Latvijā

Ventspils ostā atgriežas Kazahstānas ogle

© Sputnik / Sergey MelkonovВентспилсский свободный порт
Вентспилсский свободный порт - Sputnik Latvija, 1920, 23.10.2021
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Ventspils ostā atsākās ogļu pārkraušana Eiropas patērētājiem.
RĪGA, 23. oktobris – Sputnik. Ventspils ostā atgriežas ogles – sakarā ar gāzes rekordlielām cenām, Eiropas valstis palielina ogļu importu, ziņo reģionālais medijs ventspilnieks.lv.
Pēc gandrīz gadu ilgstoša pārtraukuma no Ventspils ostā strādājošā termināla "Baltic Coal Terminal" (BCT) šonedēļ tika nosūtīta Kazahstānas akmeņogļu krava 81 000 tonnu apjomā. Plānots, ka Eiropas valstīm paredzētas ogļu kravas BCT tiks pārkrautas arī turpmāk.
Ogles Ustjlugas ostā - Sputnik Latvija, 1920, 09.10.2021
Viedoklis
Ogles silda kabatu. Kāpēc Eiropai tik dārgi izmaksā degviela no Krievijas
Straujas dabasgāzes cenas palielināšanas dēļ daudzi uzņēmumi ir pārslēgušies uz ogļu izmantošanu. ES valstīs ogles galvenokārt tiek izmantotas elektroenerģijas ražošanai, ķīmiskajā rūpniecībā un metalurģijā, kuras produktiem strauji pieaudzis pieprasījums. Palielināts pieprasījums pēc energoresursiem Eiropā veicināja tirgus dalībnieku vēlmi atjaunot kādreizējas biznesa attiecības un meklēt jaunus risinājumus akmeņogļu piegādēm.
BCT valdes locekle Ilze Bērziņa uzsvēra, ka patlaban uzņēmums aktīvi strādā pie tā, lai ogļu plūsma terminālī atjaunotos arī turpmāk. "Ņemot vērā to, ka līgumu slēgšana nākamajam gadam vēl ir procesā, precīzs apjoms pagaidām nav zināms, tomēr šobrīd varu teikt, ka BCT pieliek visas pūles, lai saimnieciskā darbība tiktu īstenota atbilstoši termināļa profilam," saka Ilze Bērziņa.
Šā gada deviņos mēnešos Ventspils brīvostas terminālos tika pārkrauti 8,3 milj. tonnu kravu. Tas ir divreiz mazāk, nekā attiecīgajā periodā 2019. gadā (16,6 milj. tonnu) un vairāk nekā par miljonu tonnu jeb par 13,8% mazāk nekā pirms gada (9,6 milj. tonnu).
Производство фольги на заводе Русал Саянал - Sputnik Latvija, 1920, 12.09.2021
Viedoklis
Militārais apvērsums uzskrūvējis cenas. Kas gūs labumu no tirgus pārdales
Pārskata periodā tika pārkrauti 4,9 milj. tonnu lejamkravu (-21,6%), ģenerālkravu – 1,97 milj. tonnu (+2,9%), beramkravu – 1,42 milj. tonnu (-1,8%).
Tajā skaitā deviņos mēnešos pārkrāva 4,58 milj. tonnu (-23%) naftas produktu, ro-ro kravu – 1,68 milj. tonnu (+4,5%), graudu un graudaugu – 414,6 tūkst. tonnu (+39,9%), mēslojumu – 228,3 tūkst. tonnu (+5,6%), kokmateriālu – 284,1 tūkst. tonnu (-6,2%).
Ziņu lente
0