoriālo vienotību, atgādināja Lavrovs.
"Viņi pasludina absolūti pretējas lietas ar tādu personāžu kā A.Arestovičs (viņš ir kaut kāds pusfakultatīvs padomnieks) vai prezidenta ofisa vadītāja A.Jermaka, D.Šmigaļa vai paša prezidenta V.Zeļenska starpniecību. Tikai loģika viņiem ir viena un tā pati: Minskas protokolus nevajag, nedrīkst pildīt, jo tas sagraus Ukrainu. Tam nav nekāda sakara ar patiesību. Minskas protokoli izstrādāti septiņpadsmit stundas ilgu pārrunu rezultātā ar mērķi saglabāt valsts teritoriālo vienotību," atgādināja diplomāts.
Viņš piezīmēja, ka sākumā Luganskas un Doņeckas republikas pēc neatkarības deklarēšanas pat apvainojās uz Krieviju, kad viņus sāka pierunāt – jāmeklē kopīga valoda ar Kijevu.
"Lai kāda būtu jaunā valdība, tie ir mūsu kaimiņi, brālīga valsts. Pēc Minskas protokolu izpildes pasākumu kompleksa parakstīšanas Krievijas Federācija pārliecināja Doņeckas un Luganskas pārstāvjus tāpat parakstīt šo dokumentu," pastāstīja Lavrovs.
